ASV Republikāniskā partija

Republikāniskā partija
Republikāniskā partija
Priekšsēdētājs	Ronna Romnija Makdaniela
Senāta līderis	Mičs Makonels
Pārstāvju palātas līderis	Kevins Makārtijs
Dibināta	1854
Galvenā mītne	Vašingtona, ASV
Ideoloģija	konservatīvisms
Politiskā pozīcija	Centriski labēja/labēja
Oficiālās krāsas	Sarkana
Vietas Senātā	50 / 100
Vietas Pārstāvju palātā	211 / 435
Štatu gubernatori	28 / 50
Mājaslapa
	www.gop.com

Republikāniskā partija (angļu: Republican Party), pazīstama arī kā Lielā vecā partija (angļu: Grand Old Party; saīsināti GOP), ir politiska partija Amerikas Savienotajās Valstīs. Republikāniskā partija ir viena no divām lielajām partijām ASV; otra ir ASV Demokrātiskā partija. 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās Republikāniskajai partijai bija otrs lielākais vēlētāju skaits valstī (74 miljoni).^[1] Pēc 2020. gada vēlēšanām partijai bija mazākums gan ASV Senātā, gan ASV pārstāvju palātā. 28 ASV štatos gubernatori ir Republikāniskās partijas pārstāvji.

Vēsture

Partiju 1854. gadā dibināja pret verdzību noskaņoti politiskie aktīvisti un vairāku bijušo partiju grupas. Uzreiz pēc partijas dibināšanas tā kļuva par nopietnu pretinieku tajā laikā valdošajai Demokrātiskajai partijai. Pirmoreiz pie varas tā nāca ar Abrahama Linkolna ievēlēšanu par prezidentu 1860. gadā.^[2]

Lai gan sākotnēji Republikāņu partija pārstāvēja liberālākas un progresīvākas idejas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un verdzības izbeigšanu, 20. gadsimta vidū partijas ideoloģija sāka mainīties. Līdz 1960. gadiem partija pārgāja uz konservatīvāku politisko virzienu. Šī pāreja bija daļēji saistīta ar Demokrātiskās partijas virzību uz liberālāku politiku, it īpaši attiecībā uz pilsoņu tiesībām un sociālajiem jautājumiem, kas noveda pie ievērojama atbalsta pārorientēšanās no dienvidu štatu baltajiem vēlētājiem uz Republikāņu partiju. No tā laika Republikāņu partija ir kļuvusi par labēji konservatīvu politisko spēku, kas iestājas par ekonomisko brīvību, zemākiem nodokļiem, tradicionālajām vērtībām un ierobežotāku valdības lomu.

Ronalds Reigans, kurš tika ievēlēts par prezidentu 1980. gadā, ir vēl viens nozīmīgs pagrieziena punkts Republikāņu partijas konservatīvajā virzībā. Reigans veicināja politiku, kas koncentrējās uz tirgus deregulāciju, samazinātiem nodokļiem un valdības lomas samazināšanu ekonomikā, kā arī stingru ārpolitiku pret Padomju Savienību Aukstā kara laikā. Viņa prezidentūras laikā notika ne tikai ekonomiskās, bet arī sociālās pārmaiņas, ar uzsvaru uz tradicionālajām ģimenes vērtībām un pretinieci liberālākajām sociālajām tendencēm, piemēram, abortu legalizācijai.

Mūsdienās Republikāņu partija joprojām ir labēji konservatīvs politiskais spēks, kas atbalsta ekonomiskās brīvības, mazas valdības lomu, tradicionālās sociālās vērtības un stingru imigrācijas politiku. Partija īpaši uzrunā uzņēmējus, reliģiskos konservatīvos, kā arī lauku un piepilsētu vēlētājus. Tajā pašā laikā Demokrātiskā partija, kas kādreiz bija konservatīvāka, ir kļuvusi par liberālāku spēku, kas iestājas par sociālo taisnīgumu, vides aizsardzību un paplašinātu valdības lomu sabiedrības labklājības nodrošināšanā.