Salas draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Salas (Holmhof) draudzes novads ar Sv. Jāņa (St. Johanis) baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte).

Salas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Holmhof) bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem. Tagad tā teritorijā atrodas Babītes novada Salas pagasta daļa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimtā šeit senā Zemgales ceļa malā atradās viens no Sēlijas un Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem - Babates Svētās Marijas pils (1219-1228). Netālu no Babītes pilskalna atrodas Baznīckalns.[1] Kad Pirmajā Livonijas koncilā Modenas Vilhelms nosprauda Rīgas apgabala robežas, ar 1226. gada 16. marta līgumu Lielupes lejteces labā krasta teritoriju ieguva Rīgas pilsēta. Par Zemgales bīskapam atņemto un Rīgai piespriesto Babates pili Rīgas pilsēta samaksāja 37 sudraba markas un palīdzēja pie jaunas pils būves otrpus Lielupei. [2] 1228. gadā zemgaļi un kurši rīkoja karagājienu uz Daugavgrīvu, kura laikā, iespējams, tika nopostīts arī Babītes cietoksnis. Poļu-zviedru kara laikā 1604. gadā Rīgas landfogteju sadalīja trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna draudzes novados), katrā pa četriem pagastiem. Zviedru Vidzemes laikā 1660. gadā Babītes draudzes novadu sadalīja Salas un Piņķu draudzes novados.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1782. gadā Salas draudzes novadā bija šādas muižas:[3]

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]