Alfrēds Kalniņš (biologs)
- Šis raksts ir par biologu. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Alfrēds Kalniņš (1895—1989) bija latviešu mikrobiologs. Latvijas Universitātes (no 1924) un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas docētājs (no 1940), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors (1957). Augsnes mikrobioloģijas zinātnes pamatlicējs.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1895. gada 7. janvārī Cēsīs Dāvja Kalniņa un viņa sievas Karlīnas, dzimušas Pīlaines, ģimenē. Mācījās Rīgas Pētera I reālskolā (1904—1913). Studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas un lauksaimniecības nodaļā (1913—1918), tad Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē (1920—1923). No 1926. gada 26. janvāra līdz 1927. gada 31. martam viņš papildinājās Rotamstedas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā Lielbritānijā.[2]
1936. gadā A. Kalniņu ievēlēja par Lauksaimniecības tehnoloģijas katedras privātdocentu, bet pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš sāka vadīt arī JLU Mikrobioloģijas katedru. Vācu okupācijas laikā docentu Kalniņu atcēla no amatiem un kā profesora A. Kirhenšteina līdzgaitnieku īslaicīgi apcietināja.
Pēc Otrā pasaules kara docents Kalniņš vadīja LLA Mikrobioloģijas katedras atjaunošanu, piedalījās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūta organizēšanā. Pēc Mikrobioloģijas katedras apvienošanas ar augu fizioloģijas katedru viņš no 1949. līdz 1955. gadam un no 1960. līdz 1971. gadam viņš bija apvienotās katedras vadītājs. 1962. gadā A. Kalniņš aizstāvēja bioloģijas zinātņu doktora grādu. Viņa vadībā izstrādātas un aizstāvētas 14 zinātņu kandidātu disertācijas mikrobioloģijā, augu fizioloģijā un biotehnoloģijā.
Vairākus gadus viņš lasīja lekcijas arī Bulduru dārzkopības tehnikumā un LVU Bioloģijas fakultātē.[2] Miris 1989. gada 23. augustā, apglabāts Rīgas 2. Meža kapos.[3]
Zinātniskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau studiju gados A. Kalniņš LU Rūgšanas un lauksaimniecības tehnoloģijas laboratorijā P. Delles vadībā pētīja augļu un ogu vīnu rūgšanas mikrofloru un tehnoloģiju. Vēlāk A. Kalniņš pievērsās Clostridium un Bacillus baktēriju pētījumiem, skaidrojot linu mirkšanas bioķīmiskās un mikrobioloģiskās norises. Atklāja 17 jaunas celulozes noārdītāju baktēriju sugas. Par šo pētījumu viņš saņēma Starptautiskās izglītības padomes stipendiju studijām Lielbritānijā.[2]
A. Kalniņš pētīja segraugu un raugveida organismu morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības, to līdzdalību un nozīmi rūgšanas procesā. Praktiska nozīme ir pētījumiem par lupīnas zaļmēslojuma iestrādāšanu augsnē augsnes auglības celšanas nolūkā. Pēc A. Kalniņa ierosinājuma no 1950. gadiem Latvijas Zemkopības ZPI Tīraines selekcijas un izmēģinājumu stacijā sāka ražot agara nitragīnu un citus baktēriju preparātus. Pazīstami arī viņa ekoloģiskie pētījumi par gumiņbaktēriju īpašībām (virulenci, aktivitāti, konkurences spējām) un to izplatību Latvijas augsnēs. Ilgus gadus A. Kalniņš veltījis pētījumiem par gumiņbaktēriju bakteriofāgiem un izstrādājis oriģinālas metodes fāgu izolēšanai un kultivēšanai, kā arī to daudzuma noteikšanai augsnē.[2]
Pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums (1964)[4]
- ordenis "Goda zīme" (1971)
- L. Pastēra 150. dzimšanas dienai veltītā medaļa
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ letonika.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 MIKROBIOLOĢIJAS PROFESORAM ALFRĒDAM KALNIŅAM — 120 Zinātniski praktiskā konferences “LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA 2015”, 19. — 21.02.2015. materiāli
- ↑ Cēsu Centrālā Bibliotēka[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija, 4. sēj. Rīga, 1983
|