Pāriet uz saturu

Augstkalnes pagasts

Vikipēdijas lapa
Augstkalnes pagasts
Novads: Dobeles novads
Centrs: Augstkalne
Kopējā platība:[1] 64,5 km2
 • Sauszeme: 63,6 km2
 • Ūdens: 0,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 772
Blīvums (2024): 12,1 iedz./km2
Augstkalnes pagasts Vikikrātuvē

Augstkalnes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Bukaišu un Tērvetes pagastiem un Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepu kalns.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ailes strauts, Igate, Plepju grāvis, Reņģe, Svēte, Tērvete

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstkalnes dzirnavu ezers

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sutiņu purvs

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums Svētes ieleja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Augstkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Mazberķenes muiža (Klein-Berken), Mežmuiža (Grenzhof, Augstkalne).

1935. gadā Mežmuižas pagasta platība bija 86,5 km². 1939. gadā pagastu pārdēvēja par Augstkalnes pagastu[4]. Nosaukums cēlies no Augstā kalna (tagad Vilces pagastā), kur atradies Silenes pilskalns. 1945. gadā pagastā izveidoja Augstkalnes un Berķenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Augstkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berķenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2002. gadā Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā.[6] 2021. gadā, Tērvetes novadu pievienoja Dobeles novadam.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Augstkalne (pagasta centrs), Dzeguzēni, Klinti.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Georgs Mancelis (1593—1654), literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas autors (1638).
  • Kristofs Frīdrihs Neanders (1723—1802), literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas autors (1766).
  • Žanis Butkus (1906—1999), Latviešu leģiona Waffen SS Hauptsturmführer (kapteinis), kurš tika apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. «Tērvetes novada vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 3. decembrī.