Stratēģiskā skola
Stratēģiskā skola šaha kompozīcijā ir skola, kas izveidojās 20. gadsimta sākumā uz angļu divvilču bāzes. Tā galveno uzmanību pievērš melno figūru spēlē realizētām taktiskām idejām un šo ideju atkārtošanai vairākos variantos.[1] Izvirzot par pamatu taktiskās idejas, stratēģiskā skola nevērtē mata stāvokļu skaistumu un risinājuma grūtumu, pieļaujot duāļus blakus variantos un melno bandinieka sišanu pirmajā gājienā. Stratēģiskās skolas pamatžanri ir divvilcis (no skolas dzimšanas) un trīsvilcis (no 20. gadsimta četrdesmito gadu vidus).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stratēģiskās skolas tapšanas un noformulēšanas ceļš bija savdabīgs. Sākumā to sauca par "Good Companion stilu" jeb "jaunamerikāņu skolu" un tikai vēlāk nostiprinājās nosaukums "stratēģiskā skola". Tās bija trešais, pēc čehu un loģiskās skolas, galvenais virziens šaha kompozīcijas attīstībā. Stratēģiskās skolas galvenie principi tika izstrādāti pakāpeniski, kamēr čehu un loģiskai skolai tos formulēja šo skolu pamatlicēji savos pirmajos, skolai veltītos, teorētiskajos darbos.
The Hampshire Telegraph and Post, 1915
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |              | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā daži, galvenokārt, amerikāņu un angļu problēmisti (A. Makenzijs, M. Mārbls, A. Moslijs), neatkāpjoties no divvilču žanrā tajā laikā valdošās angļu skolas, sāka savās kompozīcijās izcelt taktiskos elementus: lauciņa bloķēšanu melno karaļa mata zonā, melnās figūras aizsegšanu, šahu balto karalim. Aktīvu šo elementu izstrādi veicināja K. Mensfīlda un A. Ellermana un citu problēmistu darbi. 1915. gadā K.Mensfīlds atklāja puspiesējuma ideju, kas sastāv no secīgas divu melno figūru piesaistīšanas, tām atrodoties starp balto tālšāvēja figūru un melno karali. (Skat. uzdevumu Nr. 1)
Jaunās tematikas propagandā redzamu lomu spēlēja 1913. gadā dibinātā biedrība Good Companion un tās sastādīšanas konkursu pastāvīgais tiesnesis A. Vaits, kura izdotās Ziemassvētku sērijas grāmatas bija veltītas jaunā virziena teorētiskām problēmām un tās ievērojamākiem pārstāvjiem. 1922. gadā Vaits kopīgi ar D. Hjūmu izdeva krājumu "The Good Companion twomover" (Good Companion divvilči). Tā satur apmēram 900 divvilčus no Good Companion konkursiem, kas sagrupēti pēc idejiskajām pazīmēm. Divus gadus vēlāk iznāca Vaita un F. Fīsta grāmata "Simple two-move themes". Abas grāmatas bija savdabīga tā laika divvilču skate. Tā liecināja, ka šai periodā (1900—1920) stratēģiskā divvilča attīstībā galveno ieguldījumu deva ASV, Anglijas, Nīderlandes, Itālijas, Dānijas, Beļģijas, Ungārijas, Rumānijas un citu valstu problēmisti. Starp Krievijas problēmistiem pirmie stratēģiskos divvilčus sāka sastādīt brāļi J. Kubbels un L. Kubbels, un arī K. Gavrilovs.
1920.—1930. gados stratēģiskā divvilča izstrādē jau aktīvi piedalījās padomju problēmisti M. Baruļins, L. Isajevs, Ļ. Lošinskis, M. Adabaševs, Ļ. Gugeļs, S. Levmans, J. Umnovs, R. Kofmans, A. Guļajevs.
L'Echiquier, 1928
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 | | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Iluzoriskā spēle:
1. ... Lf4 2. Zxe3#; 1. ... Lf6 2. Zxe7#
Risinājums: 1. Ze5!
1. ... Lf4 2. Zxe7#; 1. ... Lf6 2. Zxe3#
20. gadsimta četrdesmito gadu sākumā tradicionālā divvilču tematika bija pamatos izsmelta. Uz iespēju paplašināt uzdevuma saturu, paralēli apvienojot divus idejiskus kompleksus, vērsa uzmanību A. Mari (1928). Viņa uzdevumi demonstrēja maiņas mehānismu galvenos tipus, tai skaitā iepriekš nezināmu spēles secīgas maiņas mehānismu. Spēles maiņas tematikas attīstību paātrināja J. Ruhlisa uzdevums (1946, skat. Ruhlisa tēma). Ievērojamu ieguldījumu jaunā virziena attīstībā deva padomju problēmisti Ļ. Lošinskis, kas publicēja rakstu par maiņas mehānismu klasifikāciju un analīzi, un L. Zagoruiko. kas piedāvāja vienas pozīcijas paralēlu sintēzi ne divās, bet trijās spēles sistēmās (Zagoruiko tēma), līdz ar to parādot jaunas stratēģiskās uzdevuma satura paplašināšanas iespējas.
Pirmie mēģinājumi pārņemt stratēģiskā divvilča idejas trīsvilčos attiecināmi uz 20. gadsimta divdesmitiem gadiem, kad trīsvilcis faktiski vēl bija čehu skolas varā. Svarīga nozīme stratēģiskās skolas iespēju izpratnē bija Leonīda Kubbela rakstam "Par pareiziem un nepareiziem matiem trīsvilčos" (1928), kurā viņš atzina abu virzienu līdzvērtību. Sākotnēji trīsvilču idejiskais saturs aprobežojās ar melno pirmā gājiena taktisko piesātinājumu, vēlāk jau lielāka vērība tika pievērsta melno otrā gājiena satura bagātināšanai.
Maskavas čempionāts, 1969
1. godalga
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 | | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Risinājums: 1. Kh8! (gājiena spaids)
1. ... Lc2 2. Ld3! ~ 3. Tb5#
1. ... Ld3 2. Le4! Lxc4 3. b4#
1. ... Le4 2. Lf5!
1. ... Lf5 2. Zgf6! Lh3/Lb1 3. Ze4/Zd7#
Lošinska tēma. Tematiskās figūras: balto un melno laidnis.
Ungāru problēmistu atklātais secīgas matu maiņas princips deva iespēju trīsvilča saturā iekļaut arī balto trešo, matojošo gājienu. Trīsvilču forma izrādījās vispiemērotākā, lai praktiski realizētu daudzas asas, paradoksālas idejas — Lošinska un Umnova tēmas, aizsardzību uz drauda lauciņa un citas.
Stratēģiskais trīsvilcis 20. gadsimta vidū šaha kompozīcijā ieguva dominējošu stāvokli pateicoties daudzu valstu problēmistiem: R. Metjūsam (Lielbritānija), J. Hartongam, Ē. Visermanam (abi — Nīderlande), K. Larsenam, K. Hannemanam (abi — Dānija), N. van Deikam (Norvēģija), F. Flekam (Ungārija), N. Petrovičam, H. Bartolovičam (abi — Dienvidslāvija), M. Vukčevičam (ASV), H. Rēmam (Vācija), P. Petkovam (Bulgārija), L. Kubbelam, Ļ. Lošinskim, J. Vladimirovam, L. Zagoruiko, V. Čepižnijam, V. Rudenko (visi — PSRS) un citiem.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 388.—390. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- A. Dombrovskis,. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961. 13.—17. lpp.
- Е. И. Умнов. Шахматная задача XX века 1901—1944 гг. (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1960.
- В. Ф. Руденко. Преследование темы (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1983.