Albrehts fon Vallenšteins

Albrehts fon Vallenšteins
Albrecht Wallenstein (vācu) Albrecht z Valdštejna (čehu)
Albrehts fon Vallenšteins (Antonīsa van Deika darbs)
Personīgā informācija
Dzimis	1583. gada 24. septembrī Heržmanice, Bohēmija (tagad Čehija)
Miris	1634. gada 25. februārī (50 gadi) Heba, Bohēmija (tagad Čehija)
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe	ģenerālisimuss
Dienesta laiks	1604—1634
Valsts	Svētā Romas impērija Katoļu līga (1609)
Vienība	Hābsburgu armija
Kaujas darbība	Trīsdesmitgadu karš

Albrehts Vencels Eisēbijs fon Vallenšteins (vācu: Wallenstein; Albrecht Wenzel Eusebius von Waldstein, čehu: Albrecht Václav Eusebius z Valdštejna; dzimis 1583. gada 24. septembrī, miris 1634. gada 25. februārī) bija Bohēmijas politiķis un karavīrs, kurš Trīsdesmitgadu kara laikā kļuva par vienu no galvenajiem Hābsburgu armijas komandieriem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1583. gadā nabadzīgā, bet dižciltīgā čehu protestantu ģimenē. Divpadsmit gadu vecumā kļuva par bāreni. Mācījās skolā Zlotorijā un Altdorfas, Boloņas, Padujas un Olomoucas universitātēs. Iestājās Rūdolfa II karaspēkā Ungārijā un no 1604. līdz 1606. gadam piedalījās cīņās pret osmaņiem. 1606. gadā no protestantisma pārgāja katolismā. Ieguva lielus īpašumus, divreiz izdevīgi apprecoties.

Izceļoties Trīsdesmitgadu karam, Vallenšteins nostājās Hābsburgu un katolisma pusē. Iesākumā cīnījās Morāvijā. Pēc Baltā Kalna kaujas 1620. gadā Vallenšteins ieguva jaunus īpašumus, kuri tika konfiscēti protestantiem, un konsolidēja tos Bohēmijas ziemeļos - Frīdlandes hercogistē ar centru Jičīnā. Pēc Ferdinanda II kļūšanas par imperatoru 1619. gadā, Vallenšteins ierosināja iesaistīties cīņa pret protestantiem, par to prasot "tikai" ieņēmumus no karadarbības (resp. laupīšanas). Vallenšteins guva vairākas uzvaras karā (Desavas kauja 1626. gadā, Volgastas kauja 1628. gadā).

Baidoties no Vallenšteina ietekmes un varas palielināšanās, Ferdinands II 1630. gadā atcēla Vallenšteinu no amata. Vallenšteins atgriezās savā rezidencē Jičīnā. Tomēr, kad cīņās protestantu pusē iesaistījās Zviedrija un 1631. gadā smagi sakāva katoļus Breitenfeldas kaujā, imperators atkal atsauca Vallenšteinu palīgā. Vallenšteins ātri savāca armiju un uzvarēja zviedrus Alte Vestes kaujā 1632. gada vasarā. Kaut arī izšķirošajā Licenes kaujā zviedri guva uzvaru, kaujā krita viens no protestantu līderiem - Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.

1633. gada laikā Vallenšteins sāka ieņemt mērenāku nostāju pret protestantiem, un, iespējams, veda slepenas sarunas ar viņiem. 1633. gada decembrī Vallenšteins ar savu armiju apmetās Plzeņas apkārtnē. 1634. gada 24. janvārī ķeizars parakstīja slepenu patentu par Vallenšteina atcelšanu no amata, bet 18. februārī Prāgā tika publicēts atklāts ķeizara patents, kas apsūdzēja Vallenšteinu valsts nodevībā. Vallenšteins ar pārsimt vīriem devās uz Hebas pilsētu, cerot satikt zviedru amatpersonas. 1634. gada 25. februārī Hebā Vallenšteinu līdz ar viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem nogalināja viņa armijas īru un skotu karavīri. Ir dažādi viedokļi par ķeizara tiešu vai netiešu iesaistīšanos Vallenšteina slepkavībā. Apglabāts Mnihovo Hradištē.

Piemiņa

Prāgā saglabājusies Vallenšteina pils, kur tagad atrodas Čehijas parlamenta senāts. Frīdrihs Šillers uzrakstīja lugu triloģiju "Vallenšteins".

1978. gadā tika uzņemta četrsēriju filma "Vallenšteins".

2002. gadā tika izlaista Vallenšteina vārdā nosaukta stratēģiski-ekonomiska galda spēle. 2019. gadā Vācijas grupa dArtagnan izlaida Vallenšteinam veltītu dziesmu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albrehts fon Vallenšteins.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)