Adigi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Čerkesi)
Jump to navigation Jump to search
Adigi
Адыгэ
CircassianPhoto.jpg
Adigi nacionālajos tērpos, Izraēla
Visi iedzīvotāji
ap 2,5 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Turcija Turcija 1 367 000
Karogs: Krievija Krievija 712 234
Karogs: Jordānija Jordānija 180 000
Karogs: Sīrija Sīrija 75 000
Karogs: Lībija Lībija 35 000
Karogs: Irāka Irāka 34 000
Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija 23 000
Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Ēģipte Ēģipte 12 000
Karogs: Izraēla Izraēla 7400
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 7100
Karogs: Palestīnas autonomija Palestīna 3900
Karogs: Serbija Serbija 2800
Valodas
adigu valoda
kabardiešu valoda
krievu valoda
turku valoda
arābu valoda
Reliģijas
sunnītu islāms
Radnieciskas etniskas grupas
abhāzi, abazīni

Adigi (pašnosaukums: адыгэ) vai čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām. Lielākā daļa no apmēram 2,5 miljoniem adigu dzīvo diasporā Turcijā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, bet ap 700 tūkstošiem — savā vēsturiskajā teritorijā Krievijas dienvidos, kur tiem izveidotas trīs nacionālās administratīvās vienības: Adigejas Republika, Kabardas-Balkārijas Republika un Karačajas-Čerkesijas Republika.

Etnonīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš antīkajiem laikiem adigi un to ciltis bija zināmas kā kerketi, zihi, kašagi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c.[1] Kopš 13. gadsimta Eiropā un Āzijā tos aizvieto vienots eksoetnonīms «čerkesi». Vissenāk zināmais šis nosaukums atrodams 12. gadsimta mongoļu rakstos, kur minēti serkesuti. Pašnosaukums «adigi» zināms kopš 16. gadsimta no dženoviešu ceļotāja Džordžo Interiāno grāmatas.

Padomju laikā adigi teritoriāli tika sadalīti vairākās daļās un tiem lietoti vairāki etnonīmi. Adigejā un Krasnodaras novadā dzīvojošie dēvēti par adigejiešiem, Karačajā-Čerkesijā — par čerkesiem, Kabardā-Balkārijā — par kabardiešiem, bet Melnās jūras piekrastē pie Tuapses — par šapsugiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čerkesija (Circassia) 1856. gada kartē

Vēsturiski adigi (čerkesi) apdzīvojuši plašas Čerkesijas teritorijas Kaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē un Melnās jūras piekrastē no mūsdienu Kabardas austrumos līdz Anapai rietumos un no Kubaņas vidusteces ziemeļos līdz abhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos. Kaukāza kara (1829-1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uz Turciju. Apmēram 5% adigu[2] palika Krievijā un tos nometināja Kubaņas un Terekas ieleju līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot kazaku, armēņu, grieķu, igauņu un citu tautību kolonistus.

1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidoja Adigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu, Kabardas-Balkārijas autonomo apgabalu un Karačajas-Čerkesijas autonomo apgabalu.

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adigi runā adigu valodā, kurai ir divas literārās valodas formas: austrumadigu kabardiešu-čerkesu valoda, kas izplatīta Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā, un rietumadigu adigu (adigejiešu) valoda, kas izplatīta Adigejā un Krasnodaras novadā. Diasporā izplatītas abas šīs valodas. Rakstība abās valodās kirilicas alfabētā.

Lielākā daļa adigu ir divvalodīgi; Krievijā lielākā daļa prot krievu valodu, diasporā — mītnes zemes valodu, galvenokārt turku un arābu valodu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]