Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija
| Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija | |
|---|---|
.jpg) | |
| Atrašanās vieta | |
  Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija | |
Lavīzes ielā 2a, Rīga,  Latvija, LV-1002 | |
| Koordinātas | 56°56′29″N 24°4′21″E / 56.94139°N 24.07250°EKoordinātas: 56°56′29″N 24°4′21″E / 56.94139°N 24.07250°E |
| Informācija | |
| Skolas tips | valsts ģimnāzija |
| Dibināta | 1996 (1688) |
| Direktors | Iveta Ratinīka |
| Skolēnu skaits | 846[1] |
| Valodas | latviešu |
| Mājaslapa |
avg |
Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija atrodas Lavīzes ielā 2a, Āgenskalnā, Rīgā. Ģimnāzijā tiek īstenotas piecas izglītības programmas — pamatizglītības otrā posma izglītības programma (7.—9. klase), vispārējā vidējās izglītības vispārizglītojošā programma, kā arī vidējās izglītības programmas ar fizikas, ķīmijas un bioloģijas, un matemātikas un datorzinību novirzieniem. Ģimnāzijai ir dienesta viesnīca.
Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija pastāvīgi ir augstās vietās dažādos izglītības iestādes salīdzinošos reitingos, piemēram, 2013. gada Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā ieņēma 4. vietu lielo skolu grupā.[2] 2019. gadā skola ieņēmusi Latvijas skolu reitinga 2. vietu līdzās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija ir viena no vecākajām skolām Latvijā, kas joprojām darbojas un ir senākā skola Rīgā Daugavas kreisajā krastā. Tās pirmsākumi meklējami Zviedru Vidzemes laikā, kad 1681. gadā Rīgas rāte nolēma Pārdaugavā dibināt skolu ar vācu mācību valodu. Pagāja vairāki gadi, līdz 1688. gadā Hanss Heinrihs Berns atklāja Āgenskalna pilsētas zēnu skolu. Rīgas rāte par skolotāju apstiprināja Ernestu Frīdemani Hubneru, viņa alga bijusi 10 pūri rudzu un 10 pūri miežu gadā. Ir zināms, ka 1690. gadā skola saņēmusi no rātes grāmatas trūcīgiem skolēniem. Par senāko skolas nama atrašanās vietu ziņu nav, taču ir zināms, ka 1778. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka Daugavgrīvas ielā 10 (ēka nav saglabājusies).
1902. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka Lavīzes ielā 2a, kuras trīsstāvu mūra ēkas būvētas speciāli skolai pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Ēkas būvētas racionāli un askētiski, vienīgais arhitektoniskais akcents ir ieejas mezgla portāls tā frontonā un dzegā saskatāmas neogotikas stila iezīmes. Skolā bija ierīkota centrālā apkure un ūdensvads. Jaunajā skolas ēkā vietu atrada ne tikai Āgenskalna pilsētas zēnu skola, bet arī trīs citas skolas: 1805. gadā dibinātā Āgenskalna meiteņu skola, 1872. gadā dibinātā Sv. Lūkasa pilsētas zēnu skola un 1904. gadā dibinātā Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola. 1906. gadā apvienotajai skolai piešķīra Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienotās elementārskolas nosaukumu. Jaunajā skolā strādāja 11 skolotāji, bet mācījās 350 skolēni, galvenokārt latvieši un vācieši, taču bija arī krievi, poļi, ebreji u.c. Baltijas pārkrievošanas laikā 1906. gadā par apmācības valodu kļuva krievu valoda, latviešu valodā notika tikai ticības mācības un dzimtās valodas stundas.
1923. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas 4. pamatskolu. To apmeklēja vidēji 500 bērnu, ar viņiem strādāja 16—20 skolotāji, mācības notika latviešu valodā. 1937. gadā 4. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas Āgenskalna pamatskolu.[4] 1939. gadā skola plaši svinēja 250 gadu jubileju, tā saņēma Āgenskalna latviešu biedrības dāvāto karogu ar devīzi "Slēgsim sirdis saules lokā, augsim lieli Latvijai".
Ilgāku laiku skolas ēkā atradās 1946. gadā dibinātā Rīgas 51. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola, laika gaitā skola tika pakļauta daudzām reorganizācijām un nosaukumu maiņām, līdz 1973. gadā tā kļuva par Rīgas 73. vidusskolu, kurā 1979. gadā uzsāka padziļinātu fizikas un matemātikas apguvi. 1973. gadā skola tika paplašināta, piebūvējot vēl vienu korpusu, tajā atrodas aktu un sporta zāles, ēdnīca un jaunas klašu telpas.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā skola pārtapa par RTU Āgenskalna koledžu, 1995. gadā 1.—6. klašu skolēni ieguva jaunas telpas Zeļļu ielā, kur tika nodibināta Fr. Brīvzemnieka pamatskola. Savukārt Lavīzes ielas skola 1996. gada 1. septembrī kļuva par Āgenskalna Valsts ģimnāziju. 2024. gadā skolas nosaukums tika mainīts uz Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija.
Skolas nosaukuma izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija (no 2024)
- Āgenskalna Valsts ģimnāzija (1996)
- jaunas mācību telpas 1.—6. klašu skolēniem Zeļļu ielā (1994), pēc gada tur izveidoja Friča Brīvzemnieka pamatskolu
- RTU Āgenskalna koledža (1990)
- Rīgas 73. vidusskola (1973)
- Rīgas 38. astoņgadīgā skola (1961)
- Rīgas 38. vidusskola (1953)
- Rīgas 4. septiņgadīgā skola (1944)
- 4. Rīgas pilsētas pamatskola (1941)
- Rīgas 24. pamatskola (1940)
- Rīgas pilsētas Āgenskalna pamatskola (1937)
- 4. Rīgas pilsētas pamatskola (1923)
- Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienotā elementārskola (1906)
- Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola (1904)
- Sv. Lukasa pilsētas zēnu skola (1872)
- Āgenskalna meiteņu skola (1805)
- Āgenskalna pilsētas zēnu skola (1688)
Zināmie skolas direktori no 1900. gada
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Iveta Ratinīka (no 2024. gada)
- Ināra Gaile (1986—2024)
- Jānis Miezītis (1969—1986)
- Nikolajs Daugovičs (1964—1969)
- Lidija Cepīte (1961—1964)
- Viktors Dinēvičs (1958—1961)
- Fricis Ansbergs (1944—1958)
- Pēteris Breikšs (1931—1941)
- Mārtiņš Eihe (1919—1931)
- Fricis Ieviņš (1904—1906)
- Jēkabs Vitte (1900)
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas domes balvu “Zelta pildspalva” saņēmuši šādi Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāji: Agnese Puķe (2022), Santa Miksone-Tukiša (2020), Santa Kazaka (2016), Laura Fjodorova (2015), Valentīna Andersone (2014), Vaira Strazda (2013), Dace Simsone (2012), Anita Vanaga (2011), Dimitrijs Ivanišaks (2010), Marija Brazovska (2009), Juris Avotiņš (2008), Valda Kolovska (2006), Ieva Drēviņa (2005), Aivars Ančupāns (2003), Jānis Krūmiņš (1996, 1998, 1999, 2000, 2003 (5 reizes)), Daina Mediņa (2002), Baiba Āboltiņa (1998). Rīgas domes balvu “Zelta stipendija” saņēmuši šādi skolēni un absolventi: Jānis Dāvis Osipovs (2016), Agnese Lipska (absolvēja 2015. gadā), Andris Jeminejs (absolvēja 2015. gadā), Juris Meija, Aigars Atvars, Kārlis Miķelsons, Oļegs Krjučkovs (visi — 1998. gadā).
Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni katru gadu ar augstiem rezultātiem piedalās Valsts Zinātniski pētniecisko darbu konferencēs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Āgenskalna Valsts ģimnāzija RD IKSD iestāžu katalogs
- ↑ Kur mācās Latvijas gudrākie bērni? Latvijas skolu reitings jauns.lv 2013. gada 9. jūlijā
- ↑ Skolu olimpiāžu reitingā pirmās vietas ieņem Rīgas ģimnāzijas un vidusskolas skaties.lv 2020. gada 24. jūlijā
- ↑ Pārdēvētas pilsētas pamatskolas[novecojusi saite] Latvijas Kareivis 1937. gada 17. jūlijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]