Albrehts Mēklenburgs
| Albrehts Mēklenburgs Albrekt av Mecklenburg | |
|---|---|
 | |
| Zviedrijas karalis | |
|
Amatā 1364. gads — 1389. gads | |
| Priekštecis | Magnuss IV, Hākons VI |
| Pēctecis | Margarēte I |
|
| |
| Dzimšanas dati |
ap 1338. gadu Mēklenburga (tagad  Vācija) |
| Miršanas dati |
1412. gada 1. aprīlī Doberānas klosteris (tagad Bāddoberāna, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Vācija) |
| Apglabāts |
Doberānas klosteris (tagad Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Vācija) |
| Tēvs | Albrehts II |
| Māte | Zviedrijas Eifēmija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Šverīnes Rihardisa, Braunšveigas-Līneburgas Agnese |
| Bērni | 3 bērni |
| Reliģija | katolisms |
Albrehts Mēklenburgs (zviedru: Albrekt av Mecklenburg, vācu: Albrecht von Mecklenburg; dzimis ap 1338. gadu, miris 1412. gada 1. aprīlī) bija Zviedrijas karalis no 1364. gada līdz 1389. gadam un Mēklenburgas hercogs (kā Albrehts III) no 1384. līdz savai nāvei 1412. gadā.
Bija Mēklenburgas hercoga Albrehta II un Zviedrijas karaļa Magnusa Eriksona māsas Eifēmijas dēls. 1364. gadā ar Zviedrijas pilsētu vācu iedzīvotāju, zviedru augstmaņu, kā arī Hanzas savienības palīdzību kļuva par karali. Turpmākos astoņus gadus valstī norisinājās pilsoņu karš, jo liela daļa Zviedrijas iedzīvotāju neatbalstīja Albrehtu, un ar Dānijas un Norvēģijas atbalstu karoja pret Albrehtu. Albrehtam izdevās noturēt troni, līdz 1386. gadā viņš mēģināja ierobežot augstmaņu varu, un tika gāzts. Albrehts devās uz Pomerāniju, kur līdz mūža galam valdīja kā hercogs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albrehts Mēklenburgs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|