2000. gadā Rēzeknes Augstskolas Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā Latvijas Universitātē iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante Daugavpils Universitātē. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju Rēzeknē, bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Rēzeknes Augstskolā, zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi AKKA/LAA komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju Āgenskalna Valsts ģimnāzijā.[1]
2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu "Rūgts".[1] 2014. gadā saņēmusi Ata Kronvalda balvu.[4] 2015. gadā izvirzīta Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015 titulam.[5][6] 2015. gadā iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto tikumības likumu. Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar tikumības likumu, I. RatinīkaTwitter izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.[7][8][9][10]
Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā "Latvijas attīstībai". 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā Ojārs Judrups.[11]
I. Ratinīka ir kritizējusi vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētos grozījumus Izglītības likumā.[12] Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. "Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo,"[13] uzskata skolotāja ģimnāzijā, kas ir atzīta par labāko tieši latviešu valodā 2019. gadā.[14]
I. Ratinīka atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. "Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles."[13]
