Ķēniņu grāmatas

Ķēniņu grāmatas ir divas Vecās Derības vēsturiskās praviešu grāmatas, kurās ir aprakstīta Izraēlas ķēniņvalsts vēsture, aptverot aptuveni 400 gadus no ķēniņa Zālamana valdīšanas (aptuveni no 960. gada p.m.ē.) līdz Jeruzalemes sagraušanai un Babilonijas trimdai (aptuveni 560. gadam p.m.ē.). Iespējams, ka grāmatu autors ir pravietis Jeremija.

Pirmajā grāmatā ir aprakstīta Zālamana kļūšana par Dāvida pēcteci (1. Ķēniņu 1:1-2:46), Zālamana valdīšana (1. Ķēniņu 3:1-11:43), ietverot stāstu par Zālamana gudrību (1. Ķēniņu 3:4-28), Derības šķirsta nešanu uz templi (1. Ķēniņu 8:1-66), stāstu par Sābas ķēniņieni (1. Ķēniņu 10:1-13), par pravieti Eliju un Baala kultu (1. Ķēniņu 18:1-40)

Otrajā Ķēniņu grāmatā noslēdzas apraksts par ebreju valsts sadalīšanu Jūdejā un Izraēlā (1. Ķēniņu 12:1 - 2. Ķēniņu 17:41) un par pēdējiem Jūdejas gadiem (2. Ķēniņu 18:1-25:30), ietverot stāstu par Izraēlas krišanu (2. Ķēniņu 17:3-41), par to, kā Josija atrada Likumu grāmatu (2. Ķēniņu 22:3-23:25), par to, kā Nebukadnecars II iznīcināja Jeruzalemi (2. Ķēniņu 25:1-26)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķēniņu grāmatas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)