Pāriet uz saturu

2024. gada vasaras olimpiskās spēles

Vikipēdijas lapa
XXXIII Olimpiskās spēles
2024. gada vasaras olimpiskās spēles
Norises vieta Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Sportisti 10 500
Atklāšana 2024. gada 26. jūlijā
Noslēgums 2024. gada 11. augustā
Oficiāli atklāja Emanuels Makrons
Olimpiskā lāpa Tedijs Riners
Marija Žozē Pereka

2024. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXIII olimpiskās spēles (franču: Jeux olympiques d'été de 2024, Jeux de la XXXIIIe Olympiade), plašāk pazīstamas arī kā Parīze 2024, bija trīsdesmit trešās vasaras olimpiskās spēles. Tās notika Francijas galvaspilsētā Parīzē no 2024. gada 26. jūlija līdz 11. augustam.[1]

Parīze kļuva par otro pilsētu pēc Londonas, kas vasaras olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes (iepriekš 1904. un 1924. gadā). 2024. gadā pagājuši 100 gadi kopš 1924. gada spēlēm Parīzē. Tās bija sestās olimpiskās spēles Francijā — bez trim vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē vēl Francijā notikušas trīs ziemas olimpiskās spēles. Olimpisko spēļu norises vietas izvēle uzsākta 2015. gadā. Atkrītot vairākiem kandidātiem, uz olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja vienīgi Parīze un Losandželosa (ASV). Tika nolemts abām pilsētām piešķirt tiesības rīkot divas nākamās vasaras olimpiskās spēles, Losandželosai tās rīkojot 2028. gadā.

Sacensības notika 32 sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs debitēja breika dejošana,[2] taču 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs iekļautie beisbols, softbols un karatē nebija iekļauti Parīzes olimpisko spēļu programmā. Sērfinga sacensības notika Klusā okeāna salā Taiti, Franču Polinēzijā.[3]

Lielākā daļa olimpisko pasākumu notika Parīzes pilsētā un tās metropoles reģionā, tostarp kaimiņpilsētās Sendenī, Leburžē, Nantērā, Versaļā un Vērsirmarnā.[4]

Basketbola priekšsacīkstes un handbola finālsacensības notika Lillē, kas atrodas 225 km attālumā no rīkotājpilsētas, burāšana un dažas futbola spēles notika Vidusjūras pilsētā Marseļā, kas atrodas 777 km no rīkotājpilsētas, savukārt, sērfošanas pasākumi notika Teahupoo ciemā Franču Polinēzijas aizjūras teritorijā, kas atrodas 15 716 km no Parīzes. Futbola spēles tika rīkotas arī citās piecās pilsētās: Bordo, Desīnā Šarpjē (pie Lionas), Nantē, Nicā un Sentetjēnā.

Parīzes metropoles zona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stade de France
Porte de La Chapelle Arena
Vieta Sporta veidi Ietilpība Statuss
Īva di Manuāra stadions Lauka hokejs 15 000 Rekonstruēta būve
Stade de France Regbijs-7 77 083 Esoša būve
Vieglatlētika
Noslēguma ceremonija
Paris La Défense Arena Ūdens sporta veidi
(peldēšana, ūdenspolo fināli)
15 220
Porte de La Chapelle Arena Badmintons 8 000 Paplašināta
Mākslas vingrošana
Parīzes olimpiskais ūdens sporta centrs Ūdens sporta veidi
(ūdenspolo priekšsacīkstes, daiļlēkšana, mākslas peldēšana)
5 000
Leburžē kāpšanas centrs Kāpšanas sports 5 000 Pagaidu norises vieta
Arena Paris Nord Bokss (priekšsacīkstes, ceturtdaļfināli) 6 000 Esoša būve
Modernā pieccīņa (paukošanas kārta)

Parīzes centra zona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marsa lauki
Grand Palais
Invalīdu nams
Rolāna Garosa stadions
Vieta Sporta veidi Ietilpība Statuss
Parc des Princes Futbols
(grupu turnīrs un fināli)
48 583 Esoša būve
Rolāna Garosa stadions Teniss 36 000
(15 000 + 12 000 + 9 000)
Bokss (fināli)
Paris Expo Porte de Versailles Volejbols 18 000
(12 000 + 12 000)
Galda teniss
Rokasbumba (priekšsacīkstes)
Svarcelšana
Bercy Arena Sporta vingrošana un batuts 15 000
Basketbols (fināli)
Grand Palais Paukošana 8 000
Tekvondo
Konkordijas laukums Basketbols (3x3) 30 000 Pagaidu norises vieta
Breiks
BMX frīstails
Skeitbordings
Hôtel de Ville Vieglatlētika (maratona starts) 1 500
Aleksandra III tilts Maratonpeldēšana
Triatlons
Riteņbraukšana (individuālā brauciena finišs)
Trokadero (Jēnas tilts) Vieglatlētika (soļošana) 13 000
(3 000 sēdvietas)
Riteņbraukšana (grupas brauciens)
Eifeļa torņa stadions (Marsa lauki) Pludmales volejbols 12 000
Grand Palais Éphémère Džudo 9 000
Cīņas sports
Invalīdu nams Loka šaušana 8 000
Vieglatlētika (maratona finišs)
Riteņbraukšana (individuālā brauciena starts)
Le Golf National
Vélodrome de Saint-Quentin-en-Yvelines
Versaļas pils
Olimpiskais laivu sporta centrs
Vieta Sporta veidi Ietilpība Statuss
Versaļas pils dārzi Jāšana 80 000
(22 000 + 58 000)
Pagaidu norises vieta
Modernā pieccīņa
Le Golf National Golfs 35 000 Esoša būve
Elankūras kalns Kalnu riteņbraukšana 25 000
Vélodrome de Saint-Quentin-en-Yvelines Treka riteņbraukšana 5 000
BMX riteņbraukšana 5 000

Attālās norises vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parc Olympique Lyonnais
Roucas Blanc olimpiskā jahtu piestātne, Marseļa
Vieta Sporta veidi Ietilpība Statuss
Pjēra Moruā stadions, Lille Basketbols (grupu turnīrs) 26 000 Esoša būve
Rokasbumba (fināli)
Ildefransas olimpiskais laivu sporta centrs, Vērsirmarna Airēšana 22 000
Smaiļošana un kanoe airēšana
Stade Vélodrome, Marseļa Futbols
(grupu turnīrs, ceturtdaļfināli, pusfināli)
67 394
Parc Olympique Lyonnais, Liona Futbols
(grupu turnīrs, ceturtdaļfināli, pusfināli, spēle par bronzu sievietēm)
59 186
Matmut Atlantique, Bordo Futbols
(grupu turnīrs, ceturtdaļfināli)
42 115
Žofruā Gišāra stadions, Sentetjēna Futbols
(grupu turnīrs)
41 965
Allianz Riviera, Nica Futbols
(grupu turnīrs)
35 624
Stade de la Beaujoire, Nante Futbols
(grupu turnīrs, ceturtdaļfināli, spēle par bronzu vīriešiem)
35 322
Roucas-Blanc jahtu piestātne, Marseļa Burāšana 5 000
Teahupoo, Taiti Sērfings 5 000
Nacionālais šaušanas centrs, Šatorū Šaušana 3 000
Vieta Pasākumu veidi Ietilpība Statuss
Trokadero dārzi un Sēna Atklāšanas ceremonija 330 000
(30 000 + 300 000)
Pagaidu norises vieta
L'Île-Saint-Denis Olimpiskais ciemats 18 000 Paplašināta
Aranui 5 Sērfinga olimpiskais ciemats 256 Esoša būve
Parc de l'Aire des Vents, Diņī Mediju ciemats N/A Pagaidu norises vieta
Le Bourget Exhibition Centre and Media Village, Leburžē Starptautiskais apraides centrs 15 000 Esoša būve
Parīzes kongresu centrs Galvenais preses centrs N/A
Polygone de Vincennes Riteņbraukšanas treniņu vieta

Medaļu kopvērtējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  *   Mājinieki (Flag of Francija Francija)

VietaValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1Flag of Amerikas Savienotās Valstis ASV404442126
2Flag of Ķīna Ķīna40272491
3Flag of Japāna Japāna20121345
4Flag of Austrālija Austrālija18191653
5Flag of Francija Francija*16262264
6Flag of Nīderlande Nīderlande1571234
7Flag of Apvienotā Karaliste Lielbritānija14222965
8Flag of Dienvidkoreja Dienvidkoreja1391032
9Flag of Itālija Itālija12131540
10Flag of Vācija Vācija1213833
11–91Pārējās valstis129138194461
Kopā3293303851044
AC Atklāšanas ceremonija Sacensības 1 Zelta medaļu izcīņa NC Noslēguma ceremonija Startē Latvijas sportisti
Sporta veids / disciplīna ↓ Jūlijs Augusts Notikumu skaits
24.
Tre
25.
Cet
26.
Pie
27.
Ses
28.
Svē
29.
Pir
30.
Otr
31.
Tre
1.
Cet
2.
Pie
3.
Ses
4.
Svē
5.
Pir
6.
Otr
7.
Tre
8.
Cet
9.
Pie
10.
Ses
11.
Svē
Ceremonijas AC NC N/A
Airēšana 2 4 4 4 14
Badmintons 1 1 1 2 5
Basketbols Basketbols 1 1 2
3×3 basketbols 2 2
Bokss 1 2 2 4 4 13
Breiks 1 1 2
Burāšana 4 2 2 2 10
Cīņas sports 3 3 3 3 3 3 18
Džudo 2 2 2 2 2 2 2 1 15
Futbols 1 1 2
Galda teniss 1 1 1 1 1 5
Golfs 1 1 2
Jāšana
Iejāde 1 1 2
Konkūrs 1 1 2
Trīscīņa 2 2
Kāpšanas sports 1 1 1 1 4
Lauka hokejs 1 1 2
Loka šaušana 1 1 1 1 1 5
Modernā pieccīņa 1 1 2
Paukošana 2 2 2 1 1 1 1 1 1 12
Regbijs-7 1 1 2
Riteņbraukšana BMX 2 2
BMX frīstails 2 2
Kalnu riteņbraukšana 1 1 2
Šosejas riteņbraukšana 2 1 1 4
Treka riteņbraukšana 1 1 2 2 2 1 3 12
Rokasbumba 1 1 2
Sērfings 2 2
Skeitbordings 1 1 1 1 4
Smaiļošana un kanoe airēšana Slaloms 1 1 1 1 2 6
Sprints 3 4 3 10
Svarcelšana 2 2 2 3 1 10
Šaušana 1 2 2 2 1 1 1 2 1 2 15
Tekvondo 2 2 2 2 8
Teniss 1 2 2 5
Triatlons 2 1 3
Ūdens sporta veidi Daiļlēkšana 1 1 1 1 1 1 1 1 8
Mākslas peldēšana 1 1 2
Maratonpeldēšana 1 1 2
Peldēšana 4 3 5 3 5 4 3 4 4 35
Ūdenspolo 1 1 2
Vieglatlētika 2 1 5 3 4 5 5 5 8 9 1 48
Vingrošana Batuts 2 2
Mākslas vingrošana 1 1 2
Sporta vingrošana 1 1 1 1 3 3 4 14
Volejbols Pludmales volejbols 1 1 2
Volejbols 1 1 2
Notikumu skaits (pa dienām) 13 13 19 11 18 16 25 29 20 18 15 21 25 34 39 13 329
Notikumu skaits (kopā) 13 26 45 56 74 90 115 144 164 182 197 218 243 277 316 329
Sporta veids / disciplīna ↑
24.
Tre
25.
Cet
26.
Pie
27.
Ses
28.
Svē
29.
Pir
30.
Otr
31.
Tre
1.
Cet
2.
Pie
3.
Ses
4.
Svē
5.
Pir
6.
Otr
7.
Tre
8.
Cet
9.
Pie
10.
Ses
11.
Svē
Notikumu skaits
Jūlijs Augusts

Spēlēs piedalījās 204 nacionālās olimpiskās komitejas, individuāli neitrālie sportisti un bēgļu olimpiskā komanda. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apturēja Krievijas un Baltkrievijas olimpisko komiteju dalību. Tā vietā atsevišķi Krievijas un Baltkrievijas sportisti var piedalīties kā "individuālie neitrāli sportisti" bez valsts simbolu eksponēšanas, ja vien viņi "aktīvi" nav atbalstījuši karu un nav saistīti ar šo valstu spēka struktūrām.[5] Atsevišķi neitrāli sportisti jāapstiprina katra sporta veida starptautiskajai federācijai un pēc tam SOK komisijai. Kā individuālie sportisti viņi nevar piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.[6] Neitrālo sportistu atbilstībai tika izveidots izpētes panelis, radīts atsevišķs karogs un himna, kā arī nolemts, ka medaļas netiks summētas valstu medaļu ieskaitē.[7]

Nacionālās olimpiskās komitejas 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās nacionālās olimpiskās komitejas.
  1. Nick Butler. «Paris 2024 to start week earlier than planned after IOC approve date change». insidethegames.biz, 2018. gada 7. februāris. Skatīts: 2018. gada 7. februāris.
  2. «Parīzes Olimpiskajās spēlēs 2024. gadā iekļauti četri jauni sporta veidi». www.olimpiade.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. augustā. Skatīts: 2021. gada 22. augustā.
  3. «Sērfotāji Parīzes olimpiskajās spēlēs sacentīsies zemeslodes otrā pusē - Taiti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-13.
  4. «Sites». olympics.com (franču). Skatīts: 2024. gada 23. jūlijā.
  5. «Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļauj piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā». lsm.lv. 2023. gada 8. decembris. Skatīts: 2024. gada 22. jūlijā.
  6. «Krievijas un Baltkrievijas atlēti nepiedalīsies Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā». lsm.lv. 2024. gada 19. marts. Skatīts: 2024. gada 22. jūlijā.
  7. «Rada neitrālo sportistu karogu, himnu un izpētes paneli, lēš 58 atlētu kvalificēšanos». sportacentrs.com. 2024. gada 19. marts. Skatīts: 2024. gada 22. jūlijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]