Alfreda Markovska

Vikipēdijas lapa
Alfreda Markovska
Alfreda Markowska
A. Markovska 2006. gadā
A. Markovska 2006. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1926. gada 10. maijā
pie Stanislavovas, Karogs: Polija Polija (tagad Ivanofrankivska, Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 2021. gada 30. janvārī (94 gadi)
Dzīves vieta Gožova Velkopolska
Pilsonība Karogs: Polija Polija
Tautība čigāniete

Alfreda Noncija Markovska (poļu: Alfreda Noncia Markowska, dzimusi 1926. gada 10. maijā, mirusi 2021. gada 30. janvārī) bija Polijas čigāniete. Viņa Otrā pasaules kara laikā izglāba apmēram piecdesmit bērnus no holokausta un Porajmosa genocīda.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfreda Markovska piedzima 1926. gadā Polijas austrumu robežzemē (Kresi) netālu no Stanislavovas (tagad Ivanofrankivska Ukrainā) ceļojošā taborā turīgā Polijas čigānu ģimenē.

1939. gadā vācu iebrukuma laikā viņi atradās Ļvivā. Pēc tam, kad Padomju Savienība arī iebruka Polijā, baidoties no ukraiņu nacionālistiem, tabors pārcēlās uz vācu okupēto Polijas daļu. 1941. gadā slaktiņā netālu no Bjalas Podlaskas vācieši noslepkavoja visus Markovskas ģimenes locekļus, tostarp Alfredas Markovskas vecākus un brāļus. Kad viņa atgriezās pie ģimenes ar pārtikas produktiem, viņa atrada nometni iznīcinātu un aptuveni astoņdesmit cilvēkus nošautus. Alfreda bija vienīgā, kas izdzīvoja. Viņa devās uz Rozvadovu, kur 1942. gadā 16 gadu vecumā apprecējās ar čigānu Gucio, kura ģimene arī bija iznīcināta. Drīz laulātie tika ieslodzīti Ļubļinas čigānu geto, pēc tam tika nogādāti uz Lodzu un Beļecu, no kurienes viņiem izdevās aizbēgt.

Viņi atgriezās Rozvadovā, un Alfreda Markovska ieguva viltotu personas apliecību un dokumentu par nodarbinātību, un tika reģistrēta kā dzelzceļa strādniece. Strādājot uz dzelzceļa sliedēm viņa bija lieciniece ieslodzīto pārvadājumiem uz apkārtnes nometnēm. Alfreda Markovska iesaistījās ebreju un čigānu, it īpaši bērnu, glābšanā no nāves. Viņa devās uz zināmām cilvēku masveida slaktiņu vietām un meklēja izdzīvojušos. Turklāt viņai pat izdevās izglābt dažus bērnus no vilcieniem, kas brauca garām Rozvadovai, dodoties uz nāves nometnēm. Markovska tos atveda uz savām mājām, noslēpa un ieguva viltotus dokumentus, kas pasargāja viņus no vāciešiem. Tiek lēsts, ka pateicoties Markovskai, tika izglābti apmēram piecdesmit bērni.

1944. gadā Padomju Savienība atbrīvoja Polijas teritoriju. Tā kā Sarkanā armija piespiedu kārtā iesauca čigānus savās rindās, Markovska kopā ar vīru un dažiem bērniem, kurus viņa bija izglābusi (ieskaitot dažus vācu bērnus, kas vēlējās bēgt no padomju karavīriem) bēga uz rietumiem, vispirms uz centrālo Poliju un pēc tam uz tā sauktajām "atgūtajām teritorijām" (tagad Polijas rietumos).

Pēc kara Polijas Tautas Republikas varas iestādes uzsāka kampaņu, lai piespiestu čigānus apmesties un atteikties no sava tradicionālā dzīvesveida. Markovska un viņas ģimene dzīvoja vispirms Przezmierovas ciemā netālu no Poznaņas, bet pēc vīra nāves pārcēlās uz Gožovu Velkopolsku.

2006. gada oktobrī Alfreda Markovska tika apbalvota ar Polijas atdzimšanas ordeni par ebreju un čigānu bērnu glābšanu Otrajā pasaules karā. Kā uzskatīja Alfreda Markovska, viņai bija ap 250 mazbērnu — viņas pašas un to bērnu bērni, kurus viņa izglāba no nāves.[1]

Markovska mira 2021. gada 30. janvārī, 94 gadu vecumā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]