Aina Karlsone

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aina Karlsone
Aina Karlsone.jpg
Aina Ausma Karlsone (Zībiņa)
Pilnais vārds Aina Ausma Zībiņa
Dzimis 1935. gada 13. novembrī
Valsts karogs: Latvija Kraukļu pagasts, Madonas apriņķis, Latvija
Miris 2012. gada 17. decembrī
Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Latvija
Tautība latvietis
Nozares grafika
Mākslas virziens ekslibris

Aina Karlsone (1935. gada 13. novembris2012. gada 17. decembris) bija latviešu gleznotāja, grafiķe, lietišķās mākslas māksliniece, sertificēta amatu meistare un Jēkabpils Goda pilsone, vairāku grāmatu autore. Dzimusi Cesvaines novada Kraukļu pagastā, no 1961. gada dzīvojusi Jēkabpilī. Studējusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, vēlāk Valsts Mākslas akadēmijā glezniecību.[1] Galvenokārt ievērību guvusi kā ekslibriste, piedaloties starptautiskās ekslibru izstādēs, kā arī grāmatu grafikas jomā. Dzīves laikā izdevusi vairākas grāmatas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aina Karlsone, pilnā vārdā Aina Ausma Karlsone (Zībiņa) dzimusi kā trešais bērns Kraukļu pagasta „Dzirnupēs” Zībiņu ģimenē 1935. gada 13. novembrī. Mākslas izglītību ieguvusi, 1955.gadā absolvējot Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, bet vēlāk studijas turpināja Valsts Mākslas akadēmijā, kurā studēja glezniecības nodaļā pie tādiem izciliem gleznotājiem kā Eduarda Kalniņa, Ugas Skulmes un grafiķa Pētera Upīša, pie kura apguva linogriezumu un oforta tehniku.[2] Studijas pabeidza 1960. gadā. Pēc akadēmijas beigšanas no 1961. gada dzīvojusi Jēkabpilī, kur sākumā strādājusi Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā, bet no 1976. gada strādājusi Jēkabpils Lauktehnikā kā māksliniece noformētāja, darbā pavadot 14 gadus. 1984. gadā māksliniecei tika piešķirts Tautas daiļamata meistares Goda nosaukums, bet 1994. gadā viņa saņēmusi Latvijas Amatniecības kameras meistares diplomu. Mūža pēdējos 17 gadus aktīvi darbojusies Jēkabpils Svētā Miķeļa draudzē, kur 14 gadus bijusi rakstvede, bet trīs pēdējos arhivāre un hroniste. Par daudzpusīgu un radošu devumu Jēkabpils kultūras dzīvē 2006. gadā māksliniecei tika piešķirts Jēkabpils Goda pilsones nosaukums. Mirusi Jēkabpilī, 2012. gada 17. decembrī, apbedīta Jēkabpils pilsētas kapsētā 20. decembrī.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izcila ekslibru meistare, izveidojusi aptuveni 3100 grāmatzīmes.[3] Strādājusi galvenokārt grafikas tehnikās. 1967. gadā norisinājās viņas pirmā personālizstāde Jēkabpilī, vēlāk arī citās pilsētās. No 1985. gada notikušas daudzas Ainas Karlsones izstādes kā Latvijā, tā ārzemēs. No tām 35 bija starptautiskās ekslibru izstādes, kurās māksliniece guvusi augstu sava darba novērtējumu. Darbojusies arī grāmatu grafikā, kopumā izdotas astoņas grāmatas ar grafiķes darbiem. Mākslas darbus veidojusi arī kalendāriem un citiem periodiskajiem izdevumiem.

Izdotās grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīves laikā māksliniece izdevusi četras grāmatas- „Klūdziņu un sloksnīšu pinumi” (1992),[4] „Mašīnizšūšana” (2000),[5] „Grāmatzīmes Jēkabpils novadam” (2004)[5] un „Īpašuma, cieņas un pateicības zīme- Ex libris” (2005).[6]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]