Iveta Ratinīka

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Iveta Ratinīka
Iveta Ratinīka 2019. gadā
Iveta Ratinīka 2019. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1978. gada 1. jūnijā (45 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Viļāni, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Nodarbošanās pedagoģe, dzejniece, literatūras pētniece, publiciste
Augstskola Rēzeknes Augstskola
Iveta Ratinīka
Rīgas domes deputāte
Amata sākums
2020. gada 2. oktobris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Politiskā partija Latvijas attīstībai

Iveta Ratinīka (dzimusi 1978. gada 1. jūnijā Viļānos) ir latviešu pedagoģe, dzejniece, literatūras pētniece, publiciste un politiķe. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu "Rūgts",[1] bet 2018. gadā — "tikko & tikai".[2] 2017. gada jūnijā ievēlēta Rīgas domē,[3] atkārtoti ievēlēta pašvaldībā 2020. gada ārkārtas vēlēšanās. Pārstāv partiju "Latvijas attīstībai".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Rēzeknes Augstskolas Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā Latvijas Universitātē iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante Daugavpils Universitātē. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju Rēzeknē, bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Rēzeknes Augstskolā, zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi AKKA/LAA komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju Āgenskalna Valsts ģimnāzijā.[1]

2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu "Rūgts".[1] 2014. gadā saņēmusi Ata Kronvalda balvu.[4] 2015. gadā izvirzīta "Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015" titulam.[5][6]

2015. gadā I. Ratinīka iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto "tikumības likumu". Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar "tikumības likumu", I. Ratinīka Twitter izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.[7][8][9][10]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā "Latvijas attīstībai". 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā Ojārs Judrups.[11]

I. Ratinīka ir kritizējusi vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētos grozījumus Izglītības likumā.[12] Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. "Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo."[13]

I. Ratinīka atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. "Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles."[13]

2020. gadā atkārtoti ievēlēta Rīgas pašvaldībā no "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" saraksta. Sākotnēji vadīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet 2022. gada beigās pēc domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa iniciatīvas no amata atcelta.[14]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rūgts. Rīga: Mansards, 2011.
  • tikko&tikai. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Linda Kusiņa. «Bezmiega zona. Dzejniece Iveta Ratinīka». Latvijas Avīze (latviešu), 2013. gada 6. augustā. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  2. ↑ Iveta Ratinīka. «tikko & tikai», 08.02.2018. Skatīts: 18.02.2018.
  3. ↑ DELFI. «'Saskaņa' zaudē, JKP un LRA/LA iegūst – jaunais deputātu vietu sadalījums Rīgas domē». DELFI (latviešu), 2017-06-04. Skatīts: 2018-03-05.
  4. ↑ «ATA KRONVALDA BALVA 2014». atakronvaldafonds.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. maijā. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  5. ↑ «Zināmi četri kandidāti uz "Eiropas gada cilvēku Latvijā"». kasjauns.lv. 2015. gada 9. decembrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  6. ↑ «2015. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 5 – SĀKAS KARSTAIS BALSOJUMS» (latviešu). 2015. gada 2. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  7. ↑ «“Tikumības likumam” pirmais upuris – skolotāja, kura parādīja dzejoli ar vārdu “b***”». skaties.lv (latviešu). MTG TV Latvia. 2015. gada 28. septembrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  8. ↑ «Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”!». Latvijas Avīze (latviešu). Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  9. ↑ «Par ko rāja ĀVĢ skolotāju jeb Skolēni par tikumību». apollo.tvnet.lv (latviešu). 2015. gada 30. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. februārī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  10. ↑ «Tikumības cenzūra skolās - skolotāja saņem aizrādījumu par dzejoli». irir.lv (latviešu). 2015. gada 28. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  11. ↑ Ratinīka bērna gaidībās, domē viņas vietā Judrups LA.lv
  12. ↑ lsm.lv ziņu redakcija. «Skolotāja: Termins «nepareiza attieksme» likumā – ar fobijām apsēstu cilvēku izpausme». lsm.lv (latviešu), 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
  13. ↑ 13,0 13,1 Ludmila Pribiļska. «Skolotāja Iveta Ratinīka: Asimilācija ir skaidri redzama reformā». Mixnews (krievu), 2019-11-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-02. Skatīts: 2019-12-02.
  14. ↑ «"Skaista dāvana Ziemassvētkos no Rīgas mēra"; Ratinīka ar ironiju komentē Staķa rīkojumu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frakcijas
Vadība
Deputāti
Kods Rīgai
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Frakcijas
Vadība
Deputāti
NDF
Rīgai
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Iveta_Ratinīka&oldid=3860231"