Jēkabpils pilsētas kapsēta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jēkabpils pilsētas kapsēta.

Jēkabpils pilsētas kapsēta ir lielākā kapsēta Jēkabpilī, kas atrodas pilsētas dienvidrietumu malā. Tā sastāv no vairākiem sektoriem, agrāk atsevišķām konfesiju kapsētām, kas tagad ir daļēji slēgtas un jaunā kapsētas sektora jeb kapsētas daļas, kas ir atvērta kapsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji kapsētas teritorija bija sadalīta daudzos sektoros, kurus šķir žogi, vārti un vaļņi, aiz katra no tiem atrodas noteiktu konfesiju apbedījumi. Luterāņu kapsēta tika atklāta 1909. gadā, pareizticīgo kapsēta 1911. gadā.[1] Pareizticīgo kapsētā apbedīti vairāk kā 300 Pirmajā Pasaules karā kritušie karavīri, viņu piemiņai uzcelts granīta obelisks ar Jura krusta zīmi pakājē. Netālu atrodas arī Vācijas karavīru apbedījumi. Atsevišķās vietās apbedīti krievu-turku karagūstekņi turku karavīri, kā arī 1919. gadā kritušie vācbaltu zemessardzes vīri, kas cīnījās pret lieliniekiem pie Līvāniem.[1] Vecticībnieki uzlikuši piemiņas zīmi savas ticības kritušajiem par Latvijas brīvību. 1941. gada 27. jūnijā nošauto jēkabpiliešu kapu vietas iezīmē Laimoņa Blumberga veidotais "Sāpju mātes" tēls - sērojoša sieviete uz ceļiem tur nošauto dēlu.[1]

Visā kapsētas teritorijā ir gan izcilu un ievērojamu jēkabpiliešu apbedījumi, gan mākslas un kultūrvēsturiski pieminekļi. Pilsētas kapsētas teritorija patlaban aizņem 22 hektārus. Vairs netiek ievērots konfesiju princips, izraugoties apbedījuma vietu.

Kapličas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapsētā ir divas kapličas- vecā kapliča (slēgta), celta 1912. gadā[1] un jaunā kapliča, kas ir iesvētīta 2009.gada jūnijā un atrodas jaunajā kapsētas sektorā. Vecā kapliča, turpat 100 gadus veca, ir vairākkārt tikusi pārbūvēta, telpa ir pārāk maza, tajā nevar satilpt daudz bēru dalībnieku, līdz ar to jāstāv ārā, un nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā jāpārcieš neviens vien nepatīkams mirklis. Jaunā kapliča veidota no trim daļām – centrālās un diviem spārniem, kas it kā simboliski norāda uz divām dzīvēm: zemes un mūžīgo. Arī kapličas centrālā daļa veidota saskaņā ar šo ideju: priekštelpa ir gaiša, pārredzama, tāda, kāda ir cilvēka šīs zemes dzīve, savukārt izvadīšanas zālē paredzēts telpas logiem veidot vitrāžas, no tām telpa būs nedaudz ēnaina, noslēpumaina – kā nezināmā dzīve mūžībā, un tikai augšā stikla jumta līnija darīs telpu gaišāku, simbolizēs cilvēka saikni ar debesīm, tā savu ideju skaidro kapličas arhitekte Milaīda Druviņa. Kapličas iesvētīšanā piedalījās Jēkabpils Romas katoļu baznīcas dekāns Jānis Bratuškins un Krustpils luterāņu draudzes mācītājs Ēvalds Bērziņš.

Ievērojamu jēkabpiliešu apbedījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils pilsētas kapsētā atrodas vairāku Jēkabpils ievērojamu novadnieku atdusas vietas: mācītāji Jānis Rūdolfs Mēders, V.Borozdinskis, Nikolajs Lapekins; izcilie skolotāji Kārlis Lamberts, Jānis un Velta Jansoni; muzeja direktori Arnolds Bruno Štokmanis un Valentīns Cirsis; mākslinieki Andrejs Pormalis, Modests Trepšs un Aina Karlsone; aptiekāri K.Osterhofs un F.Krauze; ārsti P.Lopato, Ludvigs Vidžis, Edgars Vītols, Guntis Beķeris.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 103.lpp.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]