Ādams Plāters

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ādams Plāters
Adam Antoni Onufry Broel-Plater
Personīgā informācija
Dzimis 1790. gada 5. jūnijā
Krāslava, Daugavpils apriņķis, Polockas guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1862. gada 13. janvārī (71 gads)
Krāslava, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās muižnieks
Brāļi Jozs Kazimirs (1796–1852)
Māsas Juzefa Izabella Bielikoviča (dz. 1793)
Dzīvesbiedre Ludvika Grabovska (1799–1873)
Bērni Augusts Pāvils (1819–1845), Teofils Aleksandrs (1820–1869), Edvards Jānis Ādams (1820–1865), Annele (1821), Karolīna Širina (1823), Tekla (1825), Eleonora, Anna Ludvika Joanna (1831–1901)

Ādams Plāters (poļu: Adam Antoni Onufry Broel-Plater, 1790—1862) bija Latgales muižnieks, arheologs un dabaszinātnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādams Plāters cēlies no dižciltīgo Latgales (Livonijas) muižnieku Plāteru dzimtas. Dzimis 1790. gada 5. jūnijā Krāslavas muižas īpašnieka grāfa Augusta Plātera (August Hieron Jacek Broel-Plater, 1750–1803) un viņa sievas Annas, dzimušas Beido-Ževuskas (Anna Beydo-Rzewuska, 1761–1800) ģimenē. 1819. gadā viņš vadīja Daugavpils muižniecības komisiju, kura sagatavoja priekšlikumu pēc Vidzemes guberņas dzimtbūšanas atcelšanas likuma parauga piešķirt brīvību arī Latgales zemniekiem.[1]

Pētīja Latgales ģeoloģiju, savu pētījumu materiālus 1832. gadā publicēja Viļņā, pēc tam veica arheoloģiskos izrakumus, kuru rezultātus publicēja Rīgā 1848. gadā. Tika uzņemts 1846. gadā dibinātajā Krievijas impērijas Ķeizariskajā arheoloģijas biedrībā (Императорское Русское археологическое общество), kurai novēlēja savus atradumus.

Vēlāk pievērsās Latgales zooloģijai un Daugavas zivju pētīšanai, publicēja savu pētījumu rezultātus Viļņā 1851. un 1861. gadā.

Miris 1862. gada 13. janvārī Krāslavā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rzut oka na sklad geologiczny Inflant (Viļņa, 1832);
  • О dawnych grobach i starozytnosciach odkrytych w Inflantach polskich (Rīga, 1848);
  • Spis zwierzat ssacych, ptakow i ryb krajowych (Viļņa, 1852);
  • Opisanie hydrograficzno-statystyczne Dzwiny Zachodniej oraz ryb w niej zyjacych (Viļņa, 1861);
  • Widoki pozostalych u Krakowie pomnikow starozytnych Polski (Krakova, 1876).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]