Alvoranas jūra
| Alvoranas jūra | |
|---|---|
 | |
  Alvoranas jūra  Alvoranas jūra  Alvoranas jūra | |
| Koordinātas | 36°N 3°W / 36°N 3°WKoordinātas: 36°N 3°W / 36°N 3°W |
| Okeāns | Atlantijas okeāns |
| Garums | 350 km |
| Platums | 200 km |
| Vid. dziļums | 445 m |
| Maks. dziļums | 1500 m |
| Valstis un teritorijas |
 Alžīrija Gibraltārs Maroka Spānija |
| Lielākās pilsētas |
Almerija (Spānija) Malaga (Spānija) Melilja (Spānija) Seūta (Spānija) Tetuāna (Marika) |
 Alvoranas jūra Vikikrātuvē | |
Alvoranas jūra (spāņu: Mar de Alborán, angļu: Alboran Sea, arābu: بحر البوران , Bahr al Būrān) ir Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalojot Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus. Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu.
Jūras centrālajā daļā atrodas nelielā Spānijai piederošā Alvoranas sala, kas devusi jūrai tās nosaukumu. Jūras krasti kalnaini; nereti jūru ielencošās kalnu grēdas tiek dēvētas par «Gibraltāra arku».
Pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
Straumes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alvoranas jūras virsējais ūdens slānis plūst austrumu virzienā, nesot Atlantijas okeāna mazāk sāļos un salīdzinoši vēsākos ūdeņus uz Vidusjūras austrumu daļu. Savukārt dziļākie jūras slāņi plūst pretējā virzienā — uz rietumiem, nesot sāļāko Vidusjūras ūdeni uz Atlantijas okeānu. Bieži Alvoranas jūrā vērojamas arī virpuļveida straumes, kas rodas abiem šiem slāņiem sajaucoties.
Bioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alvoranas jūra kalpo par pārejas zonu starp vēsāko un ar barības vielām bagātāko Atlantijas okeānu un siltāko, sāļāko un ar barības vielām nabadzīgāko Vidusjūru. Šeit sastopamas gan Atlantijas okeāna, gan Vidusjūras sugas.
Alvoranas jūrā dzīvo lielākā cūkdelfīnu populācija Vidusjūras rietumu daļā. Šeit dzīvo arī citi vaļveidīgie, jūras bruņurupuči. Jūrā notiek komerciālā zveja — tiek zvejotas sardīnes un zobenzivis.
Arī jūras piekrastes kalni ir pārejas zona starp Vidusjūras un Atlantijas biotopiem. Atlantijas okeāna ietekmē klimata svārstības šeit nav bijušas tik krasas, tāpēc Spānijas un Marokas kalnos izdzīvojušas tādas dzīvnieku sugas, kas citur Vidusjūra spiekrastē ir izmirušas.
Lielās bioloģiskās nozīmības dēļ Alvoranas jūrā nodibināta jūras aizsargājamā teritorija.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alvoranas jūra.- Alvoranas jūras bioloģiskā izpēte (angliski)
| |||||||||||||||||||||||||||||||
