Aleksandrs fon Midendorfs

Aleksandrs fon Midendorfs; Alexander Theodor von Middendorff; Александр Федорович Миддендорф
Aleksandrs fon Midendorfs ap 1880. gadu
Personīgā informācija
Dzimis	1815. gada 18. augustā ; Pēterburga, Krievijas Impērija (tagad Krievija)
Miris	1894. gada 28. janvārī (78 gadi);
Tautība	vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātniskā darbība

Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander Theodor von Middendorff, krievu: Александр Федорович Миддендорф; 1815−1894) bija vācbaltiešu zinātnieks, Sibīrijas pētnieks un ierēdnis (slepenpadomnieks, 1873). Rūjienas lauksaimniecības biedrības (Rujensche Landwirtschaftlische Verein) dibinātājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1815. gada 18. (6. pēc VS) augustā Pēterburgā skolotāja Teodora Johana fon Midendorfa (1776—1856) un igauņu zemnieka meitas Sofijas Johansones (1782—1868) ģimenē kā ārlaulības bērns. Bērnību pavadīja Poraferes muižā (Pööravere, tagad Pehja-Pernumā pagasts). Mācījās Tallinas un Pēterburgas skolās. No 1832. līdz 1837. gadam studēja medicīnu Tērbatas Universitātē, tad zooloģiju Berlīnē, Erlangenā, Breslavā un Vīnē (1837—1838). 1839. gadā viņu ievēlēja par Kijivas Universitātes zooloģijas profesoru un 1840. gadā Midendorfs piedalījās Kārļa Ernesta fon Bēra vadītajā ekspedīcijā līdz Kolas pussalai. No 1842. līdz 1845. gadam viņš vadīja ekspedīciju uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem. 1845. gadā piedalījās Krievijas Ģeogrāfiskās biedrības dibināšanā. 1852. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekli. Pēc tēva nāves Midendorfs 1857. gadā mantoja viņa Vidzemes guberņas muižas (Pörrafer, Hellenorm, Samhof) un 1860. gadā viņu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā. No 1862. līdz 1882. gadam bija Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās biedrības prezidents.

1868. gadā Midendorfs devās ekspedīcijās uz Barabas stepi Rietumsibīrijas dienvidos un 1870. gadā viņš pētīja Barenca jūras hidrometeoroloģiju. 1878. gadā viņu nosūtīja zinātniski izpētīt Fergānas ieleju nesen anektētajā Krievijas Turkestānā, bet 1883. gadā nosūtīja inspicēt lopkopību Krievijas ziemeļu guberņās, taču šo ceļojumu viņš pārtrauca veselības problēmu dēļ.

Miris 1894. gada 28.(16.) janvārī Helenurmes muižā, apbedīts dzimtas kapos.^[1]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Midendorfa vārdā nosaukts Taimiras pussalas līcis un Novaja Zemļas rags, kā arī 17 dzīvnieku un 10 augu sugu.

Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bericht über die ornithologischen Ergebnisse der naturhist. Reisen in Lappland während d. Sommers 1840 (Baer und Helmersen. Beiträge z. Kenntniss des Russischen Reiches, Bd. VIII);
Reise in den äussersten Norden und Osten Sibiriens während der Jahre 1843 und 1844 mit Allerhöchster Genehmigung auf der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften zu St. Petersburg ausgeführt und in Verbindung mit vielen Gelehrten. Hrsg. von A. Th. von Middendorff. St.-Petersbourg: Mémoires de l’Academie des Sciences, 1847.
- 1. Bd.
  - Theil 1: Einleitung, Klimatologie, Geognosie, Botanik. 1848
  - Theil 2: Botanik. 1856
- 2. Bd.: Zoologie
  - Theil 1: Wirbellose Tiere Digitalisat
  - Theil 2, Lfg. 1.: Wirbeltiere: Säugethiere, Vögel und Amphibien
- 3. Bd.
  - Theil 1: Über die Sprache der Jakuten. Otto von Böhtlingk. 1851.
  - Theil 2: Jakutisch-deutsches Wörterbuch. Otto von Böhtlingk. 1851.
- 4. Bd. Uebersicht der Natur Nord- und Ostsibiriens
  - Theil 1: Einleitung, Geographie, Hydrographie, Orographie, Geognosie, Klima und Gewächse. 1867
  - Theil 2, 1. Lief.: Die Thierwelt Sibiriens. Alexander Theodor von Middendorff 1867
  - Theil 2, 2. Lief.: Die Thierwelt Sibiriens. Alexander Theodor von Middendorff 1874
  - Theil 2, 3. Lief.: Die Eingeborenen Sibiriens. Alexander Theodor von Middendorff. 1875
Миддендорф А. Ф. Путешествие на Север и Восток Сибири: Север и Восток Сибири в естественно-историческом отношении. СПб.: Типография Императорской Академии наук. — Ч. 1, отд. 1: География и гидрография. — 1860; Ч. 1, отд. 2: Орография и геогнозия. — 1861; Ч. 1, отд. 3: Климат Сибири. — 1862; Ч. 1, отд. 4: Растительность Сибири. — 1867; Ч. 2, отд. 5: Сибирская фауна. — 1869; Ч. 2, отд. 5: Сибирская фауна (окончание). Домашние и упряжные животные, повозки, суда, рыболовство и охота. — 1877; Ч. 2. отд. 6: Коренные жители Сибири. — 1878 (krieviskais tulkojums)
Einblicke in das Ferghana Thal. Mémoires de l’Academie Imperiale des Sciences de St.-Petersbourge, VII série, т. XXIX, № 1, 1881.