Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)
Aleksandra Fjodorovna Александра Фёдоровна | |
---|---|
Krievijas imperatore konsorte | |
1894. gada 26. novembris — 1917. gada 15. marts | |
Dzimusi |
1872. gada 6. jūnijā Darmštate, Vācijas Impērija (Hesene, Vācija) |
Mirusi |
1918. gada 17. jūlijā (46 gadu vecumā) Ipatjeva nams, Jekaterinburga, KPFSR ( Krievija) |
Apglabāta | Pētera - Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Krievija |
Dzīvesbiedrs | Nikolajs II |
Bērni | Olga Nikolajevna, Tatjana Nikolajevna, Marija Nikolajevna, Anastasija Nikolajevna, Aleksejs Nikolajevičs |
Dinastija | Hesenes-Darmštates dinastija |
Tēvs | Ludvigs IV |
Māte | Lielbritānijas Alise |
Reliģija | luterānisms, pēc laulībām pareizticība |
Imperatore Aleksandra Fjodorovna (krievu: Императрица Александра Фёдоровна; dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina (vācu: Victoria Alix Helena Louise Beatrice von Hessen und bei Rhein) 1872. gada 6. jūnijā, mirusi 1918. gada 17. jūlijā) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara[1] Nikolaja II sieva. Kopā ar ģimeni nogalināta 1918. gada 17. jūlijā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi Hesenes lielhercoga ģimenē. Lielbritānijas karalienes Viktorijas mazmeita. 1884. gadā pirmoreiz satikās ar Krievijas troņmantinieku, nākamo ķeizaru Nikolaju II. Kaut arī ģimenes sākumā pretojās, pēc tēva Aleksandra III nāves 1894. gada 20. oktobrī novembrī pāris apprecējās. 1896. gada 14. maijā Kremlī notika Nikolaja II un Aleksandras Fjodorovnas kronēšanas ceremonija. Kronēšanas tautas svētku laikā 1896. gada 18. maijā Hodinkas laukā pie Maskavas pūļa spiešanās rezultātā gāja bojā vairāk nekā 1300 cilvēku.
Viņu četri pirmie bērni bija meitenes, bet 1904. gadā piedzima troņmantinieks Aleksejs Nikolajevičs. Tomēr caur māti zēnam bija iedzimusi hemofilija. Cenšoties ārstēt Alekseju, galmam tika pietuvināts mūks Grigorijs Rasputins.
Pēc Februāra revolūcijas viņu kopā ar ģimeni arestēja un augustā izsūtīja uz Toboļsku, 1918. gada 17. jūlijā kopā ar ģimeni nošauta Jekaterinburgas Ipatjeva namā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra Fjodorovna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 962. sleja.
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|