Cēlies no Meijendorfu dzimtas. Dzimis Bādenbādenē 1869. gada 10. aprīlī kā jaunākais dēls Mazstraupes muižas īpašnieka un diplomāta Fēliksa fon Meijendorfa (1834-1871) četru dēlu ģimenē. Pēc tēva nāves dzīvoja Veimārā, kur līdz 1888. gadam mācījās ģimnāzijā.
Studēja Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē, 1893. gadā sāka strādāt par juristu valsts dienestā. No 1896. līdz 1897. gadam bija Rīgas apriņķa tiesas asesors. Pēc tam pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, darbojās Iekšlietu ministrijā, strādāja par privātdocentu Pēterburgas Universitātes Baltijas tiesību katedrā.
1905. gada revolūcijas laikā piedalījās 17. oktobra savienības dibināšanā. 1907. gadā ievēlēts III Krievijas Impērijas Valsts Domē (1907—1912), bija Valsts Domes priekšsēdētāja biedrs (1907—1909). Krievijas Impērijas Ceturtās Valsts domes deputāts (1912—1917). 1917. gadā ievēlēts Krievijas Satversmes sapulcē.[1]Krievijas Republikas Pagaidu valdības pārstāvis 1917. gada Stokholmas miera konferencē.
1918. gadā atgriezās Mazstraupes muižā, bet Latvijas brīvības cīņu laikā emigrēja uz Lielbritāniju, kur bija mācībspēks Londonas ekonomiskajā skolā (London School of Economics). 1927. gadā pieņēma Latvijas pilsonību, tomēr pēc pensionēšanās dzīvoja Monrepos pilī Viborgā (1934—1939), bet Ziemas kara sākumā atkal atgriezās Anglijā.
.svg){kind=small}
