Lūcija Ķuzāne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lūcija Ķuzāne
Lūcija Ķuzāne 2007. gadā Gricgalē
Lūcija Ķuzāne 2007. gadā Gricgalē
Personīgā informācija
Dzimusi 1927. gada 30. oktobrī (91 gads)
Mēmeles pagasts, Jēkabpils apriņķis, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece, novadpētniece
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza
Slavenākie darbi "Jūlijs Dievkociņš", "Saule mūžam mana", "Aleksandrs".
Augstskola Rīgas Pedagoģiskais institūts

Lūcija Ķuzāne (dzimusi 1927. gada 14. aprīlī[nepieciešama atsauce] Mēmeles pagastā) ir latviešu skolotāja un rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere[1], kā arī Jēkabpils un Pilskalnes pagasta Goda pilsone.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi fotogrāfa un amatnieka Kristapa Medņa un viņa sievas Mares Mednes ģimenē Gricgales krogā Gricgalē. Bērnību pavadījusi Gricgalē, kur sākumā mācījusies Gricgales, vēlāk Mēmeles pamatskolā. Otrā Pasaules kara laikā kļuvusi par ģimnāzisti Jēkabpils ģimnāzijā, kuru beigusi 1947. gadā. Studējusi latviešu valodas filoloģiju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, ko absolvējusi 1955. gadā.[2] Bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja 31 gadu, no kuriem 28 gadi pavadīti Jēkabpils 1. vidusskolā un tehnikumā.[3] Atmodas laika aktīva dalībniece. Bija precējusies ar Jūliju Ķuzānu, kuru ģimenē piedzimis dēls Jānis.[4] Dzīvo Jēkabpilī un Gricgales krogā[5] Neretas novadā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā literārā publikācija bija Jēkabpils rajona laikrakstā "Padomju Daugava" — ceļojuma apraksts par Čehoslovākiju 1957. gadā, kas viņu ierosināja pie laikraksta veidot jauno autoru apvienību. Ķuzānes veidotie apraksti vēlākos gados parādījās ne tikai vietējā avīzē, bet arī laikrakstos "Cīņa", "Literatūra un Māksla", "Skolotāju Avīzē", žurnālos "Karogs" un "Skola un Ģimene". Vairāki darbi ietverti Mersedes Salnājas sastādītajos aprakstu krājumos. 1983. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.[6] Īpaši pievērsusies Sēlijas izpētei.[7] Līdz 2012. gadam kopā publicējusi 17 grāmatas, galvenokārt prozu par dzimto novadu un tās cilvēku likteņiem. Nozīmīgākās grāmatas par rakstniekiem Jūliju Dievkociņu, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Veseli un Aleksandru Pelēci. Piedalījusies 13 kopkrājumos, veidojusi dzejas izlases, rediģējusi citu autoru darbus. Izdotas vairāk kā 500 publikācijas dažādos preses izdevumos. Pašlaik raksta nakamo grāmatu "Līdz Mūžibai aiziet un atgriezties". 2006. gadā tika par Lūciju Ķuzāni tika uzņemta portretfilma "Ak, pasaulīt!".[8] "Rakstnieces 85 gadu jubilejā izdevniecība "Aleksandra Pelēča lasītava" izdeva Ainas Karlsones grāmatu "Lūcija Ķuzāne".[9]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Mana Augšzeme stāsta" (1970)
  • "Zodiaka loks" (1975)
  • "Esmu uzticīgs" (1977)
  • "Jūlijs Dievkociņš" (1980)
  • "Saule mūžam mana" (1986)
  • "Laime mani meklē" (1989)
  • "Annas Pumpures dzīve" (1999)
  • "Saules koka meklētājs" (2000)
  • "Viņi runā, kad atnāk laiks" (2001)
  • "Toreiz Sēlijā" (2003)
  • "Malle" (2005)
  • "Aleksandrs" (2007)
  • "Mežgalieši" (2007)
  • "Starp trijām upēm" (2009)
  • "Līdz mājām pietrūka dažu soļu" (2010)
  • "Sens tik sens bij tas laiks" (2011)
  • "Mēs — nereteši" (2012)[10]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2000 — Barikāžu piemiņas medaļa
  • 2001 — Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācijas Goda biedre
  • 2001 — Jēkabpils Goda pilsone[11]
  • 2003 — Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira[12]
  • 2006 — Pilskalnes pagasta Goda pilsone
  • 2009 — Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.jpb.lv
  2. www.jekabpilszinas.lv
  3. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 140.lpp.
  4. Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 83.-84.lpp.
  5. «www.neretasnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 6. janvārī.
  6. www.makslinieki.lv
  7. www.latvijasradio.lv
  8. www.jekabpilslaiks.lv
  9. «www.garamuzika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. septembrī. Skatīts: 2013. gada 6. janvārī.
  10. www.bdaugava.lv
  11. «www.jgb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. martā. Skatīts: 2013. gada 6. janvārī.
  12. www.la.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]