Mācījies Makašānu skolā, kur būdams trešajā klasē 1937. gadā, kļuvis par mazpulku organizācijas biedru,[1] kurā ņēmis aktīvu dalību. Bijis Otrā pasaules kara dalībnieks, 1944. gada septembrī smagi ievainots labajā rokā un uzturējies Krustpils pamatskolas telpās izvietotajā hospitālī, bet vēlāk nogādāts Vologdā, kur turpinājis ārstēties. Par pedagogu pirmoreiz sācis strādāt 1948. gadā Nautrēnu vidusskolā, kur pildījis matemātikas skolotāja pienākumus, vienlaicīgi gada laikā sapelnot līdzekļus klātienes studiju turpināšanai Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta vēstures fakultātē. No 1952. līdz 1955. gadam bijis direktors Cesvaines vidusskolā.[2] Laika posmā līdz 1977. gadam bijis direktors Rēzeknes internātskolā un skolotājs Aglonas vidusskolā, kā arī direktors Līvānu 1.vidusskolā,[3] kura tika celta ar Antona Zazerska iniciatīvu un prasmi.[4] No 1977. gada kļuvis par Krustpils pamatskolas direktoru, kurš šajā amatā nostrādāja līdz pat 1996. gadam. Antona Zazerska darbības laikā šajā skolā 1977. gadā tika pabeigta bijušās Krustpils pagastaēkasrekonstrukcija, uzcelta katlu māja un rekonstruētajā ēkā ierīkota centrālā apkure. 1980. gadā tika uzsākta skolas piebūves celtniecība, ko svinīgi atklāja 1982. gadā. Jaunajā skolas piebūvē — divstāvu ķieģeļu ēkā atradās 6 klašu telpas, virtuve, sporta zāle un palīgtelpas. No šī gada visu klašu mācības notika vienā ēkā un vienā maiņā, savukārt vecajā ēkā tika izvietotas skolas darbnīcas, internāts un bibliotēka. 1992. gadā direktora vadībā darbību atsāka 60. Krustpils mazpulks un skautu organizācija.[5] 1996. gadā pensionējies, taču 2001. gadā atsācis vēstures skolotāja un direktora vietnieka darbu Skultes pamatskolā, kurā nostrādājis piecus gadus.[6] Pēdējos gadus nodarbojas ar novadpētniecību, izsekojot savas dzimtasciltskokam, pētot Krustpils novada un Skultes vēsturi, kā arī pievērsies fotografēšanai un rīkojis izstādes.[7] 2012. gadā kļuvis par Jēkabpils Goda pilsoni par mūža ieguldījumu pedagoģiskajā, sabiedriskajā darbā, kā arī novada izpētē.[8]
