Ādolfs fon Bergmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ādolfs fon Bergmanis
Adolf von Bergmann
Personīgā informācija
Dzimis 1855. gada 23. maijā
Petrozavodska, Karogs: Krievija Krievija
Miris 1922. gada 24. maijā (67 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība Vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Rīgas pilsētas slimnīca
Alma mater Tērbatas universitāte
Profesora Rūdolfa Virhova viesošanās Rīgā. Aiz viņa stāv Dr. Ādolfs fon Bergmanis

Kārlis Ādolfs fon Bergmanis (vācu: Karl Adolf von Bergmann, 1855-1922) bija vācbaltiešu ķirurgs, Rīgas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļas virsārsts (1883), Rīgas domnieks (1890-1893 un 1901-1917). Rīgas goda pilsonis (1920). Veicis pirmo radikālo kuņģa vēža operāciju Latvijā.

Starptautiski pazīstams ar lepras pētījumiem, pierādīja, ka tā ir lipīga slimība (1891). Nodibināja un vadīja Rīgas leprozoriju (mūsdienās - Latvijas Infektoloģijas centrs).[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bergmanis dzimis 1855. gada 23. maijā Petrozavodskas lielgabalu lietuves ārsta Ādolfa fon Bergmaņa un viņa sievas Evas, dzim. Štrauhas ģimenē. Mācījās Vīlandes skolā, beidza Vidzemes guberņas ģimnāziju (1873). Studēja Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē (1873-1880), līdztekus bija universitātes Acu klīnikas asistenta vietnieks, asistents (1878-1881), aizstāvēja Dr.med. disertāciju (1881). Papildinājās Vircburgas, Halles, Štrāsburgas, Parīzes un Vīnes klīnikās (1881-1882).

Pēc atgriešanās Rīgā nodibināja savu ārsta un ķirurga privātpraksi (1882). 1883. gadā kļuva par Rīgas pilsētas slimnīcas II. ķirurģijas nodaļas, bet 1890. gadā par I. ķirurģijas nodaļas virsārstu. Viņa vadībā Rīgas pilsētas slimnīca ar augstām aseptikas prasībām kļuva par modernu Eiropas klīniku, kurā izglītoja vairāk kā 20 ārstus speciālistus.[2] 1890. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas domē. Pēc Bergmaņa ierosinājuma 1890. gada 17. decembrī Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu Dreiliņu muižas mežā celt Rīgas leprozoriju (Lepra-Asyl), kuru atklāja 1891. gada 15. oktobrī (arhitekts Reinholds Šmēlings).[3] Bija Starptautiskā lepras kongresa goda sekretārs Berlīnē (1897). 1899. gadā viņš kopā ar Eduardu Švarcu izveidoja savu privātklīniku. 1901. gada vēlēšanās viņu no jauna ievēlēja par Rīgas pilsētas domnieku.

Miris 1922. gada 24. maijā Rīgā.

Biedrības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība - sekretārs (1886-1887), prezidents (1907-1908), goda loceklis (1920)
  • Ātrās medicīniskās palīdzības apvienība (Verein schnelle ärztliche Hilfe) - dibinātājs (1907)
  • Vidzemes ārstu biedrība - prezidents (1907)

Publikācijas un grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zur Kontagiosität der Lepra. Breitkopf und Härtel, 1891. - 22 lappuses
  • Die Lepra. In: Deutsche Chirurgie, 10. sējums, 2. daļa. Adolf von Bergmann, Theodor Billroth, A. Luecke, E. Bergmann, P. Bruns. Enke, 1897. - 112 lappuses
  • Das Rettungs- und Krankentransportwesen. Vortrag, gehalten am 29. Oktober 1909 in der Gesellschaft für Kommunale Sozialpolitik in Riga. Häcker, 1909. - 17 lappuses
  • Festschrift für Herrn Dr. Med. Adolf von Bergmann zur Feier seines 30 jährigen Dienstjubiläums. Riga: 1913

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Stradiņa slimnīcas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. februārī. Skatīts: 2018. gada 10. septembrī.
  2. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)
  3. Mārtiņš Vesperis. Rīgas leprozorija slimnieki 1892. gadā