Kaze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaze
Pelecus cultratus (Linnaeus, 1758)
Kaze
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaSapalu dzimta (Leuciscidae)
ĢintsKazes (Pelecus)
SugaKaze (Pelecus cultratus)
Sinonīmi
  • Clupea ziga
  • Cyprinus cultratus
Kaze Vikikrātuvē

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).[1] Tā sastopama Eiropā un Rietumāzijā.[2] Kopš 1995. gada kaze iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaze sastopama Baltijas, Melnās, Kaspijas un Arāla jūras upju baseinos. Baltijas jūras upēs kaze mājo, sākot ar Vislas un beidzot ar Ņevas baseinu, kā arī sastopama Ladogas un Oņegas ezerā. Nelielā skaitā mājo Baltijas jūras piekrastēs.[4] Ziemeļu robeža Somijā ir 61° ziemeļu paralēle, bet areāls dienvidos sasniedz Turkmenistānu, Uzbekistānu un Afganistānu.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā kaze jau kopš 20. gadsimta sākuma tiek uzskatīta par retu sugu. Latvijā divi īpatņi 1929. gadā konstatēti Mazajā Baltezerā, 1930. gadā viens Lilastes ezerā. Literatūrā kazes izplatība tiek attiecināta arī uz citiem piejūras ezeriem: Juglas ezeru un Lielo Baltezeru, kā arī uz Gaujas baseinu. 1980. gados atsevišķi kazes eksemplāri noķerti Irbes grīvā, Lielupē un Ventā, arī jūras piekrastē pie Ventas, Irbes, Salacas, Daugavas, Vitrupes grīvām un Ķurmraga tuvumā. 1990. gados vairāki eksemplāri noķerti Ķīšezerā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaze ir vidēji liela saldūdens zivs. Tās garums var sasniegt 60 cm, svars 3,5 kg,[3] lai gan tās garums parasti ir apmēram 25—40 cm, bet svars 300—400 g.[4][5] Latvijā kaze ir mazāka, tās garums ir līdz 37 cm, svars 0,5 kg.[3] Ķermenis kazei ir samērā slaids, no sāniem spēcīgi saplacināts, mugura tikpat kā taisna, bet vēders izliekts. Galva maza ar augstu novietotām acim. [5] Mute vērsta uz augšu. Mugura zilgana vai pelēcīgi zaļgana, sāni un vēders sudrabaini. Krūšu spuras, vēdera spura un anālā spura var būt dzeltenīgas vai sārtas. Krūšu spuras ļoti garas, muguras spura izvietota tālāk par anālās spuras sākumu. Sānu līnija zigzagveida,[3] zvīņas smalkas, kuru skaits uz viduslīnijas apmēram 88—120.[5] Uz vēdera garenvirzienā asa, ķīļveida viduslīnija, kuru nesedz zvīņas.[4][5] Rīkles zobi smalki, ar āķīšiem galā.[5]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaze mājo lielu upju lejtecēs, grīvās, jūrā un lielos ezeros.[2][4] Uzturas baros tuvu ūdens virsmai. Lielākas koncentrācijas tā veido nārsta laikā un izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā mazaktīva. Kazei novērota līdz 500 km tāla migrācija.[3] Mazuļi jau pirmajā vasarā migrē uz upju gīrvām.[4] Tā barojas ar nelielām zivīm, bentosu, planktonu un ūdenī iekritušiem kukaiņiem.[3]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība kazei iestājas 1—7 gadu vecumā (visbiežāk 3—5 gados[2]), sasniedzot 16—28 cm garumu. Nārsto upēs no aprīļa līdz jūlijam, kad ūdens temperatūra ir 8—26°C. Nārsts var notikt gan seklumā, gan dziļumā, no 10 cm līdz 9 m. Auglība 1—152 tūkst. ikru. Kazei raksturīgs vienlaicīgs nārsts smilšainās vai zāļainās vietās, upēs vai jūras līčos, kas ilgst 2—60 dienas. Ikri puspelaģiski vai pelaģiski. Tie nogrimst gandrīz līdz gruntij un lēnām peld pa straumi.[5] Attīstība ilgst 2—8 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Kaze var sasniegt 20 gadu vecumu, Latvijā dzīvo līdz 12 gadiem.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]