Ēriks Uzvarētājs

Vikipēdijas lapa
Ēriks pielūdzot Odinu pirms Firisveliras kaujas (~985). Jenija Nīstrema glezna.

Ēriks Uzvarētājs (vecnorvēģu: Eiríkr inn sigrsæli, zviedru: Erik Segersäll) bija pirmais vēsturiski zināmais zviedru ķēniņš 10. gadsimta nogalē (valdījis no aptuveni 985. līdz 995. gadam).

Ēriks Uzvarētājs valdīja Svēlandē ap Mēlarezeru. Daži pētnieki uzskata, ka viņa vara sniedzās arī gar Baltijas jūras krastu līdz Skonei.

Iesauku Uzvarētājs Ēriks ieguvis, sakaujot dāņus pie Vecās Upsālas - galvenās seno zviedru svētvietas. Iespējams, viņš ir Zviedrijas senās galvaspilsētas Sigtunas dibinātājs.

Ēriks Uzvarētājs esot apprecējis pirmā poļu karaļa Meško I meitu Sigrīdu Lepno (Sigrid Storråda, Świętosława).

Kad Ēriks Uzvarētājs vēl nebija ķēniņš, viņš esot kristījies, bet, kļūdams par ķēniņu, atgriezās pie senču ticības.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Bjerns Eriksons
Zviedrijas karalis
985995
Pēctecis:
Ūlofs Klēpja karalis