Žultsbekas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žultsbekas
Parastā žultsbeka (Tylopilus felleus)
Parastā žultsbeka (Tylopilus felleus)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsŽultsbekas (Tylopilus)
Žultsbekas Vikikrātuvē

Žultsbekas (Tylopilus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kuru Latvijā pārstāv tikai parastā žultsbeka, kura ir arī šīs ģints tipiskā suga. Pavisam 2015. gada augustā sugu klasifikators Index Fungorum šai ģintī uzrādīja 111 sugas, kuras pārsvarā ir sastopamas Ziemeļamerikā, Austrālijā un tropu joslā. Šīs ģints sēnes atšķiras no citām ar savu stobriņu bāli rozā nokrāsu. Vairums no žultsbekām nav ēdamas rūgtuma dēļ, taču ir izņēmumi, kā Amerikā augošā ēdamā Tylopilus alboater. 21. gadsimtā pēc molekulārajām analīzēm daļa Tylopilus sugu tika atdalītas īpaši izveidotās ģintīs Australopilus, Harrya un Pseudoaustraloboletus, vai pievienotas jau esošām ģintīm.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tylopilus alboater
Tylopilus atronicotianus
Tylopilus brunneus
Tylopilus ferrugineus
Tylopilus plumbeoviolaceus
Tylopilus rubrobrunneus
Tylopilus variobrunneus
  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, stobriņu sēnes, lielas, ar spēcīgu kātiņu un vidēji platu cepurīti.
  • Cepurīte: sākumā pusapaļa, izpletusies izliekti apaļa. Virsmiziņa gluda vai viegli samtaina, sausa vai mitrā laikā lipīga.
  • Stobriņi: stobriņi sākumā balti, vēlāk kļūst viegli rozā, atveres sākumā baltas vai viegli rozīgas, vecumā kļūst pelēki vai brūngani rozīgaas.
  • Kātiņš: bez gredzena, ar izteiktu tīklotu zīmējumu.
  • Mīkstums: balts. Griezumā krāsu nemaina vai sārtojas.
  • Sporas: masā rozīgi brūnas vai sarkanbrūnas līdz šokolādes brūnumam.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žultsbeku ģints sēnes parasti veido mikorizu ar dažādiem kokiem, biežāk ar priedēm un dižskābaržiem. Aug parasti uz zemes, reti saprotrofas uz koksnes.[1]

Latvijā vēl neatrastās žultsbeku ģints sēnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 155. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]