Gustavs V

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gustavs V
Gustaf V
Gustaf V av Sverige.jpg
Zviedrijas karalis
Amatā
1907. gada 8. decembris — 1950. gada 29. septembris
Priekštecis Oskars II
Pēctecis Gustavs VI Ādolfs

Dzimšanas dati 1858. gada 19. jūnijā
Drotningholmas pils, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miršanas dati 1950. gada 29. oktobrī (92 gadu vecumā)
Drotningholmas pils, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Apglabāts Ridarsholmas baznīca, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dinastija Bernadotu dinastija
Tēvs Oskars II
Māte Nasavas Sofija
Dzīvesbiedrs(-e) Bādenes Viktorija
Bērni Gustavs VI Ādolfs
Princis Vilhelms
Princis Ēriks
Reliģija luterisms

Gustavs V (zviedru: Gustaf V); dzimis 1858. gada 19. jūnijā, miris 1950. gada 29. oktobrī) bija Zviedrijas karalis no 1907. gada līdz nāvei 1950. gadā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1858. gadā Zviedrijas karaļa Oskara II ģimenē. Jaunībā bija pazīstams tenisists un ar pseidonīmu Mr G piedalījās tenisa turnīros. No 1897. līdz 1907. gadam bija Zviedrijas Sporta asociācijas vadītājs un kā karalis oficiāli atklāja 1912. gada vasaras olimpiskās spēles. Viņš bija pēdējais Zviedrijas karalis, kurš tieši iejaucās valsts politiskajos procesos, kad neilgi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada 6. februāra runā (t.s. Borggårdstalet) kritizēja valdību par nepietiekamu valsts militāro attīstību, kā rezultātā krita liberāļu valdība un par premjeru tika iecelts Hjalmars Hammaršelds. Tomēr vēlāk liberāļi un sociāldemokrāti vēlēšanās ieguva vēl vairāk balsu un 1917. gadā premjeru kļuva Nilss Edēns. Edēna valdība de facto atcēla jebkādu iespēju karalim ietekmēt politiskos procesus.

Otrā pasaules kara laikā Gustavs V uzturēja personiskus kontaktus ar Vācijas augstākajām amatpersonām, neformāli ietekmējot Zviedrijas lēmumu atļaut vācu karaspēka tranzītu no Norvēģijas uz Somiju 1941. gada jūnijā - jūlijā.

Pēc viņa nāves 1950. gados izcēlās Haijbī skandāls (Haijbyaffären), kurā parādījās ziņas par karaļa iespējamo homoseksuālismu.

Vizīte Igaunijā un Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. gada 27.-30. jūnijā Gustavs V veica oficiālu atbildes vizīti Igaunijā un Latvijā. 27. jūnijā karalis no Stokholmas ar bruņu kuģi „Sverige”, ko pavadīja militārais kreiseris „Droting Viktorija” un 4 mīnu kuģi, ieradās Tallinas ostā. Rīgā karalis ieradās 29. jūnijā ar Tallinas speciālvilcienu cauri Valkai, Cēsīm un Siguldai, apmeklēja Rīgas Brāļu kapus, piedalījās svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātē (LU), kuras laikā viņu iecēla par LU goda doktoru. LU prorektors Arnolds Spekke teica slavinājuma runu latīņu valodā. Pirmās dienas vakarā augstajam viesim par godu Nacionālajā operā notika baletu “Apburtā princese” un “Pahita” fragmentu izrāde, kam sekoja rauts Rīgas pilī. Mājup karalis devās 30. jūnijā ar karaliskās flotes bruņukuģī Sverige, kas kopā ar karakuģu eskadru bija noenkurojies Daugavā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1929. gada 29. jūnijā. Rīgu aprauga Zviedrijas monarhs Viesturs Sprūde 2019. gada 29. jūnijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]