Pāriet uz saturu

2023. gada marta Gruzijas protesti

Vikipēdijas lapa
2023. gada marta Gruzijas protesti
Datums 2023. gada 6.–10. marts
Vieta Gruzija
Iemesli Piedāvātais ārzemju aģentu likums
Mērķi Apturēt ārzemju aģentu likuma pieņemšanu
Rezultāts Protestētāju uzvara: likumprojekts atsaukts[1]
Iesaistītās puses
Vadošie cilvēki
Cietušie
Vairāk nekā 100 ievainoto
135 protestētāju arestēti[2]
58 kārtībnieku ievainoti;[3] daži no tiem hospitalizēti[4]

2023. gada marta Gruzijas protesti bija vairākas ielu demonstrācijas, kas notika visā Gruzijā saistībā ar parlamenta atbalstu ierosinātajam "Ārvalstu ietekmes caurskatāmības likumam", kas paredz, ka NVO jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem", ja no ārvalstīm saņemtie līdzekļi sasniedz vairāk nekā 20% no kopējiem ieņēmumiem.[5] Policija izmantoja ūdens lielgabalus un asaru gāzi, lai izklīdinātu protestus, īpaši galvaspilsētā Tbilisi.[6][7] Parlaments protestu rezultātā atsauca likumprojektu 2023. gada 10. martā.[8]

Priekšvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada janvārī Gruzija un Ukraina gatavojās oficiāli pieteikties dalībai ES 2024. gadā, lai pievienotos Eiropas Savienībai 2030. gados.[9][10][11] Taču 2022. gadā sākās Krievijas-Ukrainas kara eskalācija, un 2022. gada februārī un martā Ukraina, Gruzija un Moldova kopīgi iesniedza pieteikumu dalībai ES.[12][13]

2022. gada 9. jūnijā Eiropas Parlaments izdeva sešu lappušu garu rezolūciju, kurā apsūdzēja Gruzijas valdību preses brīvības graušanā valstī. Tā arī ieteica Eiropas Savienībai noteikt sankcijas valdošās partijas "Gruzijas sapnis" dibinātājam Bidzinam Ivanišvili par "viņa lomu Gruzijas politisko procesu pasliktināšanā".[14]

Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā piešķīra Ukrainai un Moldovai kandidātvalstu statusu pievienošanās Eiropas Savienībai.[15] Tomēr tā atlika kandidātvalsts statusa piešķiršanu Gruzijai, līdz tiktu izpildīti noteiktie nosacījumi.[16] Eiropadome pauda gatavību piešķirt Gruzijai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu pēc ieteikto reformu kopuma.[15]

2022. gada 28. jūnijā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja publicēja deklarāciju, kurā teikts, ka ieslodzītais bijušais prezidents Miheils Saakašvili nekavējoties jāārstē speciālā iestādē ārvalstīs.[17] Saakašvili, kurš 2013. gadā pameta Gruziju un kuram Tbilisi pilsētas tiesa aizmuguriski piesprieda sešu gadu cietumsodam par varas ļaunprātīgu izmantošanu, piesavināšanos un iesaistīšanos opozīcijas deputāta slepkavības mēģinājumā,[18] paziņoja par atgriešanos Gruzijā 2021. gada 1. oktobri, pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā.[19] Vēlāk viņš tika arestēts Tbilisi.[20] Pēc izmeklēšanas datiem, Saakašvili valstī iekļuvis slepus, slēpjoties ar piena produktiem piekrautā puspiekabē. Viņš nelikumīgi šķērsoja Gruzijas valsts robežu, apejot muitas kontroli.[21] Viņu ievietoja Rustavi cietumā, kur viņš pieteica badastreiku. Viņa personīgais ārsts lūdza varas iestādēm pārvest viņu uz slimnīcu, jo viņš turpināja badastreiku un viņa veselības stāvoklis pasliktinājās.

2022. gada 14. decembrī Eiropas Parlaments atkārtoti aicināja Eiropadomi piemērot sankcijas Ivanišvili, apsūdzot viņu demokrātiskā politiskā procesa bojāšanā Gruzijā, vienlaikus aicinot Gruzijas valdību atbrīvot Saakašvili medicīnisku iemeslu dēļ, lai viņš varētu ārstēties ārzemēs.[22]

2023. gada 14. februārī Eiropas Parlaments pieņēma trešo nesaistošu rezolūciju, apsūdzot Gruzijas valdību un Bidzinu Ivanišvili par sliktu izturēšanos pret Miheilu Saakašvili cietumā, kārtējo reizi aicinot viņu atbrīvot no cietuma un noteikt pret Ivanišvili personiskas sankcijas.[23]

Partija "Gruzijas sapnis" kritizēja rezolūcijas. Premjerministrs Irakli Garibašvili rezolūcijas nodēvēja par "bezatbildīgām un aizskarošām pret mūsu tautu".[24][25] Gruzijas sapņa parlamenta deputāts Dimitri Hundadze apšaubīja Gruzijas dalības ES politiku, sakot: "Mēs neatteiksim savu cieņu, lai iegūtu [kandidāta] statusu! [. . . ] Neviens nebiedēs ne Bidzinu Ivanišvili, ne Gruzijas valsti ar sankciju draudiem.[26][27][28]

2. augustā Gruzijas deputāti Sozars Subari, Miheils Kavelašvili un Dimitri Hundadze pameta valdošo "Gruzijas sapni" un izveidoja "Tautas varas kustību". Pēc deputātu vārdiem, viņu mērķis bija izteikties un atklāt patiesību, kas "paslēpta Gruzijas politikas aizkulisēs".[29][30] "Tautas varas" locekļi publicēja vairākas publiskas vēstules, apsūdzot ASV un Eiropas Savienību mēģinājumos gāzt Gruzijas valdību. Kustība ir īpaši kritizējusi ASV ārpolitiku Gruzijā. Tās dalībnieki ir apšaubījuši ASV finansējumu Gruzijai, sakot, ka tas tikai kalpojis amerikāņu interešu stiprināšanai Gruzijā uz Gruzijas valsts institūciju un suverenitātes rēķina.[31] Kustība "Tautas spēks" ir apsūdzējusi ASV un Eiropas Savienību par iejaukšanos valsts iekšējās lietās un Gruzijas tiesu varas graušanu.[32] Tiesu reformas bija starp 12 Eiropas Savienības vēlmēm, lai Gruzija iegūtu ES kandidātvalsts statusu, lai gan, pēc "Tautas varas" domām, priekšlikuma mērķis bija "pakļaut Gruzijas tiesu varu ārvalstu kontrolei".[33] Kustība ir apsūdzējusi vairākas Gruzijas politiskās partijas (tostarp lielāko opozīcijas partiju "Apvienotā Nacionālā kustība", kuru vada Miheils Saakašvili) un NVO, ka tās ir "amerikāņu aģenti".[34] Saskaņā ar "Tautas varas" kustības izteikumiem, Saakašvili nelikumīgi atgriezās Gruzijā, lai rīkotu apvērsumu, un viņu atbalstīja ASV un Eiropas Parlamenta deputāti. "Tautas varas" locekļi sīkāk paskaidroja, ka ASV vēstniecība Gruzijā strādā, lai valsti ievilktu Krievijas un Ukrainas karā un ka Gruzijas valdību un Ivanišvili Eiropas Parlaments tā sodīja par miermīlīgo politiku un atteikšanos atvērt "otro fronti” pret Krieviju Gruzijā. "Gruzijas sapnis" noraidīja šo kritiku par ASV iesaistīšanos Gruzijas lietās, un Irakli Garibašvili sacīja, ka ASV un Eiropas Savienība ir Gruzijas "stratēģiskie partneri".[35] Tikmēr seši citi deputāti pievienojās kustībai no "Gruzijas sapņa", atņemot tai parlamenta vairākumu.[36] Tajā pašā laikā deviņi Tautas spēka kustības deputāti parlamentā nolēma palikt valdošajā vairākumā, atbalstot Irakli Garibašvili valdību. "Gruzijas sapņa" priekšsēdētājs Irakli Kobahidze apņēmās sadarboties ar "Tautas varu" svarīgākajos jautājumos.[37][38][39]

Kustība "Tautas spēks" 29. decembrī pauda nodomu izstrādāt ārvalstu aģentu likumu, lai ierobežotu ārvalstu ietekmi valstī. 2023. gada 15. februārī Gruzijas parlamentā tika iesniegts projekts "Ārvalstu ietekmes atklātības likums".[40]

Likumprojekts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar likumprojektu nekomerciālas juridiskās personas (visizplatītākā NVO forma Gruzijā), raidorganizācijas, juridiskas personas, kurām atsevišķi vai kopīgi pieder drukāts plašsaziņas līdzeklis, kas darbojas Gruzijā, un juridiskas personas, kurām pieder vai kuras izmanto kopīgi vai ar citiem, interneta domēnam un/vai interneta uzturēšanai, kas paredzēta informācijas izplatīšanai internetā gruzīnu valodā, jāreģistrējas publiskajā reģistrā kā "ārvalstu ietekmes aģentiem" un tie ir pakļauti Tieslietu ministrijas uzraudzībai, ja viņi saņem vairāk vairāk nekā 20% no viņu gada ienākumiem no "svešas varas". Likumprojekts uzliek par pienākumu NVO atklāt savu līdzekļu avotu, bet nenosaka nekādus ierobežojumus to darbībai.[8] "Gruzīnu sapnis" atbalstīja likumprojektu, sakot, ka tas veicinās ārvalstu finansēto NVO finansiālo caurskatāmību.[41]

ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss kritizēja likumprojektu un salīdzināja to ar Ungārijas un Krievijas ārvalstu aģentu likumiem. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas iebilda pret likumprojektu kā cilvēka pamattiesību, konkrēti preses brīvības, pārkāpumu.[42] Atbildot uz to, kustība "Tautas spēks" paziņoja, ka likumprojekts ir balstīts uz "amerikāņu modeli". "Gruzijas sapņa" līderis Irakli Kobahidze kritizēja gan ASV, gan Krievijas likumus. Viņš sacīja, ka Gruzijas likumprojekta pamatā ir ASV tiesību akti, taču tas ir ievērojami mīkstināts, lai tas atbilstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas standartiem, piebilstot, ka, ja ASV likums tiktu pārcelts uz Eiropas telpu, tas būtu pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību standartiem. Kritiķi sacīja, ka likumprojekts atspoguļo autoritāru līnijas izmaiņu un varētu kaitēt Gruzijas cerībām uz dalību Eiropas Savienībā.[43] ASV vēstniecība Gruzijā paziņoja, ka likumprojekts ir Kremļa iedvesmots un nav savienojams ar Gruzijas iedzīvotāju nepārprotamo vēlmi pēc integrācijas Eiropā un demokrātijas attīstības. Paziņojumā teikts, ka likums būtu kaitējis Gruzijas attiecībām ar tās stratēģiskajiem partneriem.[44] Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels sacīja, ka likumprojekts ir "ļoti slikta attīstība" Gruzijai un tās iedzīvotājiem. Viņš sacīja, ka likumprojekts draud ar negatīvu ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un mediju organizācijām. Borels norādīja, ka likumprojekts var nopietni ietekmēt Gruzijas attiecības ar ES, un aicināja Gruziju ievērot apņemšanos veicināt demokrātiju.[45] ASV un Eiropas Savienība paziņoja, ka, ja likumprojekts kļūtu par likumu, Gruzijai būtu grūti iestāties NATO vai Eiropas Savienībā. Dažas citas starptautiskās organizācijas pauda bažas par likumprojektu, sakot, ka likumprojekts būtu bijis pretrunā Gruzijas demokrātiskajai attīstībai.[7]

Irakli Kobahidze sacīja, ka parlaments likumprojektu nosūtīs Venēcijas komisijai rekomendāciju sniegšanai un tā atbilstības Eiropas standartiem pierādīšanai.[46]

Reaģējot uz kritiku, ka likumprojekts ir balstīts uz Krievijas, nevis Amerikas likumdošanu, Tautas vara papildus reģistrēja alternatīvo likumprojektu, kas ir tiešs ASV likuma tulkojums.[47] Otrais no diviem likumprojektiem ietver pirmā likumprojekta darbības jomu, iekļaujot personas, un paplašina sodus, iekļaujot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.[8]

Notikumi pa dienām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 6. martā Juridiskās komisijas uzklausīšanas laikā par likumprojektiem izcēlās kautiņš starp valdošās koalīcijas un opozīcijas deputātiem. Pie parlamenta ēkas sākās protesti, aicinot deputātus noraidīt likumprojektus.[48]

2023. gada 7. martā parlaments pirmajā lasījumā ar 76 balsīm par un 13 pret pieņēma ierosināto "Ārvalstu ietekmes atklātības likumu".[49] Pie Gruzijas parlamenta tika organizēti protesti, kas vēlāk izvērtās vardarbīgi, protestētājiem mēģinājot iebrukt ēkā un apmētāt ar "Molotova kokteiļiem" tiesībsargātājus.[50] Policijas darbinieki pret protestētājiem izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus.[7][51]

2023. gada 8. martā desmitiem tūkstošu cilvēku protestēja pie parlamenta ēkas, aicinot parlamentu apturēt turpmākās diskusijas par ārvalstu aģentu likumu.[52]

2023. gada 9. martā valdošā koalīcija paziņoja, ka atsauks likumprojektus. Viņi norādīja, ka nepieciešamas plašākas diskusijas ar sabiedrību, lai pārliecinātu sabiedrību par šīs likumdošanas nozīmību.[53][54]

Iekšlietu ministrija vēlāk tajā pašā dienā paziņoja, ka visas personas, kas 7. un 8. martā arestētas saistībā ar administratīvo apsūdzību, ir atbrīvotas.[55]

2023. gada 10. martā valdošā koalīcija atsauca vienu no diviem likumprojektiem, bet otrs zaudēja oficiālajā parlamenta otrās sēdes balsojumā ar tikai vienu balsi par, 36 balsīm pret un 76 atturoties.[8][47]

Reakcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gruzijas valdība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili pauda savu atbalstu protestētājiem, sakot, ka "Eiropas integrācijas ceļš ir jāaizsargā". Viņa ir paziņojusi, ka uzliks veto un atcels likumprojektu.[49][7][43]

Gruzijas premjerministrs Irakli Garibašvili 7. martā atkārtoti apliecināja atbalstu likumam, sakot, ka ierosinātie noteikumi par ārvalstu aģentiem atbilst "Eiropas un pasaules standartiem".[56]

Gruzijas Iekšlietu ministrija lūdza protestētājus izklīst, brīdinot, ka tiks veikti "juridiski pasākumi", lai atjaunotu mieru. Ministrija paziņoja, ka protests pārsniedza miermīlīgus ietvarus un izvērtās vardarbībā. Ministrija arī norādīja, ka arī policija bija spiesta pielietot proporcionālu spēku sabiedriskās kārtības atjaunošanai[49]

Vairāk nekā 60 pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašsaziņas līdzekļi ir paziņojuši, ka neievēros likumprojektu, ja tas tiks parakstīts kā likums.[43]

Savienotās Valstis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neds Praiss atbalstīja protestus un sacīja, ka "ASV ir instrumenti, lai sauktu pie atbildības tos, kas darbojas pretrunā ar Gruzijas tautas gribu", norādot uz iespējamām sankcijām pret Gruzijas amatpersonām par 7. marta notikumiem.[57] Valsts sekretāra palīgs Tods Robinsons, bijušais vēstnieks Venecuēlā, asi kritizēja tiesību aktus, būdams Tbilisi, kur viņš ieradās 1 dienu pirms protestu izcelšanās saistībā ar citu pasākumu, nosaucot to par "likumu, kas balstīts uz Krievijas, nevis Gruzijas interesēm. ".[58]

Krievija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marija Zaharova kritizēja Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz situāciju Gruzijā un apsūdzēja Žuzepu Borelu "pieklājības robežu pārkāpšanā" un "spiediena izdarīšanā uz Gruzijas pilsoņiem".[59]

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs situāciju Gruzijā salīdzināja ar Eiromaidanu Ukrainā. Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija brīdināja gruzīnus par šādu notikumu nevēlamām sekām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijai ar likumprojektu nav nekāda sakara un tas vairāk līdzinās ASV Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumam. Viņš arī piebilda, ka Krievija uzrauga situāciju un ir ieinteresēta, lai situācija pie tās robežas saglabātos mierīga.

Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija ieteica Krievijas pilsoņiem atturēties no ceļošanas uz Gruziju.[60]

Krievijas propagandiste Margarita Simoņjana sacīja, ka Krievija nekavējoties bombardēs Tbilisi, ja Gruzija atklās "otro fronti" pret Krieviju.

Abhāzija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abhāzijas ārlietu ministrs Inals Ardzinba paziņoja, ka ASV cenšas veikt apvērsumu Gruzijā, lai destabilizētu reģionu un uzsāktu Krievijas un Ukrainas kara "otro fronti" Dienvidkaukāzā.[59]

Ukraina

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis notikušos protestus nosauca par " demokrātijas uzvaras" zīmi, kā arī pieminēja to, kā ukraiņu tauta cerēja uz gruzīnu panākumiem kopš 7. marta, kad sākās protesti.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Rhea Mogul, Sophie Tanno, Niamh Kennedy, Hannah Ritchie. «Georgia withdraws 'foreign influence' bill but opposition vows more protests». CNN, 2023. gada 9. marts.
  2. ↑ «UPDATE: 134 Arrested in March 7–9 Rallies Against Foreign Agents Law». Civil Georgia (angļu). 2023. gada 9. marts. Skatīts: 2023-03-08.
  3. ↑ «58 law enforcers injured during transparency bill protests – Interior Ministry». Agenda.ge (angļu). 2023. gada 10. marts. Skatīts: 2023-03-10.
  4. ↑ «Georgia's opposition calls fresh protests over new law after clashes». France 24 (angļu). 2023. gada 8. marts. Skatīts: 2023-03-08.
  5. ↑ «Law on "Transparency of Foreign Funding" Passes 76–13 in the First Reading». Civil Georgia. 2023. gada 7. marts.
  6. ↑ «Georgian police use tear gas on protests against 'foreign agents' law». Reuters. 2023. gada 7. marts.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 «Georgians protest against draft law on media, nonprofits». ABC News.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 Rhea Mogul,Sophie Tanno,Niamh Kennedy,Hannah Ritchie. «Georgia withdraws 'foreign influence' bill but opposition vows more protests». CNN, 2023. gada 9. marts.
  9. ↑ «У 2024 році Україна подасть заявку на вступ до ЄС». www.ukrinform.ua.
  10. ↑ Vlagyiszlav Makszimov. «Georgian president visits Brussels in push for 2024 EU membership application». www.euractiv.com (en-GB), 2021. gada 22. janvāris. Skatīts: 2021-01-24.
  11. ↑ «Georgia-EU Relations Within Georgia's 2024 Objective to Apply for the EU Membership». GeorgianJournal (gruzīnu). Skatīts: 2021-01-24.
  12. ↑ «Georgia, Moldova Formally Apply For EU Membership Amid Russia's Invasion Of Ukraine». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlis.
  13. ↑ Jacopo Barigazzi. «EU to officially examine Ukraine, Moldova and Georgia's bids to join the bloc». Politico, 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 10. aprīlis.
  14. ↑ Nini Gabritchidze. «EU parliament votes to consider sanctioning Georgia's informal leader». Eurasianet, 2022. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijs.
  15. ↑ 15,0 15,1 «European Council conclusions on Ukraine, the membership applications of Ukraine, the Republic of Moldova and Georgia, Western Balkans and external relations, 23 June 2022» (ukraiņu). Skatīts: 2022. gada 23. jūnijs.
  16. ↑ Радіо Свобода. «Єврокомісія: Молдові рекомендуємо статус кандидата в ЄС, Грузії – поки що відмовляємо». Радіо Свобода (ukraiņu), 2022. gada 17. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijs.
  17. ↑ «PDF».
  18. ↑ «Saakashvili Convicted Of Abuse Of Power, Sentenced In Absentia». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2018. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 30. septembris.
  19. ↑ «Georgia Arrests Ex-President Saakashvili After He Returns From Exile». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2021. gada 1. oktobris. Skatīts: 2022. gada 30. septembris.
  20. ↑ «Georgian ex-leader detained after returning ahead of local election». Reuters. 2021. gada 1. oktobris. Skatīts: 2021. gada 1. oktobris.
  21. ↑ «Ex-president Saakashvili officially charged for illegal border crossing». 2021. gada 20. oktobris. Skatīts: 2022. gada 25. marts.
  22. ↑ «European Parliament approves resolution on implementation of Georgia-EU Association Agreement». Agenda.ge. 2022. gada 14. decembris. Skatīts: 2022. gada 14. decembris.
  23. ↑ «European Parliament resolution calls for imposition of sanctions against Bidzina Ivanishvili». 2023. gada 15. februāris. Skatīts: 2023. gada 5. marts.
  24. ↑ Nini Gabritchidze. «Georgian leaders lash out after ominous signs on EU candidacy». Eurasianet, 2022. gada 15. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijs.
  25. ↑ «Dispatch | 13–14 June: Fake Dilemmas». Civil Georgia. 2022. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijs.
  26. ↑ Shota Kincha. «Supporters question Georgia's EU aspirations over Ivanishvili sanctions threat». OC Media, 2022. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijs.
  27. ↑ «Georgian PM: time of Georgian authorities serving foreign interests "over"». OC Media. 2023. gada 7. marts. Skatīts: 2023. gada 8. marts.
  28. ↑ «PM Garibashvili says Saakashvili Arrived to Georgia to "Stage a Coup"». Formula News. 2021. gada 6. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. marts.
  29. ↑ «"ხალხის ძალა" – სუბარმა, ყაველაშვილმა, ხუნდაძემ და მაჭარაშვილმა მოძრაობა დააფუძნეს». რადიო თავისუფლება (gruzīnu). Skatīts: 2022-10-17.
  30. ↑ Irakli Datunashvili. «"ხალხის ძალა" – ოცნებიდან წასულმა დეპუტატებმა საზოგადოებრივი მოძრაობა დააფუძნეს – JAMnews». Georgian Jamnews (ka-GE), 2022. gada 3. augusts. Skatīts: 2022-10-17.
  31. ↑ «Georgian society should be interested in US aid goals, People's Power says». 1tv (angļu). Skatīts: 2022-10-21.
  32. ↑ «Former ruling party MPs accuse US Embassy of "attacking the Govt", interfering in judiciary». 1tv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-20. Skatīts: 2022-10-21.
  33. ↑ «People Power Says USAID-backed Rule of Law Project "Attack on Sovereignty"». Civil.ge (angļu). 2023. gada 24. janvāris. Skatīts: 2023-01-27.
  34. ↑ «Georgia is envisioned for a certain role that we shall play under the dictation of the Embassy – new statement of the People's Power». Rustavi 2 (angļu). Skatīts: 2022-10-21.
  35. ↑ «Georgian PM says strengthening US, EU relations gov't task, "personal obligation"». Agenda.ge (angļu). Skatīts: 2022-11-18.
  36. ↑ «"სიმართლის მთქმელი" 9 დეპუტატი და "ოცნება" უმრავლესობის გარეშე». რადიო თავისუფლება (gruzīnu). Skatīts: 2022-10-17.
  37. ↑ «Movement People's Power consults on enlargement». 1TV (en-US). Skatīts: 2022-10-17.
  38. ↑ «Irakli Garibashvili on People's Power movement». caucasuswatch.de (vācu). 2022. gada 12. oktobris. Skatīts: 2022-10-17.
  39. ↑ «ცნობილია, რომელი დეპუტატები და ექსპერტები უერთდებიან "ოცნებიდან" წასულ "ოთხეულს"». რადიო თავისუფლება (gruzīnu). Skatīts: 2022-10-17.
  40. ↑ «Foreign agent law to be submitted to Georgian Parliament». OC Media (angļu). Skatīts: 2022-03-08.
  41. ↑ «GD to back draft law on foreign agents». 1st channel (angļu). Skatīts: 2023-02-20.
  42. ↑ «Georgians protest against draft law on media, nonprofits». ABC News (angļu). Skatīts: 2023-03-08.
  43. ↑ 43,0 43,1 43,2 «Georgians throw stones, petrol bombs at police in protest over new law». Reuters (angļu). 2023. gada 7. marts. Skatīts: 2023-03-08.
  44. ↑ «U.S. Embassy Statement on Parliament's Rushed Advancement of Kremlin-Inspired Legislation on So-Called "Foreign Influence"». U.S. Embassy in Georgia.
  45. ↑ «EU's Borrell condemns Georgia foreign influence law». Reuters (angļu). 2023. gada 7. marts. Skatīts: 2023-03-08.
  46. ↑ «Irakli Kobakhidze: It is impossible to have a negative conclusion on one, the other or both draft laws, there may be only comments or recommendations on details – the Venice Commission cannot say that the law should not be adopted». Interpressnews (angļu). 2023. gada 27. februāris. Skatīts: 2023-03-08.
  47. ↑ 47,0 47,1 "Georgian parliament votes to reject 'foreign agents' bill in second reading" (en). Meduza. 2023. gada 10. marts. Wikidata Q117066352.
  48. ↑ «Deputies fight in Georgian Parliament during discussion of law on foreign agents». 2023. gada 6. marts.
  49. ↑ 49,0 49,1 49,2 Katharina Krebs,Caitlin Hu,Vasco Cotovio,Tara John. «Protests erupt as Georgian parliament passes draft foreign agents bill». CNN (angļu), 2023. gada 7. marts. Skatīts: 2023-03-08.
  50. ↑ «Protesters in Tbilisi have broken through barricades and are trying to break into the Georgian parliament building.».
  51. ↑ «Thousands protest at Georgian 'foreign agent' bill». BBC News. 2023. gada 8. marts. Skatīts: 2023. gada 8. marts.
  52. ↑ AFP-Agence France Presse. «Tens Of Thousands In Georgia Rally Against Controversial Bill: AFP». www.barrons.com (en-US). Skatīts: 2023-03-08.
  53. ↑ «Georgia drops bill on 'foreign agents' after two nights of violent protests». The Guardian. 2023. gada 9. marts.
  54. ↑ «UPDATE: Majority Pledges to Withdraw the "Foreign Agent" Bill, But Questions Loom». Civil Georgia. 2023. gada 9. marts.
  55. ↑ «Georgia's ruling party withdraws controversial Foreign Agents Bill and releases protesters». euronews (angļu). 2023. gada 8. marts. Skatīts: 2023-03-09.
  56. ↑ «Police use water cannon in Georgia to disperse protests at 'authoritarian' law». The Guardian (en-GB). 2023. gada 7. marts. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-03-08.
  57. ↑ Civil Georgia. «State Department: We Hold Tools at Our Purview to Hold Anyone Accountable». The Guardian (en-GB), 2023. gada 7. marts. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-03-08.
  58. ↑ Inimicizie. «L'arco del contenimento e la Georgia». Inimicizie (it-IT), 2023-03-24. Skatīts: 2023-03-28.
  59. ↑ 59,0 59,1 «Moscow, Sokhumi Say EU is Pressuring Georgia». Civil Georgia (en-GB). 2023. gada 7. marts. Skatīts: 2023-03-08.
  60. ↑ «Moscow Reacts to the Protest Rallies in Tbilisi». Civil Georgia. 2023. gada 10. marts. Skatīts: 2023-03-10.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2023._gada_marta_Gruzijas_protesti&oldid=4157597"