Ēriks Uzvarētājs

Vikipēdijas lapa
Ēriks Uzvarētājs
Ēriks pielūdzot Odinu pirms Firisveliras kaujas (~985). Jenija Nīstrema glezna
Zviedrijas karalis
Valdīšana ap 970 – līdz 995[1]
Pēctecis Ūlofs Klēpja karalis
Dzimis ap 945. gadu
Miris ap 995. gadu
Apglabāts Vecā Upsāla
Dzīvesbiedre
Bērni Ūlofs Klēpja karalis, nenosaukta meita
Dinastija Munses dinastija
Tēvs
Reliģija Pagānisms, iespējams pārgājis kristietībā

Ēriks Uzvarētājs (vecnorvēģu: Eiríkr inn sigrsæli, zviedru: Erik Segersäll) bija pirmais vēsturiski zināmais zviedru ķēniņš 10. gadsimta nogalē (valdījis no aptuveni 985. līdz 995. gadam).

Ēriks Uzvarētājs valdīja Svēlandē ap Mēlarezeru. Daži pētnieki uzskata, ka viņa vara sniedzās arī gar Baltijas jūras krastu līdz Skonei.

Iesauku Uzvarētājs Ēriks ieguvis, sakaujot dāņus pie Vecās Upsālas - galvenās seno zviedru svētvietas. Iespējams, viņš ir Zviedrijas senās galvaspilsētas Sigtunas dibinātājs.

Ēriks Uzvarētājs esot apprecējis pirmā poļu karaļa Meško I meitu Sigrīdu Lepno (Sigrid Storråda, Świętosława).

Kad Ēriks Uzvarētājs vēl nebija ķēniņš, viņš esot kristījies, bet, kļūdams par ķēniņu, atgriezās pie senču ticības.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Bjerns Eriksons
Zviedrijas karalis
985995
Pēctecis:
Ūlofs Klēpja karalis
  1. Liljegren, Bengt (2004) "Rulers of Sweden". Lund: Historiska Media. (translated by Adam Williams) p.11 ISBN 91-8505763-0