Āne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Āne
Lielciems
Āne (Latvija)
Āne
Āne
Koordinātas: 56°38′49.52″N 23°48′44.42″E / 56.6470889°N 23.8123389°E / 56.6470889; 23.8123389Koordinātas: 56°38′49.52″N 23°48′44.42″E / 56.6470889°N 23.8123389°E / 56.6470889; 23.8123389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ozolnieku novads
Pagasts Cenu pagasts
Augstums 2 m
Iedzīvotāji (2019)[1]
 • kopā 1 288

Āne ir apdzīvota vieta Zemgalē, Ozolnieku novadā. Ciems atrodas Lielupes krastā aptuveni 38 km no Rīgas un 7 km no Jelgavas.

Ciems veidojies ap Ānes muižu (Aahof). Vēlāk izveidojies par vienu no Latvijas ķieģeļrūpniecības centriem. 1963. gadā atsevišķu ķieģeļnīcu vietā izveidoja būvkeramikas rūpnīcu “Spartaks” ar centru Ānē un cehiem Tetelē un Brankās. Šobrīd kieģeļrūpniecība turpina strādāt, bet mazākajos apjomos un bez darbiem blakus karjeros. Kā arī ciemā ir ļoti izplatīta mājsaimniecība dažādos izmēros, kur arī ir komerciālas saimniecības lielos izmēros.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēku samazinājums šajā apdzīvotā vietā pārsvarā ir saistīts ar darba spējas trūkumu. Ciemā palika daudz pensionāru, bet darbaspējīgā vecumā cilvēki brauc prom, jo atrodas nedaudz tālu no lielas pilsētas.

Gads Iedzīvotāju skaits Sieviešu skaits Vīriešu skaits
2000 1 576 847 729
2011 1333 734 599
2016 1285 703 582
2017 1270 689 581
2018 1290 687 603
2019 1288 679 609

[2]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie ciema atrodas 5 ūdenstilpes – karjeri un ezeri un 1 upe – Lielupe. Kā arī daudz zaļas teritorijas un mežu. Ānes ziemeļu pusē robeža iet gar ceļu P93, kura ved no Iecavas puses uz Jelgavu, teritorijas robeža beidzās pie karjerā Austrumziemeļu pusē. Ciema rietumziemeļa robeža iet gar ceļu A8, kura ved uz Rīgu, ziemeļos ciema robeža beidzās pie dīķa malas un karjera. Austrumos robeža “iet” starp Ānes un Teteles ciemu. Starp ciemiem ir karjers, kurš apvieno šīs apdzīvotas vietas un to iedzīvotājus. Dienvidos ciema teritorija beidzās pie Lielupes laba krasta. Ozolnieku novads ir pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003. gadā, apvienojoties Ozolnieku, Cenu un Salgales pagastiem. Kopā Ozolnieku novadā ir 23 apdzīvotas vietas. Āne ir Cenu pagastā, tapāt kā Tetele, Brankas, Cena, Dalbe u.c. Novada centrs atrodas Ozolniekos.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āne atrodas Zemgales līdzenumā, Viduslatvijas ziemienes dienvidu daļā. Visā Zemgales teritorija ir līdzīgs reljefs, līdzenums, kas arī pieder pie viendabīgākajiem Latvijas fiziski ģeogrāfiskiem rajoniem. Visā līdzenumā valda ģeogrāfiskās ainavas tips, ko sauc par karbonātiska mālaina materiāla sausieņu līdzenumiem. Augsnes veidošanās apstākļu ziņā Zemgales līdzenumā sevišķa nozīme ir tam, ka augsnes cilmiežos ir daudz karbonātu. Ar karbonātiem bagāti ir limnoglaciālie nogulumi un arī morēnas smilšmāls, kas izplatīts līdzenuma nomalēs. Tāpēc Zemgales līdzenumā pārsvarā ir velēnu karbonātu augsnes, vietām sastopamas arī velēnu vāji podzolētās augsnes. Mazāk drenētu ūdensšķirtņu posmos augsnes ir glejotas.[3] .

Augstums Jelgavas apkārtnē - apmēram 20 m vjl. Atbilstoši šādam virsas reljefam Zemgales līdzenumā izveidojies radiāls upju tīkls. Galvenā ūdenstilpe Ānē ir upe – Lielupe,  lielāka upe Zemgalē, un otra lielaka Latvijā. Ciemā pie Lielupes krasta atrodas ķieģeļrupniecība, tāpēc iedzīvotāji neizmanto upes krastus kā atpūšanas vietu. Bet Ānē ir arī citas ūdens tilpes: Senču, Ānes un Jāņa dīķi, Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles.

Klimatiskie apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgales līdzenuma klimats atšķiras no pārējo Latvijas rajonu klimata galvenokārt ar nelielo nokrišņu daudzumu un lielām temperatūras summām veģetācijas periodā. Tā kā līdzenums atrodas zemes virsas pazeminājumā, kuru no jūras puses nožogo Kurzemes augstieņu grēdas, tas pieder pie nokrišņiem nabadzīgākajiem rajoniem Latvijā (nokrišņu summa gadā - ap 550 mm, siltajā gadalaikā - mazāk par 400 mm). Rajonam raksturīga plāna sniega sega (lielākais sniega segas biezums sniega bagātās ziemās apmēram 20 cm) un valstī vismazākie ūdens krājumi pavasarī (apmēram 40 mm). Šo iemeslu dēļ Zemgales līdzenumā ir vismazākā notece Latvijā (gada noteces slāņa biezums apmēram 200 mm). Zemgales līdzenuma novietojums Latvijas dienviddaļā nodrošina lauksaimniecības kultūrām labvēlīgus siltuma apstākļus: tāpat kā visā pārējā Viduslatvijas un Austrumbaltijas dienviddaļā, tur ir siltas vasaras (gaisa vidējā temperatūra jūlijā 17 - 17,5°). Aktīvo temperatūru (augstāka par 10°) summa veģetācijas periodā ir viena no lielākajām visā Latvijā (tā pārsniedz 2000°). [3]

Augi un dzīvnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozolnieku novadā reģistrēti 415 uzņēmumi[4], kas galvenokārt nodarbojas ar tirdzniecību, dažāda veida rūpniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī lauksaimniecību.[5] Ciemā ir ļoti izplatītā mājsaimniecība. Gandrīz katram ciema iedzīvotajam ir piešķirta teritorija, kurā var veikt saimniecības darbības.  Visizplatītākais ir kartupeļu, gurķu un tomātu audzēšana. Dzīvnieki ciema mājsaimniecībās arī ir, bet šobrīd jau daudz mazākos skaitļos nekā agrāk. Piemēram, tagad staigājot var ieraudzīt mājas ar vistu un zosu saimniecību, bet ap 10 gadiem atpakaļ bija arī daudz tītaru, cūku, trušu u.c. Agrāk bija arī daudz liellopu saimniecības. Kas arī tika izmantots komerciālos darbībās. Apkārt ciemam bija daudz meža, tagad palika tikai izcirtumi. Bet pirms dažiem gadiem bija liels mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību. Šāda veida ainavā, it īpaši, ja ir izdevīgs klimats, dabiskos apstākļos raksturīgi mitrāja tipa platlapju meži, kas ūdensšķirtņu apvidos daļēji pārpurvoti. Mežā ari bija nedaudz mazu ezeru. No augiem bija sastopami egles un priedes, daudz sēnes un papardes. Tagad dominē berzs un daudz krūmu. No dzīvniekiem, neskaitot zivs ūdenstilpēs, ir daudz lapsu, kuras traucē mājsaimniecības saimniekiem, daudz putnu, trušu u.c. Ānes dabiskas robežas ir pārsvarā mežs vai ūdenstilpe. No katra ciema puses ir kāds dīķis vai karjers, vai upe. Daudz no tam nav piemēroti peldēšanai vai citai antropogēnai darbībai.

Vietas vēsturiskā un kultūrvēsturiskā attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ānes ciemā strauji attīstās kultūra, it īpaši jauniešiem. Ozolnieku novadā ir 5 bibliotēkas, viena no tiem atrodas Ānes kultūrās namā. Bibliotēkā ir pieejams liels grāmatu klāsts, kā arī pieejamība datoriem. Ānes bibliotēkā bieži notiek dažādas bezmaksas nodarbības un pulciņi jauniešiem un pensionāriem, kā ir arī pasākumi visa ciema iedzīvotājiem.[6] Katru sezonu šajā ēkā ir fotoizstāde, bieži notiek jauniešu amatierteātru izstādes un dejotāju koncerti, leļļu teātris mazākajiem ciema iedzīvotājiem. Tādi pasākumi bieži notiek arī izglītības iestādes Ānē un Tetelē. Šajā rajonā ir viena pirmsskolas iestāde, kura atrodas Ānē, un viena pamatskola, kura atrodās Tetelē. Tikpat attīstīts  ciemā ir sports. Ānē ir sporta centrs “MALZEME”[7], kur arī tiek piedāvāti dažādā veida un līmeņa treniņi, bezmaksas un maksas.

Sociālekonomiskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ānē dominē privātmājas mājokļu tips, bet ir arī 13 daudzdzīvokļu māju. Arī šodien cilvēki turpina celt privātmājas ciema teritorijā. Jo salīdzinoši ar pilsētas teritorijas cenām, Ānē ir daudz lētāk un izdevīgāk. Apdzīvota teritorija ir ļoti attīstītā. 2017. gadā Ānē bija ceļa rekonstrukcijas darbi ar visu blakusceļu teritorijas uzlabošanu, tagad ceļi ir labi apgaismoti. 2019. gadā vasarā ir pabeigti ceļu darbi uz P93 trases, kur arī ir uzlabotas sabiedriska transporta pieturas. Šajā apdzīvotā teritorijā ir ļoti nozīmīga mājsaimniecība, šobrīd tas ir ievērojami mazāk attīstīts nekā agrāk, bet citi saimniecības sektori arī nepalielinās. Primārais sektors ir arī tagad, sekundārais sektors bija, kad kieģieļrupniecība strādāja vairākos apjomos. Terciārais un kvartārais sektors vēl nav tik attīstīts šajā teritorijā, jo piemēram no pakalpojumiem te var minēt tikai 3 produktus veikalus, kultūras un sporta centru un pirmsskolas izglītības iestādi un 1 ģimenes ārstu kopā ar aptieku.

Transports, komunikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciems nav tālu no pilsētas, bet ceļš nav piemērots tam (gāju ceļa trūkums). Bet ir 3 pilsētas un starppilsētu maršrutu autobusi. Ikkatru stundu ir iespēja aizbraukt ar autobusu un Jelgavu. Kā arī ciema pusē, pilsētā, atrodas viena no dzelzceļa stacijām no kuras var tikt uz Rīgu. Un autobusu maršruti ir izveidoti tā, kā tev nav jāgaida autobusu lai tikt uz vilcienu vai no vilciena mājās. Jo maršruts ir sastādīts vilciena sarakstam. Komunikācijas Ānē arī ir laba līmenī, ūdens, elektrība, internets u.c. viss ir pieejams, ja saimnieks to vēlas. Kā arī agrāk bija pieejams kopēja veļas tīrītava un dušas, kur bija iespēja nomazgāties ar karsto ūdens tiem, kam tas nav pieejams mājās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra[novecojusi saite]
  2. «RIG010. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos un Rīgas apkaimēs (atbilstoši robežām 2019. gada sākumā)». Statistikas datubāzes. Skatīts: 2019-12-01.
  3. 3,0 3,1 "Zemgales līdzenums" (lv). Vikipēdija. 2017-04-07.
  4. SIA KIBERTELPA. «Ozolnieku novads». www.ozolnieki.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-01.
  5. "Ozolnieku novads" (lv). Vikipēdija. 2019-04-24.
  6. SIA KIBERTELPA. «Ānes bibliotēka». www.ozolnieki.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-01.
  7. SIA KIBERTELPA. «Sporta komplekss Mālzeme». www.ozolnieki.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-01.