Jumprava (grupa)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par mūzikas grupu. Par citām jēdziena Jumprava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jumprava
Jumprava logo.png
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Latvija Rīga, Latvija
Žanri Sintpops
Popmūzika
Rokmūzika
Elektroniskā mūzika
Darbības gadi 1984-1992; 1997-pašlaik
Izdevēji Platforma Records
Mājaslapa http://www.jumprava.net
Dalībnieki
Aigars Grāvers
Aigars Krēsla
Aigars Grauba
Ainārs Ašmanis
Bijušie dalībnieki
Ingus Ulmanis (1984-1987)
Aigars Voitišķis (1984-1987)
Māris Jurjāns (1984-1986)
Hermanis Kaminskis (1984-1986)
Ainars Vilde (1984)
Antonija Breidaka (1984)

Jumprava ir latviešu mūzikas grupa, kuras sastāvā ir Aigars Grāvers, Aigars Krēsla, Aigars Grauba un Ainārs Ašmanis. Jumprava jau kopš 1980. gadiem ir viena no populārākajām grupām Latvijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984—1987[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupu 1984. gada aprīlī izveidoja Ainārs Ašmanis, Māris Jurjāns, Ainars Vilde un Antonija Breidaka, bet vasarā tai pievienojās Hermanis Kaminskis, Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis un Aigars Grāvers. Tajā pašā gadā Jumpravu atstāja Vilde un Breidaka. Grupa izpelnījās popularitāti visā Latvijā ar savām dziesmām "Par rozēm" un "Mākonis", tās abas iekļuva "Mikrofona" aptaujas '85 populārāko dziesmu desmitniekā. 1986. gadā grupu atstāja Jurjāns un Kaminskis, bet tai pievienojās Aigars Krēsla un Aigars Grauba. Abi pieteica sevi arī kā dziesmu autorus, tāpēc grupā pamazām brieda radoša krīze. 1986. gadā rodas hiti "Prom no pilsētas" un "N—tā pietura". 1987. gadā grupu atstāja vokālists Ingus Ulmanis un ģitārists Aigars Voitišķis, abi kopā izveidojot grupu Lādezers.

1987—1992[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlikušos grupas dalībniekus valdzina elektroniskā mūzika, tādēļ turpmāk grupa bieži tika salīdzināta ar angļu grupu Depeche Mode. Sākas nozīmīgākais un slavenākais grupas darbības posms, skanējums kļūst dinamiskāks, daudzās dziesmās izmantoti A. Grāvera domubiedra Ritvara Dižkača teksti. Panākumus gūst A. Graubas dziesmas "Tālu aizgāja" un "Ziemeļmeita", tiek izdotas divas grupas skaņuplates. Tomēr 1989. gada sākumā grupu atstāja arī Aigars Grauba.

1990. un 1991. gadā grupa uzvar prestižajā Mikrofona dziesmu aptaujā ar dziesmām "Baltā" un "Peldētājs". 1992. gadā tika pārtraukta grupas darbība. Populārākās Jumpravas pirmā darbības posma dziesmas bija "Ziemeļmeita", "Vēlreiz", "Prom no pilsētas", "Tālu aizgāja" un "Šeit lejā".

Deviņdesmito gadu vidū, grupai aktīvi nedarbojoties, tika izdotas vairākas Jumpravas labāko dziesmu izlases — "Jumprava I-II-III-IV" četrās kasetēs, kā arī divi kompaktdiski "Jumprava 84—87" un "Jumprava 88—90".

1997—pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā Jumpravas darbību atjaunoja Aigars Grauba, Aigars Grāvers, Aigars Krēsla un Ainārs Ašmanis, un līdz šim grupas sastāvs nav mainījies. 1998. gadā tika izdots pirmais grupas albums pēc darbības atjaunošanas "Laika atšķirību romance", no kura pazīstamākās dziesmas bija "Lēna upe", "Ēna" un "Auto '98". Šajā albumā grupa sadarbojās ar Nataradžu, kurš sarakstīja vairāku dziesmu vārdus. Nākamajā gadā klajā nāca kārtējais labāko dziesmu apkopojums "Labāko dziesmu izlase". 1999. gadā grupa ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. 2001. gadā Jumprava izdeva savu nākamo albumu "Trajektorija", kura populārākajām dziesmām "Nedaudz par viņu" un "Ringā" tika uzņemti arī videoklipi. Dziesma "Baiga vasara" bija tituldziesma tāda paša nosaukuma filmā, kuras režisors bija grupas dalībnieks Aigars Grauba.

Vēl pēc 4 gadiem 2005. gadā klajā nāca nākamais Jumpravas albums "Inkarmo", kurā dažas dziesmas sarakstīja arī Rolands Ūdris. Radiostaciju apritēs nonāca albuma dziesmas "Liekos dīvains", "Inkarmo", "Vārdi" un "Laimīgs". Dziesmām "Stacijā" un "Kailass" tika uzņemti arī videoklipi. 2005. gadā tika izdots turpinājums 1999. gadā izdotajai labāko dziesmu izlasei — "Labāko dziesmu izlase II daļa (1984—1990)". Nākamajā gadā šīs abas izlases tika savienotas un izdotas kopā "Labāko dziesmu dubultizlasē: Dzīvo silti".

Pēc vairāku gadu pārtraukuma grupa 2012. gada 6. jūlijā sniedza koncertu Ikšķilē. 2013. gada 3. augustā Jumprava uzstājās festivālā "LABADABA 2013", Līgatnes pagasta Ratniekos.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "No tēvu zemes" (1985) (Neizdots)
  • "Jumprava" (1988)
  • "Pilsēta" (1989)
  • "Laika atšķirību romance" (1998)
  • "Trajektorija" (2001)
  • "Inkarmo" (2005)
  • "Laiks runā" (2014)

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Jumprava I-II-III-IV" (1994)
  • "Jumprava 84—87" (1995)
  • "Jumprava 88—90" (1996)
  • "Labāko dziesmu izlase" (1999)
  • "Labāko dziesmu izlase II daļa (1984—1990)" (2005)
  • "Labāko dziesmu dubultizlase: Dzīvo silti!" (2006)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]