Orks (asteroīds)
- Šis raksts ir par transneptūna objektu. Par citām jēdziena Orks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 Orks ar pavadoni Vantu | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i |
Maikls Brauns, Čads Truhiljo, Dāvids Rabinovics |
| Atklāšanas datums | 2004. gada 17. februārī |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (90482) Orcus |
| Citi nosaukumi [1] | 2004 DW |
| Mazo planētu kategorija |
TNO, plutino |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
| Afēlijs | 48.079 AU [1] |
| Perihēlijs | 30.8404349 AU [1] |
| Lielā pusass (rādiuss) | 39.4597575 AU [1] |
| Ekscentricitāte | 0.2184332[1] |
| Apriņķojuma periods | 248 a [1] |
| Slīpums | 20.55214°[1] |
| Uzlecošā mezgla garums | 268.48235°[1] |
| Pericentra arguments | 73.39502°[1] |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | ~ 917 ± 25 km [2] |
| Redzamais spožums | 19.02 [3] |
| Absolūtais spožums | 2.2 H [1] |
.svg){kind=small}
Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km. Objekts atrodas Koipera joslā un pieder plutino. Orks, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu.[4] Orkam ir zināms viens pavadonis — Vanta.
Atklāšana un nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Orku 2004. gada 17. februārī atklāja amerikāņu astronomi Maikls Brauns, Čads Truhiljo (Chad Trujillo) un Dāvids Rabinovics (David Rabinowitz) Palomāras observatorijā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 2004 DW. 2004. gada 26. novembrī Starptautiskā Astronomijas savienība tam oficiāli piešķīra vārdu Orks.[5] Orks romiešu mitoloģijā ir pazemes valstības dievs, līdzīgi kā Plūtons grieķu mitoloģijā.
Orbīta un fizikālie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Orkam ar Neptūnu pastāv 2:3 orbitālā rezonanse. Tā orbīta ir visai līdzīga Plutona orbītai, tikai pretēji vērsta. Orks savā orbītā vienmēr atrodas pretējā stāvoklī attiecībā pret Plutonu, ja Orks atrodas perihēlijā, tad Plutons afēlijā un otrādi. Šīs īpašības dēļ Orku literatūrā dažreiz dēvē par "antiplutonu".
Orka virsma ir relatīvi spoža (albedo līdz 30), pelēcīga. Veicot spektroskopiskos novērojumus infrasarkanajā spektrā, uz Orka virsmas ir atklāts ūdens ledus ar, iespējams, amonjaka piejaukumu.[6]
Pavadonis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmantojot Habla kosmisko teleskopu, 2005. gada 13. novembrī Maikls Brauns un T. A.Suer atklāja Orkam pavadoni, kurš apriņķo to 9030 ± 89 km attālumā.[7] Pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2005 (90482) 1, bet 2010. gada 30. martā to nodēvēja par Vantu.[8] Vanta etrusku mitoloģijā ir dēmons, nāves personifikācija.[9] Pavadoņa diametrs ir apmēram 276 ± 17 km[2] un tas apriņķo Orku 9,54 dienās pa riņķveida orbītu (ekscentricitāte 0,007).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 (90482) Orcus = 2004 DW
- ↑ 2,0 2,1 TNOs are Cool: A survey of the trans-Neptunian region. VIII. Combined Herschel PACS and SPIRE observations of 9 bright targets at 70–500 µm
- ↑ (90482) Orcus
- ↑ How many dwarf planets are there in the outer solar system? (updates daily)
- ↑ M. P. C. 53178
- ↑ Surface composition and temperature of the TNO Orcus
- ↑ IAUC 8812
- ↑ M. P. C. 69496
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |