183. strēlnieku divīzija
| Valsts | PSRS |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1940 – 1947 |
| Pakļautība | Ziemeļrietumu fronte, Kaļiņinas fronte, Stavkas rezerve, Voroņežas fronte, Dienvidrietumu fronte, Voroņežas fronte, Stavkas rezerve, 1. Ukrainas fronte, 4. Ukrainas fronte |
| Karaspēka veids | kājnieki |
| Militārās operācijas | Otrais pasaules karš |
| Komandieri | |
| Komandieri | Andrejs Krustiņš |
183. strēlnieku divīzija (krievu: 183-я стрелковая дивизия), pēc Otrā pasaules kara Ar Ļeņina, Sarkanā Karoga, Suvorova un Bogdana Hmeļņicka ordeņiem apbalvotā Harkovas 183. strēlnieku divīzija (krievu: 183-я стрелковая Харьковская ордена Ленина, Краснознамённая, орденов Суворова и Богдана Хмельницкого дивизия) bija divīzija Sarkanās Armijas sastāvā Otrā pasaules kara laikā. Tā tika izveidota pēc Latvijas okupācijas no Latvijas Bruņoto spēku 3. Latgales divīzijas un 4. Zemgales divīzijas un kara sākumā atradās 24. latviešu strēlnieku korpusa sastāvā. Pirmais divīzijas komandieris - Andrejs Krustiņš (1884 — 1941), kurš vēl pirms Vācijas iebrukuma sākuma arestēts, vēlāk sodīts ar nāvi.
Kara sākumā cietusi lielus personālsastāva zaudējumus gan represiju, gan dezertēšanas, gan kritušo dēļ, divīzijā jau 1941. gada augusta vidū latviešu bija tikai apmēram 50%. Divīzijas personālsastāvs kara gaitā vairākkārt papildināts. Tā kā vācu iebrukums bija ļoti straujš, 183. strēlnieku divīzija īsti nepaguva piedalīties kaujās Latvijas teritorijā, izņemot Liepnas kauju 1941. gada 4. jūlijā, kurā cieta smagus zaudējumus. Vēlāk piedalījās Ļeņingradas aizstāvēšanas kaujās, to starpā pretuzbrukumā pie Soļciem, kaujās pie Kaļiņinas un Staraja Rusas, kā arī kaujās pie Rževas. 1941. gada rudenī divīzijā tika iekļautas otras 24. latviešu strēlnieku korpusa sastāvdaļas - 181. strēlnieku divīzijas atliekas. Pirms tam kādu laiku atrodoties rezervē, 1943. gada sākumā divīzija tika pārsviesta uz Voroņežas fronti. Piedalījās Kurskas kaujā, cīnoties pazīstamajā Prohorovkas kaujā. Vēlāk karoja Ukrainas (tai skaitā ieņemot Harkivu), Polijas, Slovākijas un Čehijas teritorijā, kara beigas sagaidot Prāgā. Divīzija izformēta 1947. gadā.