Lūcija Ķuzāne

Lūcija Ķuzāne Lūcija Ķuzāne 2007. gadā Gricgalē Personīgā informācija Dzimusi 1927. gada 30. oktobrī Mēmeles pagasts, Jēkabpils apriņķis, Latvija Mirusi 2025. gada 13. maijā (97 gadi) Tautība latviete

Literārā darbība Nodarbošanās Rakstniece, novadpētniece Valoda latviešu valoda Žanri Proza Slavenākie darbi "Jūlijs Dievkociņš", "Saule mūžam mana", "Aleksandrs". Augstskola Rīgas Pedagoģiskais institūts Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (2003)

Lūcija Ķuzāne (dzimusi 1927. gada 30. oktobrī Mēmeles pagastā, mirusi 2025. gada 13. maijā) bija latviešu skolotāja un rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, kā arī Jēkabpils un Pilskalnes pagasta Goda pilsone.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1927. gadā Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagasta (tagad Pilskalnes pagasts) Gricgales krogā fotogrāfa un amatnieka Kristapa Medņa un viņa sievas Mares ģimenē. Bērnību pavadīja Gricgalē, kur sākumā mācījās Gricgales, vēlāk Mēmeles pamatskolā, tad līdz 1947. gadam Jēkabpils ģimnāzijā. Studēja latviešu valodas filoloģiju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, ko absolvēja 1955. gadā. Bija latviešu valodas un literatūras skolotāja 31 gadu, no tiem 28 gadus Jēkabpils 1. vidusskolā un Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Atmodas laika aktīva dalībniece. Bija precējusies ar Jūliju Ķuzānu, kuru ģimenē piedzimis dēls Jānis.

Ilgu laiku viņa dzīvoja Jēkabpilī un Gricgales krogā, kas 1983. gadā nonāca Lūcijas Ķuzānes īpašumā.

Pēdējos mūža gadus pavadīja pie dēla Rīgā. Viņas pēdējā grāmata, kuru rakstniece paspēja pabeigt, ir “Glupās meitas piezīmes”. Mirusi 2025. gada 13. maijā.

Darbi

Pirmā literārā publikācija bija Jēkabpils rajona laikrakstā "Padomju Daugava" — ceļojuma apraksts par Čehoslovākiju 1957. gadā, kas viņu ierosināja pie laikraksta veidot jauno autoru apvienību. Ķuzānes veidotie apraksti vēlākos gados parādījās ne tikai vietējā avīzē, bet arī laikrakstos "Cīņa", "Literatūra un Māksla", "Skolotāju Avīzē", žurnālos "Karogs" un "Skola un Ģimene". Vairāki darbi ietverti Mersedes Salnājas sastādītajos aprakstu krājumos. 1983. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. Īpaši pievērsusies Sēlijas izpētei. Līdz 2012. gadam kopā publicējusi 17 grāmatas, galvenokārt prozu par dzimto novadu un tās cilvēku likteņiem. Nozīmīgākās grāmatas par rakstniekiem Jūliju Dievkociņu, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Veseli un Aleksandru Pelēci. Piedalījās 13 kopkrājumos, veidoja dzejas izlases, rediģēja citu autoru darbus. Publicēja vairāk kā 500 rakstu dažādos preses izdevumos. 2006. gadā par Lūciju Ķuzāni uzņēma portretfilmu "Ak, pasaulīt!". "Rakstnieces 85 gadu jubilejā izdevniecība "Aleksandra Pelēča lasītava" izdeva Ainas Karlsones grāmatu "Lūcija Ķuzāne".

Bibliogrāfija

• "Mana Augšzeme stāsta" (1970)
• "Zodiaka loks" (1975)
• "Esmu uzticīgs" (1977)
• "Jūlijs Dievkociņš" (1980)
• "Saule mūžam mana" (1986)
• "Laime mani meklē" (1989)
• "Annas Pumpures dzīve" (1999)
• "Saules koka meklētājs" (2000)
• "Viņi runā, kad atnāk laiks" (2001)
• "Toreiz Sēlijā" (2003)
• "Malle" (2005)
• "Aleksandrs" (2007)
• "Mežgalieši" (2007)
• "Starp trijām upēm" (2009)
• "Līdz mājām pietrūka dažu soļu" (2010)
• "Sens tik sens bij tas laiks" (2011)
• "Mēs — neretieši" (2012)
• "No kurienes nākam" (2014)
• "Cik zaļas lapas kokam" (2016)
• "Mūsu mūža dienas Sēlijā" (2021)

Apbalvojumi

• 2000 — Barikāžu piemiņas medaļa
• 2001 — LZA Sēlijas asociācijas Goda biedre
• 2001 — Jēkabpils Goda pilsone
• 2003 — Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira
• 2006 — Pilskalnes pagasta Goda pilsone
• 2009 — Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija

Ārējās saites

• www.gramata21.vip.lv
• www.youtube.com 85 gadu jubileja
• pelecalasitava.lv Grāmata "Lūcija Ķuzāne".