Alfrēds Nobels

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alfrēds Nobels

Alfrēds Bernhards Nobels (zviedru: Alfred Bernhard Nobel, (izruna); dzimis 1833. gada 21. oktobrī Stokholmā, Zviedrijā, miris 1896. gada 10. decembrī Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un dinamīta izgudrotājs.

Alfrēds bija Emmanuela Nobela (1801-1872) trešais dēls. Viņš nodarbojās ar sprāgstvielu pētīšanu, īpaši ar nesen atklātā nitroglicerīna ražošanu. 1867. gadā viņš patentēja nitroglicerīna maisījumu ar porainām vielām - dinamītu.

Visbiežāk Nobela uzvārdu saista ar viņa vārdā nosaukto prēmiju - Nobela prēmiju. Par Nobela personību diskutēts daudz, jo tā bijusi spilgta un pretrunīga. Viņš bijis izcils izgudrotājs, veiksmīgs uzņēmējs, taču tāpat arī vientuļš cilvēks ar ilgām pēc literatūras.[1]

Ģimene[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Nobela tēvs Immanuels Nobels bija izgudrotājs un veidoja uzņēmumus tvaika un citu mašīnu izgatavošanai.[1]

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Nobels specializējies ķīmijā, brīvi pārvaldīja piecas valodas (zviedru, vācu, angļu, krievu, itāļu un franču). Viena no galvenajām A. Nobela interesēm bija literatūra - viņš daudz lasīja un daudz rakstīja arī pats.[1]

Ieguldījums zinātnē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfrēds Nobels attīstīja tajā laikā jau zināmās sprāgstvielu izgatavošanas metodes un pamatoja to lietošanu ieroču rūpniecībā. 1867. gadā Nobels pirmoreiz demonstrēja dinamīta iespējas. Dinamīta galvenā priekšrocība bija tāda, ka sava sastāva dēļ, tas nav tik bīstams kā nitroglicerīns, kas Eiropā savas nestabilitātes dēļ tika aizliegts. Dinamītu nespēj uzspridzināt trieciens, pat ne uguns liesmas. Tā spridzināšanai ir vajadzīgs detonators. 1867. gadā Alfrēds Nobels ieguva patentu dinamītam un tas ļāva inovatoram gūt lielus finansiālos panākumus.[1]

Nobela prēmija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Nobels mira 1896. gadā vientulībā Itālijā, taču tika apglabāts Stokholmā. Viņš norādīja, ka visa viņa bagātība ir jāievieto fondā, kura augļus katru gadu izdala tiem, kas iepriekšējā gadā cilvēkiem darījuši ko labu fizikā, ķīmijā, medicīnā un literatūrā, kā arī tam cilvēkam, kurš vislabāk darbojies tautu sadraudzības labā, armiju samazināšanā un miera kongresu rīkošanā. Tika norādīts, ka četras pirmās balvas jāpasniedz Stokholmā, taču miera prēmija - Oslo.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Ābeltiņa, A. (2008). Inovācija - XXI gadsimta fenomens. Rīga: SIA "Biznesa augstskola Turība". 70.lpp.
  2. Ābeltiņa, A. (2008). Inovācija - XXI gadsimta fenomens. Rīga: SIA "Biznesa augstskola Turība". 71.lpp.