Andrejs Krustiņš

Andrejs Krustiņš;
Latvijas Bruņoto spēku formas tērpā
Personīgā informācija
Dzimis	1884. gada 2. jūlijā ; Ungurmuižas pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1941. gada 16. oktobrī (57 gadi); Komunarka (poligons), Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Vecāki	Nikolajs Krustiņš
Dzīvesbiedre	Ermionija Krustiņa
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; ģenerālis; ; ģenerālmajors
Dienesta laiks	1905 — 1917; 1918 — 1919; 1919 — 1940; 1940 — 1941
Valsts	Krievijas Impērija; LSPR; Latvija; PSRS
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Komandēja	6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks; 8. Daugavpils kājnieku pulks; 1. Kurzemes kājnieku divīzija; 3. Latgales kājnieku divīzija; 183. strēlnieku divīzija
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Krievijas pilsoņu karš; Latvijas Neatkarības karš
Apbalvojumi	Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis u.c.
Izglītība	Čugujevas karaskola, Kara akadēmiskie kursi

Andrejs Krustiņš (1884. gada 2. jūlijs — 1941. gada 16. oktobris) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1925), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pēc Latvijas okupācijas izvests uz PSRS un nošauts par “dzimtenes nodevību“.

Dzīvesgājums

Jaunība un pirmās dienesta gaitas

Andrejs Krustiņš dzimis 1884. gada 2. jūlijā Ungurmuižas pagasta "Vesetnieku" mājās zemnieka Nikolaja Krustiņa ģimenē. Mācījās Ungurmuižas pagasta skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Panevēžas reālskolā nokārtoja savvaļnieku eksāmenu un iestājās Krievijas Impērijas armijā. No 1905. līdz 1908. gadam mācījās Čugujevas karaskolā, kuru absolvēja ar podporučika pakāpi. No 1908. līdz 1910. gadam dienēja 178. Cēsu kājnieku pulkā Liepājā, pēc tam Penzā. 1911. gadā saņēma poručika dienesta pakāpi.

Pirmais pasaules karš un Krievijas pilsoņu karš

Pirmā pasaules kara sākumā Krustiņu pārcēla uz 99. kājnieku pulku. 1916. gada janvārī pēc paša vēlēšanās pārnāca uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu, martā saņēma štābkapteiņa dienesta pakāpi. Piedalījās kaujās pie Frančiem un Ķekavā kā rotas, vēlāk kā bataljona komandieris, septembrī tika paaugstināts par kapteini. Ziemassvētku kauju laikā cīnījās Tīreļpurvā pie Mangaļiem, Skangaļiem un Ložmetējkalna. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada martā tika paaugstināts par apakšpulkvedi un iecelts par 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka komandieri.^[1] Kopā ar Jāni Rubuli, Franci Greivuli, O. Grigalu, Andreju Švirkstu un Pēteri Lazdānu bija viens no 1917. gada aprīlī dibinātās Latviešu strēlnieku latgaliešu sekcijas vadītājiem, tomēr drīz no amata atteicās.^[2] Rīgas operācijas laikā vadīja 6. Tukuma pulku kaujās pie Ikšķiles un Mazās Juglas. Tika izvirzīts paaugstināšanai par pulkvedi, bet pavēle netika izsniegta sakarā ar Oktobra apvērsumu novembrī. Nonākot konfliktā ar lieliniekiem, bija spiests pulku atstāt. Decembrī devās uz Vitebsku, kur tika ieskaitīts Daugavpils kara apgabala štāba virsnieku rezervē, pēc tam demobilizējās. 1918. gada pavasarī kopā ar Kārli Gopperu un Frīdrihu Briedi iestājās Borisa Savinkova Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā, vadīja organizācijas nodaļu Vitebskā. 1918. gada aprīlī—augustā uzturējās Vācijas okupētajā Latvijā, kur ievāca slepenu informāciju par vācu karaspēku.

Latvijas brīvības cīņas

Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā 1918. gada decembrī Krustiņš tika mobilizēts Latdivīzijas 3. latviešu strēlnieku brigādē un iecelts par brigādes štāba priekšnieku. Pēc Padomju Latvijas armijas sakāvēm 1919. gada maijā Valmierā tika apcietināts un tiesāts Veļikije Luki kara tribunālā. 1919. gada septembrī Krustiņam izdevās pāri frontei aizbēgt uz Latviju, oktobrī iestājās Latvijas Bruņotajos spēkos pulkvežleitnanta pakāpē un uzņēmās komandēt 8. Daugavpils kājnieku pulku. Rudenī piedalījās kaujās pret bermontiešiem no Rīgas līdz pat Lietuvas robežai. 1919. gada 21. novembrī tika paaugstināts par pulkvedi. Latgales atbrīvošanas laikā 1920. gada sākumā ar savu pulku veica sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā.

Latvijas armijā

Pēc Brīvības cīņām Krustiņam tika piešķirta Kalkūnes dārzniecība pie Grīvas. 1922. gada 1. aprīlī tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandiera palīgu, 1925. gada janvārī par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un Liepājas garnizona priekšnieku, 22. jūnijā paaugstināts par ģenerāli. 1929. gadā pabeidza Kara akadēmiskos kursus. 1933. gada 25. oktobrī iecelts par Latgales divīzijas komandieri un Pļaviņu garnizona priekšnieku. Ulmaņa apvērsuma laikā aktīvi piedalījās tā īstenošanā Latgales divīzijas novietojuma vietās.

Pēc okupācijas

Pēc Latvijas okupācijas, kad Latvijas armija tika pārveidota par 24. teritoriālo korpusu, Andrejs Krustiņš kļuva par 183. strēlnieku divīzijas komandieri, bet 1941. gada 9. jūnijā tika apcietināts un izvests uz PSRS. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Maskavā viņu 1941. gada 29. jūlijā notiesāja uz nāvi. Pēc VDK datiem nāvessods izpildīts Noriļskā, bet pēc jaunākiem datiem 1941. gada 16. oktobrī nošauts un aprakts Komunarkas poligonā Piemaskavā.^[1]

Apbalvojumi

Sv. Staņislava ordenis, III šķira (ar šķēpiem),
Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira,
Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem),
Sv. Jura krusts, IV šķira (ar lauru lapām) par varonību Ziemassvētku kaujās,
Lāčplēša Kara ordenis, II šķira par kaujām pie Jelgavas 1919. gada 21. novembrī, III šķira par kaujām Torņakalnā pret Bermonta armiju 1919. gada 3.—10. novembrī,
Triju Zvaigžņu ordenis, II šķira (1928),
Viestura ordenis, I šķira (ar šķēpiem),
"Latvijas Vanagi" biedrības Nopelnu zīme, I šķira,
Igaunijas Ērgļa ordenis, II šķira,
Lietuvas "Vytis" ordenis, I šķira, III pakāpe,
Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.

Atsauces

1 2 «Ģenerālis Andrejs Krustiņš | Latvijas Kara muzejs». www.karamuzejs.lv. Skatīts: 2025-09-12.
↑ «Andrejs Krustiņš». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2025-11-15.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Krustiņš.

[:0-1] 1 2 «Ģenerālis Andrejs Krustiņš | Latvijas Kara muzejs». www.karamuzejs.lv. Skatīts: 2025-09-12.

[2] «Andrejs Krustiņš». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2025-11-15.

[1]

[2]