Aleksandrs Kosmatovs
| ||||||||||||
|
Aleksandrs Kosmatovs (krievu: Александр Васильевич Косматов, 1879-1938) bija Krievijas impērijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks. Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandiera pienākumu izpildītājs 1918. gada 18. — 25. jūlijā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1879. gada 2. decembrī tagadējā Penzas apgabala Verhņijlomovas (Верхний Ломов) ciemā Krievijā. Mācījās Penzas mērnieku skolā un Militārās topogrāfijas skolā (1898-1900), kuru beidza kā podporučiks. Dienēja Krievijas impērijas Izmailas pulkā (1900-1901), piedalījās Krievijas impērijas Ziemeļrietumu pierobežas teritoriju topogrāfiskajā uzmērīšanā (1901-1905). Piedalījās krievu-japāņu karā (1904-1905), veica Mandžūrijas (1906-1907) un Krievijas impērijas Dienvidrietumu pierobežas teritoriju topogrāfisko uzmērīšanu (1907-1908). Studēja Nikolaja kara akadēmijā (1908-1911). Kapteiņa pakāpē dienēja 130. Hersonas kājnieku pulkā (1911-1913), bija Turkestānas kara apgabala štāba adjutanta palīgs (1913-1915). Pirmā pasaules kara laikā Aleksandrs Kosmatovs dienēja 6. Sibīrijas armijas korpusa (1915) un 7. Sibīrijas armijas korpusa štābā (1916), bija Krievijas impērijas 12. armijas štāba ģenerālkvartīrmeistera (генерал квартирмейстер) nodaļas vecākais adjutants apakšpulkveža (1916) un pulkveža (1917) pakāpē.
1918. gada maijā Kosmatovu iecēla par Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieku. Pēc tam, kad Jukumu Vācieti 18. jūlijā iecēla par Austrumu frontes pavēlnieku, Kosmatovs līdz 25. jūlijam bija arī latviešu strēlnieku divīzijas komandiera pienākumu izpildītājs. 1918. gada augustā Kosmatovu pārcēla uz Saratovu, kur viņš nesekmīgi organizēja Sarkanās armijas uzbrukumu Turkestānas virzienā. Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā 1918. gada decembrī viņu iecēla par Padomju Latvijas armijas grupas štāba priekšnieku, no 1919. gada janvāra līdz maijam Kosmatovs darbojās LSPR kara komisariātā. Pēc sakāves pie Rīgas 1918. gada 18. jūlijā viņu īslaicīgi iecēla par latviešu strēlnieku divīzijas komandieri, vēlāk par 15. un 16. armijas grupas komandieri, Daugavpils nocietinātā rajona štāba priekšnieku. 1919. gada oktobrī tika pārcelts uz Vidusāziju, kur bija Turkestānas kara komisāra palīgs, no 1920. gada marta Turkestānas robežsardzes divīzijas priekšnieks.[1]
1921. gadā bija Padomju Krievijas militārais atašejs Latvijas Republikā, pēc tam vadīja militārās izlūkošanas nodaļu (1921-1923). No 1927. gada atradās rezervē, no 1932. gada strādāja par militāro pasniedzēju Ģeodēzijas institūtā, Maskavas Valsts universitātē un militārajā izlūkošanā.
Lielā terora laikā 1937. gada jūlijā atvaļināts no Sarkanās armijas, 1938. gadā nošauts.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Косматов Александр Васильевич
- ↑ «Ворошень Андрей Петрович. Выстрелы в спину». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. martā. Skatīts: 2013. gada 15. janvārī.