Nobela miera prēmijas laureāti
Izskats
Nobela miera prēmiju katru gadu piešķir Norvēģijas Nobela komiteja. Prēmija tiek piešķirta par nopelniem, kas veicinājuši valstu, tautu un citu organizāciju mieru un savstarpējo sadarbību, kā arī personām, kas kādas tautas vai valsts labā īstenojušas nozīmīgus miera pasākumus. Prēmiju pasniedz kopš 1901. gada (kā pirmie to saņēma Frederiks Pasī un Anrī Dināns), tā tiek pasniegta Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 10. decembrī, kas ir arī Alfrēda Nobela nāves diena. Nobela prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja, kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no Norvēģijas Parlamenta.
Daži fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nobela miera prēmija tiek uzskatīta par visstrīdīgāko no Nobela prēmijām. Vairāki cilvēki, kas saņēmuši šo apbalvojumu, ir kritizēti par apbalvojuma piešķiršanas lietderību tieši viņiem.[1][2]
- Mohandāss Karamčands Gandijs Nobela miera prēmijai tika nominēts 5 reizes, taču tā arī nevienu reizi tā viņam netika pasniegta. Pēc Gandija slepkavības 1948. gadā Nobela komiteja gribēja piešķirt viņam šo prēmiju, taču tas nebija juridiski iespējams, jo Gandijam nebija ne mantinieku, ne arī viņš bija kādas organizācijas pārstāvis. Tāpēc komisija nolēma, ka šajā gadā miera prēmija netiks piešķirta, ar paskaidrojumu, ka "nav piemērota kandidāta starp dzīvajiem".[3]
- Dāgs Hammaršelds 1961. gadā ir viens no četriem cilvēkiem, kas šo apbalvojumu saņēmuši pēc nāves.[4] Pēc šī gadījuma Nobela komiteja mainīja statūtus, lai nākotnē mirušam cilvēkam šo apbalvojumu būtu gandrīz neiespējami saņemt.[5]
- Le Diks Tho (Lê Đức Thọ) 1973. gadā atteicās no apbalvojuma, uzskatot, ka viņš nevar to pieņemt, par iemeslu minot situāciju Vjetnamā."[6]
- Lainuss Polings ir vienīgais cilvēks, kas saņēmis 2 Nobela apbalvojumus abas reizes kā vienīgais laureāts.[7] 1954. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju ķīmijā un 1962. gadā Nobela miera prēmiju.[6]
- Šo apbalvojumu saņēmušas 18 sievietes, kas ir vairāk nekā citās Nobela prēmijas kategorijās.[8]
- Tikai 2 no laureātiem ir Nobela miera prēmiju saņēmuši vairākkārt. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja Nobela miera prēmiju saņēmusi 3 reizes (1917., 1944. un 1963. gadā). UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) Nobela miera prēmiju saņēmis 2 reizes (1954 un 1981. gadā).[6]
- Jaunākā laureāte, kas saņēmusi Nobela miera prēmiju, bija Malāla Jūsafzaja (2014), kas saņēma Nobela miera prēmiju 17 gadu vecumā.
- Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela miera prēmiju, bija Juzefs Rotblats (1995), kas saņēma Nobela miera prēmiju 87 gadu vecumā.
- Nobela miera prēmija nav pasniegta 19 reizes (tas noticis biežāk nekā ar citām Nobela prēmijām).
- Līdz 2023. gadam Nobela miera prēmija ir piešķirta 104 reizes. Tā pasniegta 141 laureātam (111 personām un 30 organizācijām).[9]
Laureāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1901—1910
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1901 | Anrī Dināns (1828—1910) |
Šveice | "Par viņa lomu, dibinot Starptautisko Sarkano Krustu".[5][10] | |
Frederiks Pasī (1822—1912) |
Francija | "Viens no galvenajiem Starpparlamentu savienības dibinātājiem, kā arī Pirmā Pasaules Miera kongresa galvenais organizators".[5][10] | ||
1902 | Elī Dikomēns (1833—1906) |
Šveice | "Starptautiskā Miera biroja (Bureau international de la paix) pirmais direktors".[5][11] | |
Šarls Albērs Gobā (1843—1914) |
"Pirmais Starpparlamentu savienības ģenerālsekretārs".[5][11] | |||
1903 | Viljams Randals Krēmers (1828—1908) |
Apvienotā Karaliste | "Starpparlamentu savienības pirmais tēvs".[5][12] | |
1904 | Starptautisko tiesību institūts | Beļģija | "Par tās centieniem neoficiālajām iestādēm formulēt starptautiskās tiesību zinātnes vispārējos principus".[5][13] | |
1905 | Berta fon Zutnere (1843—1914) |
Austroungārija | "Par miera veicināšanu un par pretkara romānu "Nost ar ieročiem!" (Die Waffen nieder!)".[5][14] | |
1906 | Teodors Rūzvelts (1858—1919) |
ASV | "Par starpniecību Krievu — japāņu kara izbeigšanā".[5][15] Viņš ir pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju. | |
1907 | Ernesto Moneta (1833—1918) |
Itālija | "Itālijas miera kustības galvenais vadītājs".[5][16] | |
Luijs Reno (1843—1918) |
Francija | "Vadošais franču starptautiskais jurists un Hāgas Šķīrējtiesas Patstāvīgais loceklis".[5][16] | ||
1908 | Klāss Pontuss Arnoldsons (1844—1916) |
Zviedrija | "Zviedrijas Miera un arbitrāžas biedrības (Svenska freds- och skiljedomsföreningen) dibinātājs".[5][17] | |
Fredriks Bajers (1837—1922) |
Dānija | "Galvenais miera advokāts Skandināvijā, apvienojot ar darbu Starpparlamentu savienībā, un arī Starptautiskā miera biroja pirmais prezidents".[5][17] | ||
1909 | Augusts Bērments (1829—1912) |
Beļģija | "Hāgas konferences pārstāvjus un vadošā figūra Starpparlamentu savienībā"[5][18] | |
Pols Anrī Benžamins d'Esturnels de Konstāns (1852—1924) |
Francija | "Par Francijas—Vācija un Francijas—Lielbritānijas diplomātisko attiecību veicināšanu un karjeru Starptautiskajā šķīrējtiesā".[5][18] | ||
1910 | Starptautiskais Miera birojs | Šveice | "Par miera saiknes attīstību un veidošanu dažādās pasaules valstīs"[19][20] |
1911—1920
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1911 | Tobiass Asers (1838—1913) |
Nīderlande | "Šķīrējtiesas loceklis, kā arī Starptautisko privāttiesību konferenču iniciators".[5][21] | |
Alfrēds Hermans Frieds (1864—1921) |
Austroungārija | "Vācijas Miera biedrības dibinātājs".[5][21] | ||
1912 | Elihu Rūts (1845—1937) |
ASV | "Par viņa lielo ieinteresētību Starptautiskajā šķīrējtiesā un viņa Pasaules tiesas plānu".[5][22] | |
1913 | Anrī Lafontēns (1854—1943) |
Beļģija | "Par darbu Starptautiskā miera biroja vadītāja amatā".[5][23] | |
1914 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1915 | ||||
1916 | ||||
1917 | Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja | Šveice | "Par organizācijas milzīgo ieguldījumu, cenšoties aizsargāt Pirmā pasaules kara karagūstekņus visās pusēs, tostarp veidojot kontaktus ar savām ģimenēm, kas bija šķirtas".[5][24] | |
1918 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1919 | Vudro Vilsons (1856—1924) |
ASV | "Par viņa nozīmīgo lomu Tautu Savienības veidošanā un darbībā".[5][25] | |
1920 | Leons Buržuā (1851—1925) |
Francija | "Par viņa ieguldījumu 1899. un 1907. Hāgas konferencēs un par viņa darbu pret Tautu Savienību, kļūstot par garīgo tēvu".[5][26] |
1921—1930
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1921 | Hjalmars Brantings (1860—1925) |
Zviedrija | "Par viņa darbu Tautas Savienības labā".[5][27] | |
Kristiāns Lange (1869—1938) |
Norvēģija | "Par viņa darbu kā Norvēģijas Nobela komitejas pirmajam sekretāram un Starpparlamentu savienības ģenerālsekretāram".[5][27] | ||
1922 | Fritjofs Nansens (1861—1930) |
Norvēģija | "Par viņa darbu, palīdzot Pirmā pasaules kara un ar to saistīto konfliktu bēgļiem".[28][29] | |
1923 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1924 | ||||
1925 | Ostins Čemberlens (1863—1937) |
Apvienotā Karaliste | "Par Lokarno līgumu izstrādi un ieviešanu".[5][30] | |
Čārlzs Doss (1865—1951) |
ASV | "Par darbu pie Dosa plānu par Vācijas reparācijām, kas tika uzskatīts par vienu no ekonomiskajiem pamatojumiem 1925. gada Lokarno līguma izveidei".[5][30] | ||
1926 | Aristids Briāns (1862—1932) |
Francija | "Par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām, kā arī par Lokarno līgumu noslēgšanu un darbību tajā".[5][31] | |
Gustavs Štrēzemanis (1878—1929) |
Vācija | |||
1927 | Ferdinands Bisons (1841—1932) |
Francija | "Par ieguldījumu Francijas un Vācijas tautu izlīguma veicināšanā".[5][32] | |
Ludvigs Kvide (1858—1941) |
Vācija | |||
1928 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1929 | Frenks Kellogs (1856—1937) |
ASV | "Par viņa darbu Kelloga-Briāna pakta izveidē".[5][33] | |
1930 | Nātans Sēderblums (1856—1937) |
Zviedrija | "Par viņa centieniem iesaistīt baznīcas darbību ne tikai ekumeniskā vienotībā, bet arī miera veicināšanā pasaulē".[5][34] |
1931—1940
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1931 | Džeina Adamsa (1860—1935) |
ASV | "Par viņas sociālo reformu darbu un Starptautiskās sieviešu līgas par mieru un brīvību vadīšanu".[5][35] | |
Nikolass Murrejs Batlers (1862—1947) |
"Par viņa darbu Kelloga-Briāna pakta izveidē un par darbu Amerikāņu miera kustībā".[5][35] | |||
1932 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1933 | Normans Endžels (1872—1967) |
Apvienotā Karaliste | "Par rakstu "Lielās ilūzijas" un par Tautu Savienības atbalstīšanu; arī ietekmīgs publicists, pedagogs, veicinot miera attīstību pasaulē".[36] | |
1934 | Artūrs Hendersons (1863—1935) |
Apvienotā Karaliste | "Par viņa darbu Tautu Savienībā, jo īpaši par viņa atbruņošanās centieniem".[5][37][38] | |
1935 | Kārlis fon Oseckis (1889—1938) |
Vācija | "Par cīņu pret Vācijas apbruņošanos".[5][39] | |
1936 | Karloss Saavedra Lamass (1878—1959) |
Argentīna | "Par viņa starpniecību starp Paragvaju un Bolīviju Čako kara laikā".[5][40] | |
1937 | Roberts Sesils (1864—1958) |
Apvienotā Karaliste | "Par viņa darba Tautu Savienībā".[5][41] | |
1938 | Nansena Starptautiskais bēgļu birojs | Tautu Savienība | "Par darbu, palīdzot bēgļiem".[42] | |
1939 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1940 |
1941—1950
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1941 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1942 | ||||
1943 | ||||
1944 | Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja | Šveice | "Par lielo darbu, ko tā veikusi cilvēces vārdā Otrā pasaules kara laikā".[43] | |
1945 | Kordels Halls (1871—1955) |
ASV | "Par viņa cīņu pret izolacionismu ASV, viņa centieniem izveidot miera bloku starp valstīm un par viņa darbību ANO".[44] | |
1946 | Emīlija Grīna Bolča (1867—1961) |
ASV | "Agrāk vēstures un socioloģijas profesore, Starptautiskā Goda prezidente Starptautiskajā sieviešu līgā par mieru un brīvību".[45] | |
Džons Mots (1865—1955) |
"Starptautiskās Misionāru padomes priekšsēdētājs un Pasaules alianses par Jauno kristiešu vīriešu asociācijas prezidents".[45] | |||
1947 | Draugu biedrības padome | Apvienotā Karaliste | "Par labestību pret citiem un vēlmi viņiem palīdzēt".[46] | |
Amerikāņu draugu biedrības komiteja | ASV | |||
1948 | Apbalvojums netika pasniegts, jo "nebija piemērota dzīva kandidāta." (Izrādot cieņu nesen nogalinātajam Mohandāsam Karamčandam Gandijam (Mahatmam Gandijam).[3] | |||
1949 | Džons Boids Ors (1880—1971) |
Apvienotā Karaliste | "Ārsts, Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas organizators un direktors, kā arī Nacionālas Miera Padomes un Pasaules miera organizācijas savienības prezidents".[47] | |
1950 | Ralfs Bunčs (1903—1971) |
ASV | "Harvārdas Universitātes profesors; starpnieks 1948. gadā Palestīnā".[48] |
1951—1960
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1951 | Leons Žou (1879—1954) |
Francija | "Starptautiskās Brīvo arodbiedrību konfederācijas viceprezidents, Pasaules Brīvo arodbiedrību federācijas viceprezidents, ILO Padomes loceklis".[49] | |
1952 | Alberts Šveicers (1875—1965) |
Francija | "Misionārs—ķirurgs, Gabonas pilsētas Lamberēnas dibinātājs".[50] | |
1953 | Džordžs Māršals (1880—1959) |
ASV | "Amerikas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors, valsts aizsardzības ministrs, ANO delegāts un Māršala plāna autors".[51] | |
1954 | UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | ANO | "Starptautiskā palīdzības organizācija dibināta 1950. gadā un atrodas ANO paspārnē".[52] | |
1955 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1956 | ||||
1957 | Lesters Pīrsons (1897—1972) |
Kanāda | "Par ieguldījumu, organizējot ANO iesaistīšanos Suecas krīzes noregulēšanā".[53] | |
1958 | Dominiks Pīrs (1910—1969) |
Beļģija | "Dominikāņu ordeņa tēvs, bēgļu glābšanas organizācijas "L'Europe du Coeur au Service du Monde" līderis".[54] | |
1959 | Filips Noels-Beikers (1889—1982) |
Apvienotā Karaliste | "Parlamenta loceklis, mūža kaislība bija starptautiskais miers un sadarbība".[55] | |
1960 | Alberts Lutuli (1898—1967) |
Dienvidāfrika | Āfrikas Nacionālā kongresa prezidents,[56] kā arī bija pašā priekšgalā cīņā pret aparteīdu DĀR.[5] |
1961—1970
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1961 | Dāgs Hammaršelds (1905—1961) |
Zviedrija | "ANO ģenerālsekretārs, apbalvojums piešķirts, lai stiprinātu organizāciju".[57] | |
1962 | Lainuss Polings (1901—1994) |
ASV | Par viņa cīņu pret kodolieroču testēšanu".[58] | |
1963 | Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja | Šveice | "Par darbu cilvēktiesību aizsardzībā šajā SSKK 100 gadu pastāvēšanas laikā".[59] | |
Sarkanā pusmēness biedrība | ||||
1964 | Mārtins Luters Kings (1929—1968) |
ASV | Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības aktīvists, "pirmais cilvēks, kas Rietumu pasaulē pierādīja, ka cīņa var būt arī bez vardarbības".[60] | |
1965 | UNICEF (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) | ANO | "Starptautiskā palīdzības organizācija".[61] | |
1966 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1967 | ||||
1968 | Renē Kasīns (1887—1976) |
Francija | "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents".[62] | |
1969 | Starptautiskā Darba organizācija | ANO | [63] | |
1970 | Normans Borlougs (1914—2009) |
ASV | "Starptautiskais kukurūzas un kviešu uzlabošanas centrs,[64] tiek uzskatīts par "zaļā revolūcijas" tēvu un šī programmas ieviesējs Āzijā un Latīņamerikā.[5] |
1971—1980
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1971 | Villijs Brants (1913—1992) |
Vācija | Vācijas Federatīvās Republikas kanclers un Ostpolitik — attiecību normalizēšana ar VDR, Poliju un PSRS.[65] | |
1972 | Apbalvojums netika pasniegts | |||
1973 | Henrijs Kisindžers
(1923—2023) |
ASV | "Par 1973. gada Parīzes nolīguma izveidošanu, kuras mērķis bija panākt pamieru Vjetnamas karā un amerikāņu spēku atsaukšanu no Vjetnamas".[5][66] Taču Le Diks Tho no šī apbalvojuma atteicās. | |
Le Diks Tho
(1911—1990) |
Ziemeļvjetnama | |||
1974 | Šons Makbraids
(1904—1988) |
Īrija | "Starptautiskā miera biroja prezidents, Namībijas komisijas priekšsēdētājs, par viņa spēcīgo interesi par cilvēktiesībām".[5][67] | |
Eisaku Sato
(1901—1975) |
Japāna | "Japānas premjerministrs,[67] par viņa atteikšanos no kodolieročiem Japānā un centieniem samierināt reģionu".[5] | ||
1975 | Andrejs Saharovs
(1921—1989) |
PSRS | "Par viņa cīņu par cilvēktiesībām, par atbruņošanos un sadarbības veicināšanu starp tautām".[68] | |
1976 | Betija Viljamsa
(1943–2020) |
Apvienotā Karaliste/ Īrija | "Ziemeļīrijas miera kustības dibinātājas".[69] | |
Meirida Korigena
(dz. 1944) |
||||
1977 | Amnesty International | Apvienotā Karaliste | "Par ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību".[70] | |
1978 | Anvars Sādāts
(1918—1981) |
Ēģipte | "par Ēģiptes un Izraēlas mieru sarunu veidošanu".[70] | |
Menahems Begins
(1913—1992) |
Izraēla | |||
1979 | Māte Terēze
(1910—1997) |
Indija | ""Misionāri par labdarību" dibinātāja".[71] | |
1980 | Adolfo Peress Eskivels
(dz. 1931) |
Argentīna | "Cilvēktiesību līderis,[72] dibinājis nevardarbīgu cilvēktiesību organizāciju, lai cīnītos ar militāro huntu, kas valdīja viņa valstī (Argentīnā).[5] |
1981—1990
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1981 | UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | ANO | "Starptautiskā palīdzības organizācija".[73] | |
1982 | Alva Mirdāla (1902—1986) |
Zviedrija | "Par viņu lielisko darbu sarunās ar ANO, kur viņiem abiem bija izšķiroša nozīme, iegūstot atzinību par starptautiskās atbruņošanās centieniem".[74][75] | |
Alfonso Garsija Robless (1911—1991) |
Meksika | |||
1983 | Lehs Valensa (dz. 1943) |
Polija | "Solidaritātes dibinātājs, cilvēktiesību atbalstītājs un cīnītājs".[76] | |
1984 | Dezmonds Tutu (1931–2021) |
Dienvidāfrika | Johannesburgas bīskaps un Dienvidāfrikas baznīcu padomes priekšsēdētājs.[77] | |
1985 | Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai | ASV | "Par autoritatīvo informāciju, kas radīja izpratni par atomieroču sekām un katastrofu. Komiteja uzskata, ka tā veicina sabiedrības spiedienu pret atomieroču izplatīšanu un pielietošanu. Uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un humānās palīdzības jautājumiem".[78] | |
1986 | Elijs Vīzels (1928—2016) |
ASV | "Holokausta komisijas priekšsēdētājs".[79] | |
1987 | Oskars Ariass (dz. 1940) |
Kostarika | "Par viņa darbu miera veicināšanā Centrālamerikā, kas izraisīja vienošanās parakstīšanu 1987. gada 7. augustā Gvatemalā".[80] | |
1988 | ANO Miera glābšanas karaspēks | ANO | "Par centieniem, kas ir devuši nozīmīgu ieguldījumu ANO".[81][82] | |
1989 | Tenzins Gjaco (14. Dalailama) (dz. 1935) |
Tibeta | "Cīņa pat Tibetas atbrīvošanu, kurā viņš konsekventi ir bijis pret vardarbību. Viņš atbalstīja miermīlīgus risinājumus, pamatojoties uz iecietību un savstarpējo cieņu, lai saglabātu savas tautas vēsturisko un kultūras mantojumu".[83][84] | |
1990 | Mihails Gorbačovs (1931—2022) |
PSRS | "PSKP CK ģenerālsekretārs un PSRS prezidents, par viņa vadošo lomu miera procesu veicināšanā, kas mūsdienās ir nozīmīga daļa no starptautiskas sabiedrības".[85] |
1991—2000
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
1991 | Auna Sana Su Či (dz. 1945) |
Mjanma | "Par viņas nevardarbīgu cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām".[86] | |
1992 | Rigoverta Menču (dz. 1959) |
Gvatemala | "Par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etno-kultūras izlīgumā, kas balstās uz pamatiedzīvotāju tiesībām".[87] | |
1993 | Nelsons Mandela (1918—2013) |
Dienvidāfrika | "Par darbu aparteīda režīma izbeigšanā un pamatu ielikšanai jaunai demokrātiskai DĀR".[88] | |
Frederiks Vilems de Klerks (1936—2021) |
||||
1994 | Jāsirs Arafāts (1929—2004) |
Palestīna | "Goda politiskais akts, kas prasīja lielu drosmi no abām pusēm un pavēra jaunu iespēju virzīties uz brālību Tuvajos Austrumos".[89] | |
Ichaks Rabins (1922—1995) |
Izraēla | |||
Šimons Peress (1923—2016) |
||||
1995 | Juzefs Rotblats (1908—2005) |
Apvienotā Karaliste | "Par centieniem samazināt kodolieroču ietekmi starptautiskajā politikā un ilgtermiņā izskaustu šādus ieročus".[90] | |
Paguošas konference | Kanāda | |||
1996 | Karlušs Belu (dz. 1948) |
Austrumtimora | "Par darbu taisnīga un mierīga konfliktu risinājuma panākšanā Austrumtimorā".[91] | |
Žozē Ramušs-Orta (dz. 1949) |
||||
1997 | Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai | Šveice | "Par darbu pretkājnieku mīnu aizliegšanā".[92] | |
Džodija Viljamsa (dz. 1950) |
ASV | |||
1998 | Džons Hjūms (1937—2020) |
Īrija | "Par centieniem rast miermīlīgu risinājumu Ziemeļīrijas konfliktā".[93] | |
Dāvids Trimbls (1944–2022) |
Apvienotā Karaliste | |||
1999 | Ārsti bez robežām | Šveice | "Atzīstot organizācijas celmlaužu humāno darbu vairākos kontinentos".[94] | |
2000 | Kims Tedžuns (1925—2009) |
Dienvidkoreja | "Par darbu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Austrumāzijā un miera veicināšanu, īpaši ar Ziemeļkoreju".[95] |
2001—2010
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
2001 | ANO | ANO | "Par darbu labāk organizētas un mierīgākas pasaules labā".[96] | |
Kofi Annans (1938–2018) |
Gana | |||
2002 | Džimijs Kārters (dz. 1924) |
ASV | "Par viņa nenogurstošajām pūlēm šajā desmitgadē, lai rastu miermīlīgus risinājumus starptautiskajos konfliktus, veicinot demokrātiju un cilvēktiesības, kā arī lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību".[97] | |
2003 | Širina Ebādi (dz. 1947) |
Irāna | "Par viņas centieniem demokrātijā un cilvēktiesību jomā. Viņas darbība ir īpaši vērsta uz cīņu par sieviešu un bērnu tiesībām".[98] | |
2004 | Vangari Maatai (1940—2011) |
Kenija | "Par viņas ieguldījumu demokrātijas un miera ilgtspējīgā attīstībā".[99] | |
2005 | Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra | ANO | "Par centieniem novērst to, ka kodolieroči tiek izmantoti militārajiem mērķiem, un nodrošināt to, ka kodolenerģiju izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem".[100] | |
Mohameds El Barādeī (dz. 1942) |
Ēģipte | |||
2006 | Muhammads Junuss (dz. 1940) |
Bangladeša | "Par ekonomisko un sociālo iespēju attīstīšanu nabadzīgajiem, it īpaši sievietēm, ar savu darbu mikrokredītu jomā".[101] | |
Grameen Bank | ||||
2007 | Klimata pārmaiņu starpvaldību padome | ANO | "Par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas".[102] | |
Els Gors (dz. 1948) |
ASV | |||
2008 | Marti Ahtisāri (1937—2023) |
Somija | "Par centieniem risināt starptautiskus konfliktus vairāk nekā trīs desmitgades".[103] | |
2009 | Baraks Obama (dz. 1961) |
ASV | "Par viņa centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām".[104] | |
2010 | Liu Sjaobo (1955–2017) |
Ķīna | "Par ilgu un nevardarbīgu cīņu par cilvēktiesībām Ķīnā".[105] |
2011—2020
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
2011 | Elēna Džonsone Sirlīfa (dz. 1938) |
Libērija | "Par nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām pilnā mērā piedalīties miera veidošanas darbā".[106] | |
Leimaha Gbovī (dz. 1972) |
||||
Tevekula Kermāna (dz. 1979) |
Jemena | |||
2012 | Eiropas Savienība | Eiropa | "Par 60 gadu ilgu darbību, kas veicina miera un saskaņas attīstību, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā".[107] | |
2013 | Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija | Starptautiska | "Par plašajiem centieniem mazināt ķīmisko ieroču izmantošanu".[108] | |
2014 | Malāla Jūsafzaja (dz. 1997) |
Pakistāna | "Par cīņu pret bērnu un jauniešu apspiešanu un par bērnu tiesībām uz izglītību".[109] | |
Kailašs Satjarti (dz. 1954) |
Indija | |||
2015 | Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets | Tunisija | "Par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas demokrātijas veidošanā pēc 2011. gada revolūcijas"[110] | |
2016 | Huans Manuels Santoss (dz. 1951) |
Kolumbija | "Par apņēmīgajiem centieniem izbeigt vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru valstī"[111] | |
2017 | Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa | Šveice | "Par tās darbu, pievēršot uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām, un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu"[112] | |
2018 | Deni Mukvege (dz. 1955) |
Kongo Demokrātiskā Republika | "Par viņu centieniem izbeigt seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara un bruņota konflikta ieroci"[113] | |
Nadija Murada (dz. 1993) |
Irāka | |||
2019 | Abijs Ahmeds (dz. 1976) |
Etiopija | "Par par viņa centieniem panākt mieru un starptautisko sadarbību un jo īpaši par viņa izlēmīgo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņvalsti Eritreju"[114] | |
2020 | Pasaules Pārtikas programma (dibināta 1961) |
ANO | "par centieniem apkarot badu, par ieguldījumu miera apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajās teritorijās un par virzošo spēku, lai novērstu bada kā kara un konflikta ieroci izmantošanu"[115] |
2021—pašlaik
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Laureāti | Valsts | Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
---|---|---|---|---|
2021 | Dmitrijs Muratovs (dz. 1961) |
Krievija | "Par viņu centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir demokrātijas un ilgstoša miera priekšnosacījums"[116] | |
Marija Resa (dz. 1963) |
Filipīnas | |||
2022 | Aless Beļackis (dz. 1962) |
Baltkrievija | "Nobela Miera prēmijas laureāti pārstāv pilsonisko sabiedrību savās zemēs. Viņi daudzus gadus aizstāvējuši tiesības kritizēt varu un sargāt pilsoņu pamattiesības. Viņi pielikuši lielas pūles, lai dokumentētu kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Visi kopā viņi apliecina pilsoniskās sabiedrības nozīmi miera un demokrātijas sargāšanā"[117] | |
Krievijas cilvēktiesību organizācija "Memoriāls" (dibināta 1989) |
Krievija | |||
Ukrainas cilvēktiesību organizācija "Pilsonisko brīvību centrs" (dibināta 2007) |
Ukraina | |||
2023 | Nargesa Mohammadi (dz. 1972) |
Irāna | "Par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem."[118] | |
2024 | Atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija Nihon Hidankyo (dibināta 1956) |
Japāna | "Par organizācijas centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli"[119] |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Øyvind Tønnesson. «Controversies and Criticisms». Nobel Foundation, 2000-06-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-06. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ Clare Murphy. «The Nobel: Dynamite or damp squib?». BBC News, 2000-10-08. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 3,0 3,1 Øyvind Tønnesson. «Controversies Mahatma Gandhi, the Missing Laureate». Nobel Foundation, 1999-12-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-06. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «Nobel Prize Facts».
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 5,13 5,14 5,15 5,16 5,17 5,18 5,19 5,20 5,21 5,22 5,23 5,24 5,25 5,26 5,27 5,28 5,29 5,30 5,31 5,32 5,33 5,34 5,35 5,36 5,37 5,38 5,39 5,40 5,41 Geir Lundestad. «The Nobel Peace Prize, 1901–2000». Nobel Foundation, 2001-03-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-26. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Nobel Laureates Facts». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «Facts on the Nobel Prize». Nobel Foundation.
- ↑ «Women Nobel Laureates». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ . Nobel Foundation https://www.nobelprize.org/prizes/facts/facts-on-the-nobel-peace-prize/. Skatīts: 2022-11-03. Teksts "Facts on the Nobel Peace Prize " ignorēts; Tukšs vai neesošs
|title=
- ↑ 10,0 10,1 «The Nobel Peace Prize 1901». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 11,0 11,1 «The Nobel Peace Prize 1902». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1903». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1904». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1905». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1906». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 16,0 16,1 «The Nobel Peace Prize 1907». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 17,0 17,1 «The Nobel Peace Prize 1908». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 18,0 18,1 «The Nobel Peace Prize 1909». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «Award Ceremony Speech (1910)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1910». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 21,0 21,1 «The Nobel Peace Prize 1911». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1912». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1913». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1917». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1919». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1920». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 27,0 27,1 «The Nobel Peace Prize 1921». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ Fredrik Stang. «Award Ceremony Speech (1922)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-10.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1922». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 30,0 30,1 «The Nobel Peace Prize 1925». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1926». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1927». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1929». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1930». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 35,0 35,1 «The Nobel Peace Prize 1931». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1933». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1934». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ BBC News: Nobel Peace Prize medal stolen in Newcastle 3 April 2013, accessed 3 April 2013
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1935». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1936». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1937». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ Fredrik Stang. «Award Ceremony Speech (1938)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1944)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1945)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ 45,0 45,1 «The Nobel Peace Prize 1946». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1947)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1949». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1950». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1951». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1952». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1953». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1954». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1957». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1958». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1959». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1960». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1961». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1962». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1963». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1964». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1965». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1968». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1969». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1970». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1971». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1973». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ 67,0 67,1 «The Nobel Peace Prize 1974». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1975». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1976». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ 70,0 70,1 «The Nobel Peace Prize 1978». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1979». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1980». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1981». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1982». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1982–Presentation Speech». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-12-03.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1983». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1984». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1985». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1986». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1987». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1988». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1988–Press release». Nobel Foundation. 1988-09-29. Skatīts: 2008-11-28.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1989». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1989–Press release». Nobel Foundation. 1989-10-05. Skatīts: 2008-11-28.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1990». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1991». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1992». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1993». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «Press Release- The Nobel Peace Prize 1994». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1995». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1996». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1997». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1998». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1999». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2000». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2001». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2002». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2003». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2004». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2005». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2006». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2007». Nobel Foundation.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2008». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-10.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2009». Nobel Foundation. Skatīts: 2009-10-09.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2010». Nobel Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-04. Skatīts: 2010-10-08.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2011». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-07.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2012». Nobel Foundation. Skatīts: 2012. gada 12. oktobris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2013». Nobel Foundation. Skatīts: 2013-10-11.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2014». Nobel Foundation. Skatīts: 2014-10-10.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2015». Nobel Foundation. Skatīts: 2015-10-09.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2016». Nobel Foundation. Skatīts: 2016. gada 17. decembris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2017». Nobel Foundation. Skatīts: 2017. gada 23. decembris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2018». Nobel Foundation. Skatīts: 2019. gada 20. decembris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2019». Nobel Foundation. Skatīts: 2019. gada 20. decembris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2020». Nobel Foundation. Skatīts: 2020. gada 8. decembris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2021». Nobel Foundation. Skatīts: 2021. gada 31. oktobris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2022». Nobel Foundation. Skatīts: 2022. gada 3. novembris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2023». Nobel Foundation. 2023. gada 6. oktobris. Skatīts: 2023. gada 6. oktobris.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 2024». Nobel Foundation. Skatīts: 2024. gada 25. novembris.
|