Ģertrūde fon den Brinkena

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ģertrūde fon den Brinkena
Gertrud von den Brincken
pirms 1927. gada
pirms 1927. gada
Personīgā informācija
Dzimusi 1892. gada 18. maijā
Briņķpedvāles muiža, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(Briņķi, Talsu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1982. gada 17. novembrī (90 gadi)
Rēgensburga, Bavārija, Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās rakstniece
Vecāki Maksimiliāns fon den Brinkens, Luīze fon Bistrama
Dzīvesbiedrs Valters Šmīds-Kovarciks
Bērni Vīlands Šmīds, Ilze Rozvita, Volfdītrihs Šmīds-Kovarciks

Ģertrūde fon den Brinkena (vācu: Gertrud von den Brincken); dzimusi 1892. gada 18. maijā, mirusi 1982. gada 17. novembrī) bija vācbaltiešu rakstniece. Kopš 1927. gada dzīvoja Vācijā, tomēr darbos spēcīga dzimtenes motīvu un sajūtu ietekme.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1892. gadā Briņķpedavāles muižā Sabiles apkaimē barona Maksimiliāna fon den Brinkena un viņa sievas Luīzes, dzimušas fon Bistramas, ģimenē. Pirmos desmit gadus pavadīja vecāku muižā un Jaunpagastā. 1903. gadā viņas vecāku ģimene pārcēlās uz Jelgavu, kur Ģertrūde fon den Brinkena mācījās privātā ģimnāzijā. 1904. gadā nomira viņas tēvs. 1911. gadā viņa publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu Wer nicht das Dunkel kennt.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņas ģimene pārcēlās uz Tukumu. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām strādāja par žēlsirdīgo māsu amerikāņu Sarkanajā Krustā, vēlāk par angļu valodas skolotāju Tukumā. 1925. gadā apprecējās ar austriešu izcelsmes Tartu Universitātes filozofijas profesoru Valteru Šmīdu-Kovarciku (Schmied-Kowarzik), dzīvoja Tartu un 1927. gadā devās vīram līdzi uz Frankfurti pie Mainas. Dzīvoja dažādās vietās Vācijā un Austrijā (Bādnauheimā, Frīdbergā, Gīsenē, Medlingā, Kastlā, Rēgensburgā), aktīvi publicējot literārus darbus līdz pat savai nāvei 1982. gadā.

Dēls Vīlands Šmīds kļuva par mākslas zinātnieku un no 1995. līdz 2004. gadam bija Bavārijas Mākslas akadēmijas prezidents, bet Volfdītrihs Šmīds-Kovarciks kluva par Kaseles universitātes filozofijas profesoru.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • dzejoļu krājums "Kad mājās nāc..."/Wenn du nach Hause kommst... Valda Bisenieka tulkojumā (Tukuma muzejs, 2012),
  • romāns "Nogrimusī zeme" Intas Dišleres tulkojumā (Land unter, Tukuma muzejs, 2015).

Vāciski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Wer nicht das Dunkel kennt (Rīga, 1911), Lieder und Balladen (Berlin, 1917), Aus Tag und Traum (Rīga, 1920), Schritte (Berlin, Leipzig, 1924), Das Heimwehbuch (Berlin u. Leipzig, 1926);
  • März (Wien, 1937), Herbst auf Herrenhöfen (Bielefeld, Leipzig, 1939), Unsterbliche Wälder (Stuttgart, 1941), Unterwegs (Stuttgart, 1942), : Der Kanzelstein (Bielefeld, Leipzig, 1942), Niemand (Stuttgart, 1943);
  • Stimme im Dunkel (1949), HeimwehbuchII (1950), Helmut sucht einen Freund (1950), Die Sintflut steig (luga, 1951), Aina (1958), Der Kinderring (Wasser der Wüste) (luga, 1959), Abschied (1961), Ismael – Fünf Fragmente (1971), Judas Ischarioth (1974), Daß wir uns trennen mußten (1975), Land unter. Erlebnisse aus zwei Weltkriegen, Bolschewikenzeit und Nachkriegsjahren ([1], 1976), Wellenbrecher – Zweistimmige Lyrik (1976), Die Sintflut steigt (1977), Wasser der Wüste (1977), Eine Handvoll Alltäglichkeiten (1980), Nächte (1981)

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā vācbaltu-latviešu kultūras centrs Domus Rigensis Mencendorfa namā Rīgā organizēja Ģertrūdes fon den Brinkenas 120 gadu dzimšanas dienai veltīts pasākumu, kurā ar priekšlasījumu uzstājās Tukuma muzeja speciāliste Inta Dišlere un viņas dzeju vācu un latviešu valodā lasīja Valdis Bisenieks.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.