Strasbūra

Strasbūra
pilsēta
Strasbourg
Strasbūras vecpilsēta
Karogs Ģerbonis
Strasbūra Strasbūra
Koordinātas: 48°35′4″N 7°44′55″E
Valsts	Francija
Reģions	Elzasa
Departaments	Lejasreina
Dibināta	romiešu laikos
Citi nosaukumi	Schdroosburi (elzasiešu) Straßburg (vācu)
Administrācija
• Mērs	Rolāns Rjē
Platība
• sauszeme	78,26 km2
Maks. augstums	151 m
Min. augstums	132 m
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	291 313
• blīvums	3 488/km²
• urbānā teritorija	440 264
• aglomerācija	638 670
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Tālruņu kods	0388, 0390, 0368
Mājaslapa	www.strasbourg.eu
Strasbūra Vikikrātuvē

Strasbūra (franču: Strasbourg, alemaņu: Schdroosburi, vācu: Straßburg) ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā. Elzasas vēsturiskā galvaspilsēta. Elzasas (Alsace) reģiona un Lejasreinas (Bas-Rhin) departamenta centrs. Vēsturiski pilsēta veidojusies un augusi franču un vācu kultūru savstarpējā mijiedarbībā.

Strasbūra ir Eiroparlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas mītnes vieta. Strasbūrā atrodas franču-vācu TV tīkla Arte galvenā mītne.

Vēsture

Strasbūra dibināta kā romiešu pilsēta Argentorāte (Argentoratum) romiešu Augšgermānijas (Germania Superior) provincē. 357. gadā pie Strasbūras notika Strasbūras kauja starp alemaņiem un romiešiem Jūliāna vadībā. IV gadsimtā tā kļuva par arhibīskapijas centru. Sākot ar V gadsimtu Strasbūru iekaroja alemaņi, huņņi un, visbeidzot, franki, kuri nosauca pilsētu mūsdienu vārdā.

842. gadā Strasbūrā tika uzrakstīts Strasbūras zvērests, kurā pirmoreiz vēsturē bez latīņu un ģermāņu valodām parādās teksts franču valodā. 923. gadā Strasbūra nokļuva Svētās Romas impērijas sastāvā. 1332. gadā pilsētas iedzīvotāji gāza arhibīskapa varu un deklarēja Strasbūru par republiku. 1439. gadā pabeidza Strasbūras katedrāles būvi, kura tajā laikā bija augstākā celtne pasaulē.

16. gadsimtā Strasbūras brīvpilsētā izplatījās luterisms, kura piekritēji pilsētā nodibināja universitāti. Trīsdesmitgadu kara laikā Strasbūra deklarēja neitralitāti, tomēr 1681. gada septembrī to pēkšņā triecienā ieņēma Francijas karaļa Luija XIV spēki.

1697. gada Risvīkas miera līgums akceptēja Strasbūras iekļaušanu Francijā. Francijas hugenotu oficiālās vajāšanas tomēr netika attiecinātas uz Elzasu, tāpēc Strasbūrā turpināja pastāvēt protestantu universitāte. Tajā mācījās arī Gēte un Herders.

1792. gada 25. aprīlī Klods Žozefs Ružē de Lisls (Claude Joseph Rouget de Lisle) Strasbūrā radīja Marseljēzu.

Pēc 1870.—1871. gada Francijas—Prūsijas kara Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu tika iekļauta Vācijas Impērijā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu bez plebiscīta tika iekļauta Francijā.

Kopš 1979. gada Strasbūra ir Eiroparlamenta mītnes vieta, kaut arī sesijas šeit notiek tikai vienu vai divas reizes mēnesī, bet visa ikdienas darbība notiek Briselē.

2000. gadā tika atklāts islāma radikāļu plāns uzspridzināt Strasbūras katedrāli.

Izglītība

• EM Strasbourg Business School

Cilvēki

Strasbūrā dzimuši:

• Hanss Arps (Jean Arp, 1886-1966) — mākslinieks
• Mehdi Baala (Mehdi Baala, 1978-) — vieglatlēts
• Hanss Bēte (Hans Bethe, 1906-2005) — fiziķis
• Makss Benze (Max Bense, 1910-1990) — filozofs
• Sebastians Brants (Sebastian Brant, 1457-1521) — satīriķis
• Gistavs Dorē (Gustave Doré, 1832-1883) — mākslinieks
• Ludvigs I (Ludwig I, 1786-1868) — Bavārijas karalis
• Marsels Marso (Marcel Marceau, 1923-) — mīms
• Šarls Minhs (Charles Münch, 1891-1968) — diriģents
• Johaness Taulers (Johannes Tauler, ap1300-1361) — teologs
• Armando Teikseira (Armando Teixeira/Petit, 1976-) — futbolists
• Emīls Valdteifels (Emile Waldteufel, 1837-1915) — komponists
• Arsēns Vengers (Arsène Wenger, 1949-) — futbola treneris

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Strasbūra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pilsētas mājaslapa (angliski)