Gustavs I

Vikipēdijas lapa
Gustavs I
Gustav Vasa
Zviedrijas karalis
Amatā
1523. gada 6. jūnijs — 1560. gada 29. septembris
Priekštecis Kristiāns II
Pēctecis Ēriks XIV

Dzimšanas dati 1496. gada 12. maijā
Ridboholmas pils, Uplande, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miršanas dati 1560. gada 29. septembrī (64 gadu vecumā)
Trīs Kroņu pils, Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Apglabāts Upsālas katedrāle, Upsāla, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dinastija Vāsu dinastija
Tēvs Ēriks Johansons Vāsa
Māte Cecīlija Mensdotera Eka
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Saksijas-Lauenburgas Katrīna
2. Margareta Leijonhuvuda
3. Katrīna Stenboka
Bērni 9, to skaitā -
Ēriks XIV (no 1.)
Juhans III (no 2.)
Zviedrijas princese Cecīlija (no 2.)
Kārlis IX (no 2.)
Reliģija luterisms (pirms tam - katolisms)

Gustavs I (zviedru: Gustav Vasa; dzimis 1496. gada 12. maijā, miris 1560. gada 29. septembrī) bija Zviedrijas karalis no 1523. gada līdz nāvei 1560. gadā.

No 1521. gada dēvēja sevi par valsts protektoru (Rikshövitsman) un izvirzījās par Zviedrijas līderi pēc Stokholmas asinspirts 1520. gadā, vadīdams zviedrus Zviedrijas neatkarības karā pret Dānijas karali Kristiānu II. Kara rezultātā tika likvidēta Kalmāras ūnija un Zviedrijā augstmaņu demokrātijas vietā nodibināta mantojama monarhija.

Kļuvis par karali, valdīja stingru roku, apspiezdams vairākas sacelšanās (Dalarnā, Vesterjētlandē un Smolandē). No 1527. gada veica luterisma ieviešanu Zviedrijā un katoļu baznīcas mantas konfiskāciju.

1526. gadā nodibināja vienu no vecākajiem pasaules orķestriem — Karalisko galma kapellu (Kungliga Hovkapellet).

Dažkārt vērtēts kā tirāns, tomēr uzskatāms par mūsdienu Zviedrijas pamatlicēju. Pēc leģendas pirmo atbalstu cīņai pret dāņiem Gustavs guva Dalarnā, kad jau bija devies ceļā uz Norvēģiju. Viņu panāca divi sūtņi uz slēpēm, aicinādami vadīt cīņu pret dāņiem. Šī notikuma piemiņai mūsdienās notiek populārās Vasaloppet 90 kilometru slēpošanas sacensības.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]