Kārlis Ozoliņš (jurists)
- Šis raksts ir par juristu. Par citām jēdziena Kārlis Ozoliņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārlis Ozoliņš | |
---|---|
Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs | |
Amatā 1931 — 1933 | |
| |
Dzimšanas dati |
1866. gada 22. septembrī Veselauskas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1933. gada 23. novembrī (67 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Konstitucionāli demokrātiskā partija |
Tēvs | Jēkabs |
Māte | Anna |
Bērni | Anna, Marija, Maija, Jēkabs |
Profesija | advokāts, deputāts |
Augstskola | Maskavas Universitāte |
Kārlis Ozoliņš (dzimis 1866. gada 22. septembris [v.s. 10. septembrī], miris 1933. gada 23. novembrī) bija latviešu advokāts, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas. Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1931–1933).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1866. gada 22. septembrī Veselavas pagasta "Lejas Pintuļos" lauksaimnieka Jēkaba un Annas Ozoliņu ģimenē.[1] Studējis Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1890. gadā sācis strādāt Rīgā par zvērināta advokāta palīgu, vēlāk par zvērinātu advokātu.
1906. gadā ievēlēts Krievijas Impērijas Valsts domē.[2][3] 1918. gada 19. decembrī iecelts par Latvijas Senāta senatoru. No 1919. gada 2. oktobra Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētājs. Bijis runasvīrs Rīgas Latviešu biedrībā.
Miris 1933. gada 23. novembrī Rīgā. Gandrīz visa viņa ģimene tika iznīcināta padomju represijās. Kopā ar vīru, komponistu Volfgangu Dārziņu emigrēt paspēja vienīgi Anna Dārziņa (1911 Rīgā—1998, Sietla, ASV).[4][5]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. šķiru.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Raunas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1866. gads. - Nr.341
- ↑ Боиович М. М. Члены Государственной думы (Портреты и биографии). Первый созыв. М, 1906. С. 166.
- ↑ Государственная дума Российской империи: 1906—1917. Б. Ю. Иванов, А. А. Комзолова, И. С. Ряховская. Москва. РОССПЭН. 2008. С. 425.[novecojusi saite]
- ↑ «Senatori. Latvijas Senāts. 1918-1940». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. novembrī. Skatīts: 2016. gada 26. decembrī.
- ↑ «Kopdarbība - 1933.10.12.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 26. decembrī.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Miķelis Gobiņš |
Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs 1931. gada 13. februāris — 1933. gada 23. novembris |
Pēctecis: Kristaps Valters |
|
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |