Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība (vācu: Gesellschaft Praktischer Aerzte zu Riga, 1822-1940) bija pirmā Latvijas ārstu biedrība ar mērķi "iedibināt ilgstošu zinātnisku kultūru un celt arvien augstāk koleģialitāti".[1]

Biedrības sēdēs apsprieda medicīniskās prakses gadījumus ("kazuistiku") un zinātnes jaunumus, tā abonēja vairākus desmitus ārzemju periodiskos žurnālu, galvenokārt no vācu zemēm. Biedrība apsprieda arī sanitāri epidemioloģisko stāvokli Rīgā un iesaistījās holēras epidēmiju apkarošanā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību 1822. gadā nodibināja Rīgas ārsti Bernhards Frīdrihs Bērenss (1795-1863), Kārlis Jūlijs Jakobs Mēbess (1789-1861) un Eižens Merklins (1792-1873). Par pirmo biedrības prezidentu ievēlēja Rīgas nabagu slimnīcas bijušo direktoru Kārli Vilpertu. 1823. gadā biedrībā uzņēma Dāvidu Hieronīmu Grindeli (1776-1836).

1847. gada 29. janvāra sēdē B.F.Bērenss ziņoja par ētera narkozes pirmo lietošanu Rīgas slimnīcā, 1871. gadā K. Reijers ziņoja par pirmo asins pārliešanu. Johana Kristofa Švarca vadības laikā biedrība sāka izdot žurnālu Beiträge zur Heilkunde ("Pienesums dziedniecībai", 1849-1865). Ķemeru kūrorta ārsts un vēlākais biedrības prezidents Georgs Reinholds Gvido Girgensons (Girgensohn) un citi biedrības biedri - kūrorta ārsti (Ernests Merķelis 1861. gadā, R.F.Kofskis 1864. gadā) atkārtoti referēja par savu dziedināšanas pieredzi un sēravotu balneoterapijas efektiem.

Praktizējošo ārstu biedrības vēsture (1822-1872)

1907. gadā par biedrības prezidentu ievēlēja Ādolfu fon Bergmani, kurš Rīgas pilsētas slimnīcā ieviesa modernos aseptikas principus un jaunākās ķirurģijas metodes.

Praktizējošo ārstu biedrības (1822-1917, 1918-1940) sēžu protokoli saglabāti Latvijas Valsts vēstures arhīvā.[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Eugen Bochmann. Die Geschichte der Gesellschaft praktischer Aerzte zu Riga von 1822-1872. Nach den Acten der Gesellschaft bearbeitet. Kymmel, 1872. - 145 lappuses (vāciski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā". Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 395.-401. lpp.
  2. www.arhivi.gov.lv[novecojusi saite]