Ļevs Deičs
| ||||||||||||
Ļevs Deičs (krievu: Лев Григорьевич Дейч; 1855—1941) bija ebreju tautības Krievijas un starptautiskās sociālistiskās kustības darbinieks, memuārists, viens no meņševiku līderiem, viens no marksisma organizācijas "Darba atbrīvošana" dibinātājiem 1883. gadā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1880. gadā Deičs emigrēja no Krievijas Impērijas. Bija iesaistīts revolucionārās literatūras publicēšanas un nelegālas transportēšanas organizēšanā uz Krieviju. 1884. gadā Vācijā viņš tika arestēts kā noziedznieks (N. Gorinoviča slepkavības mēģinājuma lietā) un izdots Krievijas varas iestādēm.
1885. gadā viņš tika nogādāts Karas soda izciešanas nometnē. Cietumsoda termiņš tika saīsināts. Pēc ieslodzījuma 1896. gada aprīlī, apmetoties Karā, viņš apprecējās ar politisko ieslodzīto M. Ananjinu. 1897. gadā viņš pārcēlās uz Sretenu, kur strādāja ūdensceļu 1. nodaļas birojā. Pēc sievas nāves 1899. gada janvārī viņš pārcēlās uz Blagoveščensku un bija laikraksta Amurskij kraj redaktors.
1901. gadā viņš caur Vladivostoku aizbēga uz Minheni.
Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas viņš atgriezās Petrogradā, kur pievienojās labēji noskaņotajai meņševiku-boļševiku grupai Jedinstvo un kļuva par vienu no meņševiku avīzes Jedinstvo redaktoriem. Kopā ar Pļehanovu un Zasuliču viņš aicināja sociāldemokrātus vienoties ar Pagaidu valdību un sniegt palīdzību Krievijas sabiedrotajiem. Viņš apgalvoja, ka valstij "nav vajadzīgs pilsoņu karš, tas sagrautu mūsu jauno brīvību". Militārā tiesa Deičam piesprieda 13 gadus un 4 mēnešus piespiedu darba un apmetni Austrumsibīrijā.
Oktobra revolūciju 1917. gadā viņš nepieņēma, uzskatīja to par "boļševiku avantūru", jo "ne tikai mūsu valstī, bet arī jebkurā no attīstītākajām valstīm nebūtu iespējams nekavējoties gāzt mūsdienu kapitālistisko sistēmu un aizstāt to ar sociālistisko, jo tam vēl nav pietiekami attīstīti ražošanas un citi apstākļi". No 1917. gada beigām līdz 1918. gadam viņš strādāja nedēļas laikrakstos Načalo un Delo, bet drīz vien atteicās no politiskās darbības. Pēc Pļehanovas nāves 1918. gadā viņš sāka publicēt savus darbus, publicēja memuārus un rakstus par Krievijas atbrīvošanās kustības vēsturi.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļevs Deičs.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|