2024. gada vasaras olimpiskās spēles
XXXIII Olimpiskās spēles | |
---|---|
Norises vieta | Parīze, Francija |
Sportisti | 10 500 |
Atklāšana | 2024. gada 26. jūlijā |
Noslēgums | 2024. gada 11. augustā |
Oficiāli atklāja | Emanuels Makrons |
Olimpiskā lāpa |
Tedijs Riners Marija Žozē Pereka |
|
2024. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXIII olimpiskās spēles (franču: Jeux olympiques d'été de 2024, Jeux de la XXXIIIe Olympiade), plašāk pazīstamas arī kā Parīze 2024, bija trīsdesmit trešās vasaras olimpiskās spēles. Tās notika Francijas galvaspilsētā Parīzē no 2024. gada 26. jūlija līdz 11. augustam.[1]
Parīze kļuva par otro pilsētu pēc Londonas, kas vasaras olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes (iepriekš 1904. un 1924. gadā). 2024. gadā pagājuši 100 gadi kopš 1924. gada spēlēm Parīzē. Tās bija sestās olimpiskās spēles Francijā — bez trim vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē vēl Francijā notikušas trīs ziemas olimpiskās spēles. Olimpisko spēļu norises vietas izvēle uzsākta 2015. gadā. Atkrītot vairākiem kandidātiem, uz olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja vienīgi Parīze un Losandželosa (ASV). Tika nolemts abām pilsētām piešķirt tiesības rīkot divas nākamās vasaras olimpiskās spēles, Losandželosai tās rīkojot 2028. gadā.
Sacensības notika 32 sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs debitēja breika dejošana,[2] taču 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs iekļautie beisbols, softbols un karatē nebija iekļauti Parīzes olimpisko spēļu programmā. Sērfinga sacensības notika Klusā okeāna salā Taiti, Franču Polinēzijā.[3]
Norises vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļa olimpisko pasākumu notika Parīzes pilsētā un tās metropoles reģionā, tostarp kaimiņpilsētās Sendenī, Leburžē, Nantērā, Versaļā un Vērsirmarnā.[4]
Basketbola priekšsacīkstes un handbola finālsacensības notika Lillē, kas atrodas 225 km attālumā no rīkotājpilsētas, burāšana un dažas futbola spēles notika Vidusjūras pilsētā Marseļā, kas atrodas 777 km no rīkotājpilsētas, savukārt, sērfošanas pasākumi notika Teahupoo ciemā Franču Polinēzijas aizjūras teritorijā, kas atrodas 15 716 km no Parīzes. Futbola spēles tika rīkotas arī citās piecās pilsētās: Bordo, Desīnā Šarpjē (pie Lionas), Nantē, Nicā un Sentetjēnā.
Parīzes metropoles zona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
---|---|---|---|
Īva di Manuāra stadions | Lauka hokejs | 15 000 | Rekonstruēta būve |
Stade de France | Regbijs-7 | 77 083 | Esoša būve |
Vieglatlētika | |||
Noslēguma ceremonija | |||
Paris La Défense Arena | Ūdens sporta veidi (peldēšana, ūdenspolo fināli) |
15 220 | |
Porte de La Chapelle Arena | Badmintons | 8 000 | Paplašināta |
Mākslas vingrošana | |||
Parīzes olimpiskais ūdens sporta centrs | Ūdens sporta veidi (ūdenspolo priekšsacīkstes, daiļlēkšana, mākslas peldēšana) |
5 000 | |
Leburžē kāpšanas centrs | Kāpšanas sports | 5 000 | Pagaidu norises vieta |
Arena Paris Nord | Bokss (priekšsacīkstes, ceturtdaļfināli) | 6 000 | Esoša būve |
Modernā pieccīņa (paukošanas kārta) |
Parīzes centra zona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
---|---|---|---|
Parc des Princes | Futbols (grupu turnīrs un fināli) |
48 583 | Esoša būve |
Rolāna Garosa stadions | Teniss | 36 000 (15 000 + 12 000 + 9 000) | |
Bokss (fināli) | |||
Paris Expo Porte de Versailles | Volejbols | 18 000 (12 000 + 12 000) | |
Galda teniss | |||
Rokasbumba (priekšsacīkstes) | |||
Svarcelšana | |||
Bercy Arena | Sporta vingrošana un batuts | 15 000 | |
Basketbols (fināli) | |||
Grand Palais | Paukošana | 8 000 | |
Tekvondo | |||
Konkordijas laukums | Basketbols (3x3) | 30 000 | Pagaidu norises vieta |
Breiks | |||
BMX frīstails | |||
Skeitbordings | |||
Hôtel de Ville | Vieglatlētika (maratona starts) | 1 500 | |
Aleksandra III tilts | Maratonpeldēšana | ||
Triatlons | |||
Riteņbraukšana (individuālā brauciena finišs) | |||
Trokadero (Jēnas tilts) | Vieglatlētika (soļošana) | 13 000 (3 000 sēdvietas) | |
Riteņbraukšana (grupas brauciens) | |||
Eifeļa torņa stadions (Marsa lauki) | Pludmales volejbols | 12 000 | |
Grand Palais Éphémère | Džudo | 9 000 | |
Cīņas sports | |||
Invalīdu nams | Loka šaušana | 8 000 | |
Vieglatlētika (maratona finišs) | |||
Riteņbraukšana (individuālā brauciena starts) |
Versaļas zona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
---|---|---|---|
Versaļas pils dārzi | Jāšana | 80 000 (22 000 + 58 000) |
Pagaidu norises vieta |
Modernā pieccīņa | |||
Le Golf National | Golfs | 35 000 | Esoša būve |
Elankūras kalns | Kalnu riteņbraukšana | 25 000 | |
Vélodrome de Saint-Quentin-en-Yvelines | Treka riteņbraukšana | 5 000 | |
BMX riteņbraukšana | 5 000 |
Attālās norises vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
---|---|---|---|
Pjēra Moruā stadions, Lille | Basketbols (grupu turnīrs) | 26 000 | Esoša būve |
Rokasbumba (fināli) | |||
Ildefransas olimpiskais laivu sporta centrs, Vērsirmarna | Airēšana | 22 000 | |
Smaiļošana un kanoe airēšana | |||
Stade Vélodrome, Marseļa | Futbols (grupu turnīrs, ceturtdaļfināli, pusfināli) |
67 394 | |
Parc Olympique Lyonnais, Liona | Futbols (grupu turnīrs, ceturtdaļfināli, pusfināli, spēle par bronzu sievietēm) |
59 186 | |
Matmut Atlantique, Bordo | Futbols (grupu turnīrs, ceturtdaļfināli) |
42 115 | |
Žofruā Gišāra stadions, Sentetjēna | Futbols (grupu turnīrs) |
41 965 | |
Allianz Riviera, Nica | Futbols (grupu turnīrs) |
35 624 | |
Stade de la Beaujoire, Nante | Futbols (grupu turnīrs, ceturtdaļfināli, spēle par bronzu vīriešiem) |
35 322 | |
Roucas-Blanc jahtu piestātne, Marseļa | Burāšana | 5 000 | |
Teahupoo, Taiti | Sērfings | 5 000 | |
Nacionālais šaušanas centrs, Šatorū | Šaušana | 3 000 |
Citas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Pasākumu veidi | Ietilpība | Statuss |
---|---|---|---|
Trokadero dārzi un Sēna | Atklāšanas ceremonija | 330 000 (30 000 + 300 000) |
Pagaidu norises vieta |
L'Île-Saint-Denis | Olimpiskais ciemats | 18 000 | Paplašināta |
Aranui 5 | Sērfinga olimpiskais ciemats | 256 | Esoša būve |
Parc de l'Aire des Vents, Diņī | Mediju ciemats | N/A | Pagaidu norises vieta |
Le Bourget Exhibition Centre and Media Village, Leburžē | Starptautiskais apraides centrs | 15 000 | Esoša būve |
Parīzes kongresu centrs | Galvenais preses centrs | N/A | |
Polygone de Vincennes | Riteņbraukšanas treniņu vieta |
Medaļu kopvērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]* Mājinieki ( Francija)
Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | ASV | 40 | 44 | 42 | 126 |
2 | Ķīna | 40 | 27 | 24 | 91 |
3 | Japāna | 20 | 12 | 13 | 45 |
4 | Austrālija | 18 | 19 | 16 | 53 |
5 | Francija* | 16 | 26 | 22 | 64 |
6 | Nīderlande | 15 | 7 | 12 | 34 |
7 | Lielbritānija | 14 | 22 | 29 | 65 |
8 | Dienvidkoreja | 13 | 9 | 10 | 32 |
9 | Itālija | 12 | 13 | 15 | 40 |
10 | Vācija | 12 | 13 | 8 | 33 |
11–91 | Pārējās valstis | 129 | 138 | 194 | 461 |
Kopā | 329 | 330 | 385 | 1044 |
Kalendārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AC | Atklāšanas ceremonija | ● | Sacensības | 1 | Zelta medaļu izcīņa | NC | Noslēguma ceremonija | Startē Latvijas sportisti |
Sporta veids / disciplīna ↓ | Jūlijs | Augusts | Notikumu skaits | ||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
24. Tre |
25. Cet |
26. Pie |
27. Ses |
28. Svē |
29. Pir |
30. Otr |
31. Tre |
1. Cet |
2. Pie |
3. Ses |
4. Svē |
5. Pir |
6. Otr |
7. Tre |
8. Cet |
9. Pie |
10. Ses |
11. Svē | |||
Ceremonijas | AC | NC | N/A | ||||||||||||||||||
Airēšana | ● | ● | ● | ● | 2 | 4 | 4 | 4 | 14 | ||||||||||||
Badmintons | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 1 | 2 | 5 | ||||||||||
Basketbols | Basketbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||
3×3 basketbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 2 | 2 | |||||||||||||
Bokss | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 2 | 2 | 4 | 4 | 13 | ||||||
Breiks | 1 | 1 | 2 | ||||||||||||||||||
Burāšana | ● | ● | ● | ● | ● | 4 | ● | ● | ● | 2 | 2 | 2 | 10 | ||||||||
Cīņas sports | ● | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 18 | |||||||||||||
Džudo | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 1 | 15 | ||||||||||||
Futbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | |||||||
Galda teniss | ● | ● | ● | 1 | ● | ● | ● | 1 | 1 | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 5 | |||||
Golfs | ● | ● | ● | 1 | ● | ● | ● | 1 | 2 | ||||||||||||
Jāšana | |||||||||||||||||||||
Iejāde | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||||||||||||||
Konkūrs | ● | 1 | ● | 1 | 2 | ||||||||||||||||
Trīscīņa | ● | ● | 2 | 2 | |||||||||||||||||
Kāpšanas sports | ● | ● | 1 | 1 | 1 | 1 | 4 | ||||||||||||||
Lauka hokejs | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||||
Loka šaušana | ● | 1 | 1 | ● | ● | ● | 1 | 1 | 1 | 5 | |||||||||||
Modernā pieccīņa | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||||||||||||||
Paukošana | 2 | 2 | 2 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 12 | |||||||||||
Regbijs-7 | ● | ● | 1 | ● | ● | 1 | 2 | ||||||||||||||
Riteņbraukšana | BMX | ● | 2 | 2 | |||||||||||||||||
BMX frīstails | ● | 2 | 2 | ||||||||||||||||||
Kalnu riteņbraukšana | 1 | 1 | 2 | ||||||||||||||||||
Šosejas riteņbraukšana | 2 | 1 | 1 | 4 | |||||||||||||||||
Treka riteņbraukšana | 1 | 1 | 2 | 2 | 2 | 1 | 3 | 12 | |||||||||||||
Rokasbumba | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||
Sērfings | ● | ● | ● | ● | 2 | 2 | |||||||||||||||
Skeitbordings | 1 | 1 | 1 | 1 | 4 | ||||||||||||||||
Smaiļošana un kanoe airēšana | Slaloms | ● | 1 | 1 | ● | 1 | 1 | ● | ● | ● | 2 | 6 | |||||||||
Sprints | ● | ● | 3 | 4 | 3 | 10 | |||||||||||||||
Svarcelšana | 2 | 2 | 2 | 3 | 1 | 10 | |||||||||||||||
Šaušana | 1 | 2 | 2 | 2 | 1 | 1 | 1 | 2 | 1 | 2 | 15 | ||||||||||
Tekvondo | 2 | 2 | 2 | 2 | 8 | ||||||||||||||||
Teniss | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 2 | 2 | 5 | |||||||||||
Triatlons | 2 | 1 | 3 | ||||||||||||||||||
Ūdens sporta veidi | Daiļlēkšana | 1 | 1 | 1 | 1 | ● | 1 | ● | 1 | 1 | 1 | 8 | |||||||||
Mākslas peldēšana | ● | ● | 1 | ● | 1 | 2 | |||||||||||||||
Maratonpeldēšana | 1 | 1 | 2 | ||||||||||||||||||
Peldēšana | 4 | 3 | 5 | 3 | 5 | 4 | 3 | 4 | 4 | 35 | |||||||||||
Ūdenspolo | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||
Vieglatlētika | 2 | 1 | 5 | 3 | 4 | 5 | 5 | 5 | 8 | 9 | 1 | 48 | |||||||||
Vingrošana | Batuts | 2 | 2 | ||||||||||||||||||
Mākslas vingrošana | ● | 1 | 1 | 2 | |||||||||||||||||
Sporta vingrošana | ● | ● | 1 | 1 | 1 | 1 | 3 | 3 | 4 | 14 | |||||||||||
Volejbols | Pludmales volejbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||
Volejbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||
Notikumu skaits (pa dienām) | 13 | 13 | 19 | 11 | 18 | 16 | 25 | 29 | 20 | 18 | 15 | 21 | 25 | 34 | 39 | 13 | 329 | ||||
Notikumu skaits (kopā) | 13 | 26 | 45 | 56 | 74 | 90 | 115 | 144 | 164 | 182 | 197 | 218 | 243 | 277 | 316 | 329 | |||||
Sporta veids / disciplīna ↑ | |||||||||||||||||||||
24. Tre |
25. Cet |
26. Pie |
27. Ses |
28. Svē |
29. Pir |
30. Otr |
31. Tre |
1. Cet |
2. Pie |
3. Ses |
4. Svē |
5. Pir |
6. Otr |
7. Tre |
8. Cet |
9. Pie |
10. Ses |
11. Svē |
Notikumu skaits | ||
Jūlijs | Augusts |
Dalībnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spēlēs piedalījās 204 nacionālās olimpiskās komitejas, individuāli neitrālie sportisti un bēgļu olimpiskā komanda. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apturēja Krievijas un Baltkrievijas olimpisko komiteju dalību. Tā vietā atsevišķi Krievijas un Baltkrievijas sportisti var piedalīties kā "individuālie neitrāli sportisti" bez valsts simbolu eksponēšanas, ja vien viņi "aktīvi" nav atbalstījuši karu un nav saistīti ar šo valstu spēka struktūrām.[5] Atsevišķi neitrāli sportisti jāapstiprina katra sporta veida starptautiskajai federācijai un pēc tam SOK komisijai. Kā individuālie sportisti viņi nevar piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.[6] Neitrālo sportistu atbilstībai tika izveidots izpētes panelis, radīts atsevišķs karogs un himna, kā arī nolemts, ka medaļas netiks summētas valstu medaļu ieskaitē.[7]
- Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās nacionālās olimpiskās komitejas.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nick Butler. «Paris 2024 to start week earlier than planned after IOC approve date change». insidethegames.biz, 2018. gada 7. februāris. Skatīts: 2018. gada 7. februāris.
- ↑ «Parīzes Olimpiskajās spēlēs 2024. gadā iekļauti četri jauni sporta veidi». www.olimpiade.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. augustā. Skatīts: 2021. gada 22. augustā.
- ↑ «Sērfotāji Parīzes olimpiskajās spēlēs sacentīsies zemeslodes otrā pusē - Taiti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-13.
- ↑ «Sites». olympics.com (franču). Skatīts: 2024. gada 23. jūlijā.
- ↑ «Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļauj piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā». lsm.lv. 2023. gada 8. decembris. Skatīts: 2024. gada 22. jūlijā.
- ↑ «Krievijas un Baltkrievijas atlēti nepiedalīsies Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā». lsm.lv. 2024. gada 19. marts. Skatīts: 2024. gada 22. jūlijā.
- ↑ «Rada neitrālo sportistu karogu, himnu un izpētes paneli, lēš 58 atlētu kvalificēšanos». sportacentrs.com. 2024. gada 19. marts. Skatīts: 2024. gada 22. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)
Šis ar olimpiskajām spēlēm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|