Ļevs Kameņevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ļevs Kameņevs
Лев Борисович Каменев
Ļevs Kameņevs
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 18. jūlijā
Maskava, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1936. gada 25. augustā (53 gadi)
Maskava, KPFSR, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās politiķis

Ļevs Kameņevs (krievu: Лев Борисович Каменев; dzimis 1883. gada 18. jūlijāRozenfelds (Розенфельд), miris 1936. gada 25. augustā) bija krievu/ebreju izcelsmes padomju politiķis.

1901. gadā iestājās KSDSP. 1902. gadā iepazinās ar Ļeņinu un kļuva par viņa līdzgaitnieku. 1908. gadā emigrēja no Krievijas un iepazinās ar savu pirmo sievu - Trocka māsu Olgu Bronšteinu. 1914. gadā atgriezās Krievijā, tomēr 1914. gada novembrī tika izsūtīts uz Sibīriju. Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas. 1917. gadā atgriezās Petrogradā un kopā ar Staļinu bija viens no boļševiku partijas vadītājiem Petrogradā.

Partijas iekšienē kopā ar Zinovjevu balsoja pret sacelšanos pret Krievijas Pagaidu valdību. Neskatoties uz to, tika ievēlēts pirmajā boļševiku Politbirojā, bet pēc Oktobra revolūcijas uzvaras īsu brīdi bija Krievijas valdības (Viskrievijas CIK) vadītājs. 1919. gadā kļuva par partijas Maskavas organizācijas līderi. Kad 1922. gadā Ļeņins vairs nespēja pildīt partijas līdera lomu, kopā ar Staļinu un Zinovjevu izveidoja triumvirātu pret ietekmīgo Trocki.

Vēlāk tomēr kopā ar Trocki un Zinovjevu nostājās opozīcijā Staļinam, bet tika atbīdīts no varas. 1936. gadā kopā ar Zinovjevu tiesāts paraugprāvā - Pirmajā Maskavas procesā, un sodīts ar nāvi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]