Kārlis XIV Juhans

Vikipēdijas lapa
Kārlis XIV Juhans ap 1840. gadu

Kārlis XIV Juhans (zviedru: Karl XIV Johan; dzimis Žans Batists Bernadots (franču: Jean-Baptiste Jules Bernadotte) 1763. gada 26. janvārī, miris 1844. gada 8. martā) bija Zviedrijas un Norvēģijas karalis no 1818. gada līdz savai nāvei 1844. gadā. Norvēģijas karaļu uzskaitījumā figurē kā Kārlis III Juhans (norvēģu: Karl III Johan). Pašreizējās Zviedrijas karaliskās dinastijas (Bernadota dinastija) aizsācējs.

Dzimis Francijā, 1780. gadā pievienojās Francijas karaliskajai armijai, turpināja veiksmīgu karavīra karjeru Lielās franču revolūcijas laikā. Neilgu laiku bijis kara ministrs. Bijusi nozīmīga loma Francijas uzvarā Austerlicas kaujā.

1810. gadā kļuva par Zviedrijas karaļa Kārļa XIII troņmantnieku. Pēc Sestās koalīcijas kara Kārlis Juhans piespieda Frederiku VI Zviedrijai atdot Norvēģiju. Tas 1814. gadā izraisīja Zviedrijas—Norvēģijas karu, kurā Norvēģija tika sakauta 19 dienu laikā un kā rezultātā Norvēģija turpmāko nepilnu gadsimta atradās savienībā ar Zviedriju. Pēc Kārļa XIII nāves 1818. gadā Kārlis XIV Juhans kļuva par valdnieku. Valdīšanas laikā bija miera un labklājības periods, valdīja līdz savai nāvei 1844. gadā.

Bija precējies ar Napoleona Bonaparta brāļa Itālijas un Spānijas karaļa Žozefa sievas māsu Marseļas zīdtirgotāja meitu Eiženiju Bernadīni Desirē Klarī. Viņiem piedzima dēls Oskars.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Bernadota dinastijas valdnieks Arms of Bernadotte.svg
Priekštecis:
Kārlis XIII
Zviedrijas karalis
1818. - 1844.
Pēctecis:
Oskars I