Homo novus (filma)
| Homo novus | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | spēlfilma |
| Režisors | Anna Viduleja |
| Producents | |
| Scenārija autors | Anna Viduleja |
| Galvenajās lomās | |
| Mūzika | Raimonds Pauls |
| Operators | Jānis Eglītis |
| Montāža |
|
| Studija | Film Angels Productions |
| Izdošana |
|
| Valsts | Latvija |
| Valoda | latviešu |
| IMDb profils | |
Homo novus[1] ir Latvijas filma, kura veidota pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filma iznāca 2018. gada 26. septembrī. Filmas režisore ir Anna Viduleja. Pēc apmeklētāju skaita (91 561) tā bija otrā skatītākā filma Latvijā 2018. gadā (pirmā bija "Viesnīca "Transilvānija" 3: Mošķu brīvdienas").[2]
Par darbu pie filmas Liene Rolšteine saņēma Lielā Kristapa balvu nominācijā "Labākais kostīmu mākslinieks".[3]
Sižets
[labot | labot pirmkodu]1938. gadā nabadzīgs mākslinieks Juris Upenājs ierodas Rīgā. Tajā pašā laikā Eižens Žibeika atgriežas no gleznošanas Parīzē un cer saņemt sava tēvoča Kaspara Žibeika ievērojamo mantojumu. Kaspars gan visu mantojumu nolemj ziedot mākslinieku konkursam, kura uzvarētājam ir iespēja iegūt stipendiju mācību braucienam uz Parīzi. Upenājs kuratora un kritiķa Kurcuma vadībā sastop dažādus mākslas pasaules personāžus, kā arī pieredz panākumus, izgāšanos, nicinājumu un mīlestību. Tikmēr Eižens Žibeika zaudē naudu, mīļoto sievieti un konkursu, tomēr, nododoties glezniecībai, viņš gūst glābiņu.[4]
Vēsturiskās analoģijas
[labot | labot pirmkodu]Viens no Kurcuma tēla prototipiem ir kritiķis, mākslas vēsturnieks un redaktors Visvaldis Peņģerots (1897–1938), kurš 41 gadu vecumā 1938. gada Vasarsvētkos izdarīja pašnāvību. Filmā redzamo gleznu un skulptūru autori ir Voldemārs Tone, Uga Skulme, Marta Skulme, Jānis Tīdemanis un Kārlis Padegs. Andra Keiša spēlētais mākslinieks Salutaurs valkā tādu kažoku kā Romans Suta, tādas peldbikses kā Jānis Tīdemanis, arī glezno kā Tīdemanis. Aktieru tērpi, art deco elementi interjeros un eksterjeros veidoti pēc 1930. gadu fotogrāfijām, modes žurnāliem, filmām un gleznām.[5]
Lomās
[labot | labot pirmkodu]- Igors Šelegovskis — Juris Upenājs
- Kristīne Krūze — Ragnija Ciemalda
- Kaspars Znotiņš — Felikss Kurcums
- Andris Keišs — Salutaurs
- Kaspars Zvīgulis — Eižens Žibeika
- Agnese Cīrule — Astrīde Daģis
- Aurēlija Anužīte-Lauciņa — Daģa kundze
- Nikolajs Korobovs — antreprenieris Pušmucovs
- Vilis Daudziņš — Bicēns
- Baiba Broka — Zelma
- Guna Zariņa — Margo Eiridīke
- Ģirts Krūmiņš — Posa
- Andrejs Žagars — Mačernieks
- Imants Strads — Knabenava
- Regīna Razuma — Melmeņa kundze
- Gundars Āboliņš — Kvieša kungs
- Ivars Puga — mākslas nodaļas vadītājs
- Kaspars Kambala — cīkstonis San Federigo de Vaporeto (īstajā vārdā Fricis Vārpiņš)
- Mārtiņš Vilsons — ormanis
- Ģirts Ēcis — Mintauts Brička
- Intars Busulis — dziedātājs
- Juris Bartkevičs — Vilnis Vītulis
- Juris Strenga — tiesnesis
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Kā pareizi rakstāms grāmatas un filmas nosaukums: Homo Novus vai Homo novus?». Latviešu valodas aģentūra. Skatīts: 2019. gada 10. augustā.
Pareizi ir 'Homo novus'. Latviešu valodā filmas vai grāmatas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms nosaukuma pirmais vārds, kā arī īpašvārdi. Pārējie vārdi rakstāmi ar mazo sākumburtu. Lai gan rakstīts latīņu valodā, novus nedz grāmatas, nedz filmas, nedz teātra festivāla nosaukumā nav rakstāms ar lielo sākumburtu.
- ↑ «LATVIJAS FILMU APMEKLĒJUMS 2018. GADĀ TRĪSKĀRŠOJIES». Nacionālais kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 21. aprīlī.
- ↑ «Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti». lielaiskristaps.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. novembrī. Skatīts: 2018. gada 13. novembrī.
- ↑ «Homo Novus». filmas.lv.
- ↑ Homo novus. Teorētiķa traģikomēdija kinoraksti.lv, Inga Pērkone 01.10.2018
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Oficiālā tīmekļa vietne
- IMDb profils (angliski)
 | Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |