Pāriet uz saturu

Ķeguma HES

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ķeguma hidroelektrostacija)
Ķeguma HES
Ķeguma HES
Ķeguma HES —1 (VES) ēka (skats no Daugavas kreisā krasta)
Karte
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Ķegums, Ogres novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°44′24″N 24°42′23″E / 56.7399°N 24.7064°E / 56.7399; 24.7064Koordinātas: 56°44′24″N 24°42′23″E / 56.7399°N 24.7064°E / 56.7399; 24.7064
Pabeigta 1939. gads

Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija, saīsinājumā VES) ir 1939. gadā uzbūvēta Daugavas hidroelektrostacija, trešā lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijas valstīs. Ķeguma HES faktiski ir hidroelektrostaciju komplekss, kas sastāv no divām dažādos laika posmos būvētām hidroelektrostacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā. Elektrostacija atrodas 70 kilometrus no Daugavas grīvas un attiecīgi veido Daugavas HES kaskādes 2. pakāpi.

Elektrostacijas īpašnieks un operators ir nacionālā energokompānija "Latvenergo".

Ķeguma VES būve 1937. gada septembrī.

Ķeguma HES kompleksa vecākā daļa (Ķeguma VES, tagad Ķeguma HES-1) tika uzbūvēta no 1936. gada līdz 1939. gadam.

1936. gada 4. augustā Ministru kabinetā tika pieņemts "Likums par Ķeguma spēka stacijas būvi" un 1937. gada 2. maijā tika likts tās pamatakmens.[1] Saskaņā ar līgumu ar zviedru celtniecības firmu "Svenska Enterprenad A.B." trīs gadu laikā tika uzcelta viena no tā laika modernākajām hidroelektrostacijām Eiropā[2]. Būvdarbos tika iesaistīti aptuveni četri tūkstoši cilvēku[3]. 1939. gada 15. oktobrī tika ieslēgts pirmais hidroagregāts, kas bija pamats vienotas Latvijas energosistēmas darbībai[2]. 1939. gadā, kad Ķegums vēl nedarbojās, Rīga un mazās elektrostacijas pa visu Latviju kopā ražoja tikai 230 gigavatstundas elektrības[3].

Otrā pasaules kara laikā Ķeguma HES gandrīz pilnībā tika saspridzināta. 1944. gada rudenī tika uzsākti atjaunošanas darbi[2]. Jau 1945. gadā atsāka darboties viena atjaunotā turbīna. Triju gadu laikā stacija tika atjaunota līdz pirmskara līmenim un darbus turpināja, lai uzstādītu plānoto ceturto agregātu[4]. Lai tos paātrinātu, Latvijas PSR valdības vadītājs Vilis Lācis 1949. gada 14. aprīlī ar vēstuli № 344-с paprasīja PSRS ministru padomes priekšsēdētāja L. Beriju izveidot Ķegumā Iekšlietu ministrijas GULAGa Labošanas darbu koloniju ar 800 ieslodzīto. PSRS iekšlietu ministrs S. Kruglovs 1949. gada 29. aprīlī atbildēja, ka var nodrošināt tikai 500 darbiniekus un tikai 1949. gada IV ceturksnī. Kolonija Nr. 9 tika izveidota, lai nodrošināt būvniecības darbus ar darba spēku, tajā bija 299 ieslodzītie un 60 cilvēki apsardzē. Neskatoties uz Latvijas PSR vēlmi to izmantot, 1950. gada 18. septembrī kolonija Nr.9 tika atzīta par nerentablu un likvidējamu[5].

1953. gadā uzstādīja 4. agregātu un HES sasniedza projektēto jaudu.

Lai palielinātu ģenerējošo jaudu, mazinātu straujās un lielās līmeņu izmaiņas ūdenskrātuvē, septiņdesmito gadu vidū tika īstenots Ķeguma HES paplašināšanas projekts: 1974. gadā sāka būvēt un 1979. gadā nodeva ekspluatācijā HES otro staciju Daugavas kreisajā krastā[4]. Ķeguma HES-2 bija aprīkota ar 3 hidroagregātiem, kuru kopējā jauda ir 192 MW.

Tūlīt pēc paplašināšanas spēkstacijas vadība sāka domāt par to hidroagregātu rekonstrukciju, kas bija nokalpojuši apmēram trīsdesmit gadu. 1986. gadā PSRS Enerģētikas un elektrifikācijas ministrija pieņēma lēmumu par Ķeguma HES tehnisko modernizāciju. Projekts tika izstrādāts projektēšanas institūtā "Hidroprojekts" Krievijā, bet īstenots tas tika daļēji.

1986. gada 20. septembrī pārbaudes laikā sagāzās HES tilts, kura pārbaudi veica Rīgas Politehniskā institūta speciālisti. Bojā gāja 11 (ieskaitot pārbaudes vadītāju), bet ievainojumus guva vēl 13 cilvēki.[6] 1988. gadā lietu izskatīja LPSR Augstākā tiesa, taču lieta beidzās bez notiesājoša sprieduma.[7]

Pēc neatkarības atgūšanas Ķeguma HES hidroagregātu nomaiņai tika pieņemts norvēģu konsultantu firmas "Norplan" priekšlikums — pāriet uz Rietumu tehnoloģiskajām iekārtām. 1996. gada nogalē tika noslēgts līgums ar konkursa kārtībā izvēlēto franču firmu "Gec Alstom" par Ķeguma HES pilnu rekonstrukciju.

1998. gada 11. maijā svinīgi tika sākti rekonstrukcijas darbi. Tie tika veikti par ERAB izsniegto kredītu. Rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedza trīspadsmit miljonus latu[2].

Stacija ir aprīkota ar četriem hidroagregātiem ar vertikālām "Kaplan" tipa turbīnām, kuru uzstādītā jauda ir 72 megavati (MW).

2001. gadā pabeigta Ķeguma HES-1 rekonstrukcija, kurā tika nomainīti visi hidroagregāti un to automatizētās vadības sistēmas. Rekonstrukcijas rezultātā nedaudz palielināta elektrostacijas jauda.

Savulaik Ķeguma hidroelektrostacija kalpoja arī kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēj uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības — 2009. gada beigās slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, bija paredzēta automātiska divu Ķeguma HES hidroagregātu iedarbināšana.

Ķeguma HES spiedienaugstums ir 14 metri, bet HES ūdenskrātuves tilpums ir 168,3 miljoni kubikmetru. Elektrostacijas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 264 megavati, bet izstrādes apjoms 2004. gadā veidoja 571 gigavatstundu, kas ir aptuveni 10% no valsts energokompānijas "Latvenergo" 2005. gadā realizētās elektroenerģijas apjoma. Ķeguma HES saražoto elektroenerģiju nodod 110 kilovoltu elektropārvades tīklā.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Ķeguma hidroelektrostacija no idejas līdz mūsdienām». Latvenergo Enerģētikas muzejs (lv-LV). Skatīts: 2021-09-19.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Marika Līdaka. «Ķeguma spēkstacija uzsāk otro jaunību». www.vestnesis.lv (latviešu). Latvijas Vēstnesis, 2001-08-24. Skatīts: 2020-11-21.
  3. 3,0 3,1 Uldis Birziņš. «Latvijas gadsimta būves: Ķeguma HES». www.lsm.lv (latviešu), 2018-11-28. Skatīts: 2020-11-21.
  4. 4,0 4,1 "Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumi". Tehniskie noteikumi (Latvenergo): 9-10. 2012-10-18.
  5. О. В. Лавинская, Ю. Г. Орлова. Заключённые на стройках коммунизма. ГУЛАГ и объекты энергетики в СССР (Dokumenti un materiāli izd.). Maskava : РОССПЭН, 2008. 127–128. lpp. ISBN 978-5-8243-0918-8.
  6. Aija Kinca. «35 gadi kopš Latvijā lielākās tilta traģēdijas. Atmiņas par notikumiem Ķegumā». Latvijas Sabiedriskie mediji (latviešu), 2021-09-18. Skatīts: 2021-09-19.
  7. «20.09.1986: Pārbaudes laikā sagāžas Ķeguma hidroelektrostacijas tilts». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2021-09-19.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]