Abhurīts
| Abhurīts | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Klase | Halīds, oksihalogenīds, atakamīta sērija |
| Štrunca ID | 3/D.05-10 |
| Ķīmiskā formula | Sn21[O6|(OH)14|Cl16] |
| Singonija | Trigonālā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Bezkrāsas, bāli dzeltens |
| Svītras krāsa | Balta |
| Habituss | Bieži veido eliptiskus kristālus |
| Skaldnība | Nav novērota |
| Lūzums | Adatains, nelīdzens |
| Cietība pēc Mosa skalas | 2 |
| Spīdums | Pērļains |
| Caurspīdīgums | Caurspīdīgs |
| Pleohroisms | Nav |
| Blīvums | 4,31 g/cm3 |
Abhurīts (angļu: Abhurite - nosaukts pēc atrašanas vietas - Šarm Abhuras līča Saūda Arābijā) ir ļoti rets minerāls, kas veidojas, alvai ilgstoši saskaroties ar jūras ūdeni. Vienīgās zināmās atradnes ir uz alvas stienīšiem, kas atrodas kuģu vrakos. Šis ir "pārmantotais minerāls", kuru pēdējos gados minerāliem vairs nepieskaitītu.
Minerāls zinātniskajā literatūrā pirmoreiz aprakstīts 1983. gadā. Alvas saturs - 73,4%.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā atradne - Saūda Arābija, Sarkanā jūra, netālu no Džidas, Šarm Abhuras līcis. Šeit minerāls atrasts uz alvas stienīšiem, kas atradās uz pirms apmēram 100 gadiem nogrimuša kuģa. Citas apzinātās atradnes (visas - pie kuģu vrakiem):
- ASV, Florida, Monro, kuģa San Jose vraks;
- ASV, Ziemeļkarolīna, Bjufora (Beaufort), kuģa Queen Anne's Revenge vraks;
- Jamaika, Kingstona, Port Rojāla;
- Lielbritānija, Kornvola, Sentīvas rajons, kuģa SS Cheerful vraks;
- Lielbritānija, Velsa, Englsijas sala, kuģa SS Liverpool vraks;
- Norvēģija, Vestagdera, Flekefjords, Hitterø;