112 (tālruņa numurs)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eiropas vienotais ārkārtējo notikumu tālruņa numurs
Centrum Powiadamiania Ratunkowego w Krakowie 4.JPG

112 ir Eiropas vienotais ārkārtējo notikumu tālruņa numurs, uz kuru ir iespējams piezvanīt bez maksas no jebkura fiksētā vai mobilā telefona numura. Nav nepieciešams ievadīt valsts vai reģiona kodu, lai sazvanītu vietējos glābšanas dienestus (policiju, ātro palīdzību, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu). Nepamatota numura lietošanas gadījumā var iestaties sodāmība gandrīz visās dalības valstīs, līdzīgi kā gadījumos, kad nepamatoti tiek zvanīts uz citiem glābšanas dienestu telefona numuriem.

Dalības valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

112 darbojas visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī vairākās citās pasaules valstīs, kā piemēram, Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Ukrainā. Pat ASV un Kanādā zvans uz 112 numuru automātiski tiek savienots ar policiju, ātro palīdzību vai ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Šis numurs ir zināms arī dažās Latīņamerikas valstīs, kā piemēram, Kostarikā. 112 tiek lietots arī Okeānijas reģionā, piemēram Vanuatu un Jaunzēlandē. Vairākās Eiropas Savienības valstīs darbojās vēl citi nacionālie ārkārtējo notikumu tālruņu numuri. Daudzās no minētajām valstīm 112 zvanu kontroles centri spēj pieņemt zvanus vairākās valodās.

112 priekšrocības izmantojot mobilo tālruni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārkārtējo notikumu zvanam ir priekšrocības, tāpēc, gadījumā, ja mobilo sakaru tīkls ir pārslogots, pirmā brīvā līnija tiks izmantota zvana veikšanai. Gadījumā, ja SIM karte neuztver mobilo sakaru tīklu un uz ekrāna redzams uzraksts "Tikai ārkārtas zvaniem", zvans tiks veikts caur citu mobilo sakaru tīklu. Ārkārtas zvans uz 112 no mobilā tālruņa var tik veikts arī gadījumos, ja priekšapmaksas kartes kredīta limits ir iztērēts. Lai veiktu ārkārtas zvanu Eiropas Savienības teritorijā, nav nepieciešams atbloķēt telefona ekrānu vai ievadīt PIN kodu. Lai izvairītos no ārkārtas telefona numura nepamatotas lietošanas, vairākās valstīs (piemēram, Beļģijā, Itālijā, Rumānijā, Šveicē, Lielbritānijā, Kiprā un Vācijā) ārkārtas zvanu nav iespējams veikt no telefona, kurā nav aktīva SIM karte.

Eiropas ārkārtējo notikumu tālruņa diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā Eiropas Parlaments nolēma, ka pārāk maz cilvēku ir informēti par ārkārtējo notikumu tālruņa numuru un gadījumiem, kad to var lietot.[1] 2008. gadā tikai 22% no Eiropas iedzīvotajiem zināja par iespēju izmantot vienoto Eiropas ārkārtējo notikumu tālruņa numuru.[2] Lai veicinātu šī tālruņa numura atpazīstamību sabiedrībā, Eiropas komisija, Eiropas Savienības parlaments un Eiropas Kopienas padome pieņēma trīspusēju vienošanos un pasludināja 2009. gada 11. februāri (11/2) par "Eiropas 112 dienu". Šī diena ir paredzēta tālruņa numura atpazīstamības veicināšanai un sabiedrības izglītošanai. 2013. gadā jau 27% no Eiropas Savienības pilsoņiem bija informēti par 112 tālruņa numura pielietojumu visa Eiropas teritorijā. Latvijā tie bija 28%.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēmumu par vienotu ārkārtējo notikumu tālruņa numuru pieņēma Eiropas Kopienas ministru padome 1991. gadā, pēc Eiropas Komisijas ierosinājuma.[4] Kopš šī lēmuma pieņemšanas, 112 ir konsolidēts likumdošanas procesā.

112 kā Eiropas simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas ārkārtējo notikumu telefona zvans apvieno vairākas funkcijas. 112 unikālā veidā saista policijas spēkus, glābšanas dienestus un ugunsdzēsējus visā Eiropā. Dažās valstīs pastāv 112 ārkārtējo notikumu zvanu pieņemšanas centri. 112 tālruņa numurs vieno visus glābšanas dienestus Eiropā un simbolizē eiropiešu palīdzēšanas tradīcijas. Palielinoties 112 tālruņa numura nozīmībai kā visas Eiropas ārkārtējo notikumu tālrunim, tas kļūst arī par Eiropas Savienības simbolu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]