Agonija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Agonija (sengrieķu: ἀγωνία — 'cīņa') ir miršanas stadija, kad organisms pēdējiem spēkiem cīnās par savu eksistenci. Vairumā gadījumu agonija vēsta nāves iestāšanos. Reakcija uz ārējiem kairinājumiem un refleksiem nenotiek. Apziņa tikai reizēm īslaicīgi atjaunojas. Elpošana, kas parādījusies pēc terminālās pauzes, ir īpatnēja — elpošanas kustībās piedalās praktiski visi krūšu muskuļi, bet ieelpā atveras mute. Gāzu apmaiņa ir neefektīva, jo elpošanā piedalās muskuļi, kas nosaka ieelpu un izelpu. Atzīmējama arī asinsrites centralizācija. Pakāpeniski elpošana kļūst dziļāka un retāka. Agonijas beigās elpošana apstājas pirmā, bet sirdsdarbība vēl kādu laiku turpinās, tomēr nereti notiek vienlaicīga elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās.

Agonija ir atgriezenisks stāvoklis un vairākos gadījumos, piemēram, agonijas, ko izraisījis šoks, asfiksija, liels asiņu zudums, gadījumos, cilvēku iespējams glābt.