Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)

Vikipēdijas lapa
Aleksandra Fjodorovna
Александра Фёдоровна
Krievijas imperatore konsorte
1894. gada 26. novembris — 1917. gada 15. marts
Dzimusi 1872. gada 6. jūnijā
Darmštate, Vācijas Impērija
(Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Mirusi 1918. gada 17. jūlijā (46 gadu vecumā)
Ipatjeva nams, Jekaterinburga, KPFSR
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāta Pētera - Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Dzīvesbiedrs Nikolajs II
Bērni Olga Nikolajevna, Tatjana Nikolajevna, Marija Nikolajevna, Anastasija Nikolajevna, Aleksejs Nikolajevičs
Dinastija Hesenes-Darmštates dinastija
Tēvs Ludvigs IV
Māte Lielbritānijas Alise
Reliģija luterānisms, pēc laulībām pareizticība

Imperatore Aleksandra Fjodorovna (krievu: Императрица Александра Фёдоровна; dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina (vācu: Victoria Alix Helena Louise Beatrice von Hessen und bei Rhein) 1872. gada 6. jūnijā, mirusi 1918. gada 17. jūlijā) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara[1] Nikolaja II sieva. Kopā ar ģimeni nogalināta 1918. gada 17. jūlijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Hesenes lielhercoga ģimenē. Lielbritānijas karalienes Viktorijas mazmeita. 1884. gadā pirmoreiz satikās ar Krievijas troņmantinieku, nākamo ķeizaru Nikolaju II. Kaut arī ģimenes sākumā pretojās, pēc tēva Aleksandra III nāves 1894. gada 20. oktobrī novembrī pāris apprecējās. 1896. gada 14. maijā Kremlī notika Nikolaja II un Aleksandras Fjodorovnas kronēšanas ceremonija. Kronēšanas tautas svētku laikā 1896. gada 18. maijā Hodinkas laukā pie Maskavas pūļa spiešanās rezultātā gāja bojā vairāk nekā 1300 cilvēku.

Viņu četri pirmie bērni bija meitenes, bet 1904. gadā piedzima troņmantinieks Aleksejs Nikolajevičs. Tomēr caur māti zēnam bija iedzimusi hemofilija. Cenšoties ārstēt Alekseju, galmam tika pietuvināts mūks Grigorijs Rasputins.

Pēc Februāra revolūcijas viņu kopā ar ģimeni arestēja un augustā izsūtīja uz Toboļsku, 1918. gada 17. jūlijā kopā ar ģimeni nošauta Jekaterinburgas Ipatjeva namā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 962. sleja.